ZIŅAS  
(Fragments) Helēna Heinrihsone “Agrs rīts mežā. Lāčplēša dzimšana”. 1989. Mūksalas Mākslas salona kolekcija. Foto: Jānis Pipars

Ziņas: Nākamnedēļ Mūkusalas Mākslas salonā divas jaunas izstādes 0

Arterritory.com
01/08/2014

No 7. augusta līdz 13. septembrim Mūkusalas Mākslas salonā norisināsies divas jaunas skates – Lielajā zālē dažādu mākslinieku paaudžu kolekcijas darbu izstāde “Latvieši. Mīti un konteksti”, kurā apskatīti latviskās identitātes jēdzieni un uzsvērta to saistība ar mainīgo vēsturi un atvērto nākotni. Savukārt Mazajā zālē – fotogrāfa Arņa Balčus personālizstāde “Uzvaras parks”. Balčus jaunāko darbu sērija balansē uz dokumentalitātes un fikcijas robežas, veidojot kritisku vizuālo mozaīku par Latviju.


Helēna Heinrihsone “Agrs rīts mežā. Lāčplēša dzimšana”. 1989. Mūksalas Mākslas salona kolekcija

“Latvieši. Mīti un konteksti”
Mūkusalas Mākslas salons, Rīga
7. augusts – 13. septembris, 2014

Vērojot pirmās 21. gadsimtā uzceltās Latvijas lielākās kultūras celtnes – Nacionālās bibliotēkas – siluetu Daugavas krastā, jādomā par tās semantisko izcelsmi. Gunārs Birkerts, veidojot bibliotēkas projektu 1980. gadu beigās, vienlīdz iedvesmojās gan no Raiņa Stikla kalna, tradicionālās latviešu lauku arhitektūras, gan Pumpura eposā “Lāčplēsis” minētās mītiskās Burtnieku – Gaismas pils. Lai gan visas šīs atsauces varētu tikt asociētas ar jauno bibliotēkas ēku, pēdējā no tām visspilgtāk ir iesakņojusies kolektīvajā apziņā. Tas liek domāt, ka nācijas dzimšanas brīdī, 19. gadsimtā, tapušais Gaismas pils tēls ietver kādas šobrīd Latvijas sabiedrībai svarīgas nozīmes. 

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas sabiedrību ir skārusi pārmaiņu virkne – iestāšanās Eiropas Savienībā, iedzīvotāju masveida izceļošana uz citām Eiropas valstīm labākas dzīves meklējumos, ekonomiskā krīze, eiro ieviešana. Arī – saspīlēta ģeopolitiskā situācija un kaimiņos esošās Krievijas neprognozējamā, draudīgā ārpolitika. Tā vien šķiet, ka proporcionāli šiem notikumiem ir augusi vēlme pēc nacionāli iekrāsotām aktivitātēm, ko spilgti reprezentē nesen pieņemtā Nacionālā preambula. Arī sadzīvē latviskie raksti un zīmes no dziesmu svētku un folkloras ansambļu dalībnieku tērpu rotājumiem ir kļuvuši par dizaina un modes preču veiksmes atslēgu. 

Izstāde “Latvieši. Mīti un konteksti” apskata latviskajai identitātei nozīmīgus jēdzienus un tēlus, kuri ir klātesoši vizuālajā mākslā no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Latviju skārušo pārmaiņu ietekmē izstādē apskatītie jēdzieni un tēli ir transformējušies, katrā laikā reprezentējot kolektīvi un personiski nozīmīgas parādības. Tēlu mainība iezīmē to potenciālo atvērtību arī nākotnē. Ja atbilde neprognozējamu pārmaiņu virknei ir spēcīga identitāte, tas, vai tā balstās etniskās, nacionālās, valstiskās vai kādās citās ideoloģijās jau ir ir katra indivīda brīva izvēle. Izstāde "Latvieši. Mīti un konteksti" nedod skaidras atbildes, kas ir vai kādam jābūt mūsdienu latvietim, bet uzdot jautājumus atbilžu meklēšanai. 

Izstādes “Latvieši. Mīti un konteksti” četrās tematiskajās sadaļās – ainava, savs kaktiņš, savs stūrītis, raksti un zīmes, tautumeita – skatāmi Leonīda Āriņa, Jēkaba Bīnes, Aleksandras Briedes, Jura Dimitera, Kristapa Ģelža, Helēnas Heinrihsones, Kārļa Hūna, Ievas Jurjānes, Jāņa Kalmītes, Sandras Krastiņas, Lauras Prikules, Vilhelma Purvīša, Džemmas Skulmes, Niklāva Struknes, Jura Utāna un citu mākslinieku darbi no Mūkusalas Mākslas salona, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un autoru kolekcijām. Ivara Drulles instalācija “Dainu skapis” skatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas 3. stāvā.

Izstādi 27. augustā papildinās diskusija par mākslu un nacionālo identitāti mainīgās vēstures krustpunktā. Izstādes kuratore – Līga Lindenbauma.

 


Arnis Balčus. No sērijas “Uzvaras parks”. 2012. Autora īpašums

Arnis Balčus “Uzvaras parks”
Mūkusalas Mākslas salons, Rīga
7. augusts – 13. septembris, 2014 

“Fotogrāfijās attēlotais Rīgas atbrīvotāju piemineklis latviešiem patlaban kalpo par traumas simbolu. Balčus gan uzvedina uz domu, ka šī trauma ir tikai simptoms, bet nemiera cēlonis ir jāmeklē neapzinātajā,” fotogrāfa darbus komentē komunikācijas eksperts Sergejs Kruks.

“Falliskie priekšmeti, kara atmiņas, asins sarkanais un seksualitāte nepārprotami aicina uz psihoanalītisku interpretāciju. Pirmsedipālā bērna uztverē tēva un mātes dzimumakts tik tiešām ir agresijas akts. Šajās fotogrāfijās divi sniegbaltie halāti un sakārtotās gultas liecina par nodomu tīrību. Vajadzība pēc Cita ir atzīta. Fantāzija ceļ trauksmi, tēlojot briesmas, kuras var radīt šīs attiecības. Tāpēc atzīšanai tūlīt seko padzīšana, Cits tiek padarīts par Alien,” tā Kruks.

Arnis Balčus (1978) strādā ar fotogrāfiju un video, savos darbos apskatot postpadomju problemātiku un to nospiedumus Latvijas dzīves telpā. Viņam bijušas personālizstādes Londonā, Glāzgovā, Berlīnē, Kopenhāgenā, Rīgā un citviet, bet darbi publicēti tādos žurnālos, kā Achtung Mode, Dazed & Confused un The New Yorker. Balčus fotosērija “Amnēzija” iekļauta “ABLV bankas” Laikmetīgās mākslas kolekcijā, viņa fotogrāfijas atrodas privātkolekcijās Vācijā, Lielbritānijā, ASV un citviet. Arnis Balčus ir fotogrāfijai veltīta portāla “Foto Kvartāls” galvenais redaktors. 

Arņa Balčus personālizstāde “Uzvaras parks” norisinās izstāde “Latvieši. Mīti un konteksti” ietvaros, kura apskata latviskās identitātes jēdzienus un uzsver to saistību ar mainīgo vēsturi un atvērto nākotni.  

Mūkusalas iela 42
Rīga, Latvija
www.mmsalons.lv