ZIŅAS  
Ivars Grāvlejs

Purvīša balvai gada otrajā ceturksnī nominēti Kaspars Brambergs, Ivars Grāvlejs un “Orbīta” 9

Arterritory.com
23/07/2014 

Izvērtējot 2014. gada otrā ceturkšņa (aprīlis–jūnijs) izstādes un mākslinieku darbus, nākamajai Purvīša balvai, kas tiks pasniegta 2015. gada februārī, neatkarīgo ekspertu darba grupa nominējusi divus māksliniekus un autoru grupu, kuri piepulcējas pirmajā gada ceturksnī nominētajam Andrim Brežem ar darbu “Ieskats putnkopībā (Miera balodis)” Eiropas kultūras galvaspilsētas izstādē “1914” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” (18.01.–20.04.2014).

Purvīša balvai nominēts  KASPARS TEODORS BRAMBERGS par personālizstādi Dynamis peldošajā mākslas galerijā “Noass” (17.05.–05.06.2014).

“Bramberga glezniecība apliecina abstraktu formu spēku un to, ka modernisms arī 21. gadsimta sākumā nebūt nav miris. Forma, materialitāte, vieliskums, krāsa un kompozīcija, proti, tīrās mākslas principi ir ārkārtīgi iedarbīgi instrumenti, kā ietekmēt skatītāja maņas. Bramberga lielformāta gleznās integrētie materiāli uz glezniecībai izmantoto plākšņu pamatnēm rada raupja fakturējuma efektus. Melnzeme, smiltis, ogle un vēl citas ar saistvielām sajauktas masas rada izteikti vielisku sajūtu. Brambergs savu gleznu kompozīcijas veido nevis no krāsas, bet no matērijas,” stāsta LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone.

IVARS GRĀVLEJS par darbu “Informatīvi – muzikāls, vizuāls un interaktīvs ieskats dažu Latvijas fotogrāfu daiļradē” izstādē “Viewfinders. Laikmetīgā Baltijas un Ziemeļvalstu fotogrāfija” Rīgas Mākslas telpā (08.05.–22.06.2014).

“Subjektīvi dokumentāla instalācija karaokes, aktīvisma un kompilēta fotoalbuma formā ar dažiem grābekļiem tipiskai latvju sabiedrībai, kuriem ātri vien uzkāpt un darbu aizliegt (fakts). Bet grābekļi bija šādi: mākslas darba un autora pozīcijas automātiska ideoloģizēšana (viņš ir naidīgs pret mums); mākslas laikmetīgās gramatikas neatzīšana (autortiesību pārkāpums vai apropriācija?); boļševistiska attieksme pret diskusiju (nav vajadzīga, pietiek ar "pareizo" viedokli). Izvirzu šo darbu nominācijai un ceru to reabilitēt izstāžu zālē," pauž mākslas kuratore un mākslas zinātniece Inga Šteimane. 

Teksta grupa “ORBĪTA par darbu “Shēma A. Shēma B.” izstādē “Draudzības (re)konstrukcija” projektā “Stūra māja. Lieta Nr. 1914 / 2014” Brīvības ielā 61 (01.05.–19.10.2014).

“Lielākā veldze šajā darbā ir Valsts drošības komitejas (VDK) mūsdienu rokraksta kritika. Lielākais pārsteigums - forma, kas izveidojas no liroepiska dzejoļa un paviegla vizuāla aranžējuma. Skatītājs nonāk telpā, kurā ar mākslinieciska farsa palīdzību tiek simulēta laika pavadīšanas situācija, kas ļoti līdzinās tai no dzejoļa - cilvēks ar dzirkstelīti šifrē un humanizē sistēmas mīklainās shēmas, piemērojot tām savas guļamistabas vai virtuves zināšanas. Bieži viņš grib aizmigt un pamosties, kad tas būs beidzies,” nomināciju pamato Inga Šteimane. 

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām bija izvirzījusi astoņus vizuālās mākslas notikumus, tostarp:

* Jāņa Filipoviča darbu “Pabalsts” izstādē “Uz viļņa. Latvijas un Sibīrijas laikmetīgā māksla” Rīgas Mākslas telpā (14.06.–24.08.2014);
* Voldemāra Johansona darbu “Difūzija” izstādē “Lauki” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” (15.05.–03.08.2014);
* Sandras Krastiņas darbu “Krājuma vienība” izstādē “Draudzības (re)konstrukcija” projektā “Stūra māja. Lieta Nr. 1914 / 2014” Brīvības ielā 61 (01.05.–19.10.2014);
* Ginta Gabrāna projektu Food izstādē “Lauki” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” (15.05.–03.08.2014);
* Pētera Brīniņa un Miķeļa Urtāna videodarbu Uasculum Motus – Sound Meccano & Evgeniy Droomoff albuma Walking Through prezentācijā 28. maijā NABAKLAB.

***

Laika posmā no 2012. gada 15. decembra līdz 2014. gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla Arterritory.com krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane. Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

www.lnmm.lv
www.purvisabalva.lv

Autortiesības Autortiesības - 24.07.2014 20:12
Imants Gross savu argumentu būvē uz skatījumu, kuru Eiropa sāka pārvarēt 20.gadsimta 1.pusē: Ceci n'est pas une pipe (Magrits). Ceru, ka I. Gross zina šo gleznu. Kad runājam par autortiesībām un piesaucam tiesu darbus nopietnu seju, būtu vispirms jāsaprot, vai Grāvlejs patiešām izmanto autora darbus vai arī - šo darbu attēlojumus.
Inga Brūvere - 24.07.2014 19:15
I.G.: ‘’Interesanti, ka Ingas Šteimanes motivācijai, kādēļ viņa izvirza Ivara Grāvleja darbu nominācijai, trūkst jebkāds māksliniecisks novērtējums, bet tas pamatojas vienīgi uz viņas neapmierinātību un neizpratni par faktu, kādēļ darbs tika izslēgts no fotoizstādes Wiefinders’’. Žēl, bet Ivara Grāvleja darba mākslinieciskais novērtējums vai kontekstuālais pamatojums nominācijai patiešām trūkst. Laikam jau arī pašai Ingai ‘’pietiek ar "pareizo" viedokli’’:)
Inga Brūvere - 24.07.2014 19:13
I.G.: ‘’Interesanti, ka Ingas Šteimanes motivācijai, kādēļ viņa izvirza Ivara Grāvleja darbu nominācijai, trūkst jebkāds māksliniecisks novērtējums, bet tas pamatojas vienīgi uz viņas neapmierinātību un neizpratni par faktu, kādēļ darbs tika izslēgts no fotoizstādes Wiefinders’’. Žēl, bet Ivara Grāvleja darba mākslinieciskais novērtējums vai kontekstuālais pamatojums nominācijai patiešām trūkst. Laikam jau arī pašai Ingai ‘’pietiek ar "pareizo" viedokli’’:)
Inga Brūvere - 24.07.2014 19:12
I.G.: ‘’Interesanti, ka Ingas Šteimanes motivācijai, kādēļ viņa izvirza Ivara Grāvleja darbu nominācijai, trūkst jebkāds māksliniecisks novērtējums, bet tas pamatojas vienīgi uz viņas neapmierinātību un neizpratni par faktu, kādēļ darbs tika izslēgts no fotoizstādes Wiefinders’’. Žēl, bet Ivara Grāvleja darba mākslinieciskais novērtējums vai kontekstuālais pamatojums nominācijai patiešām trūkst. Laikam jau arī pašai Ingai ‘’pietiek ar "pareizo" viedokli’’:)
Inga Brūvere - 24.07.2014 19:11
I.G.: ‘’Interesanti, ka Ingas Šteimanes motivācijai, kādēļ viņa izvirza Ivara Grāvleja darbu nominācijai, trūkst jebkāds māksliniecisks novērtējums, bet tas pamatojas vienīgi uz viņas neapmierinātību un neizpratni par faktu, kādēļ darbs tika izslēgts no fotoizstādes Wiefinders’’. Žēl, bet Ivara Grāvleja darba mākslinieciskais novērtējums vai kontekstuālais pamatojums nominācijai patiešām trūkst. Laikam jau arī pašai Ingai ‘’pietiek ar "pareizo" viedokli’’:)
Imants Gross - 24.07.2014 14:46
Interesanti, ka Ingas Šteimanes motivācijai, kādēļ viņa izvirza Ivara Grāvleja darbu nominācijai, trūkst jebkāds māksliniecisks novērtējums, bet tas pamatojas vienīgi uz viņas neapmierinātību un neizpratni par faktu, kādēļ darbs tika izslēgts no fotoizstādes Wiefinders. Tā, protams, ir viņas brīva izvēle, kādēļ kaut ko nominēt Purvīša balvai, vienīgi tas viss kļūst mazliet smieklīgi, kad palasa argumentāciju un viņas uzstādītos t.s. “grābekļus”, uz kuriem uzkāpts, jo neviens no tiem neatbilst pamatojumam, kādēļ šis darbs patiesībā tika noņemts no eksponēšanas.

Darbs netika noņemts tādēļ, ka Grāvlejs tika uzskatīts par kādam naidīgu. Tas netika noņemts arī tādēļ, ka kādam būtu iebildumi vai kāds neatzītu mākslas laikmetīgo gramatiku, kā arī ne tādēļ, ka kāds uzskatītu, ka diskusija par autortiesību jautājumiem nebūtu vajadzīga, un ka pietiktu ar vienu “pareizo” viedokli vien. Tādi argumenti, protams, ir neakceptējami brīvā sabiedrībā.

Tas vienkāršais iemesls, kādēļ darbs tika izslēgts no izstādes bija tāds, ka darba autors nebija nokārtojis ar autortiesībām saistītās prasības, t. i. nebija saņēmis atļauju lietot citu autoru darbus bez nekādas pārveidošanas, nebija samaksājis nepieciešamās nodevas par citu autoru mūzikas izmantošanu, kā arī nebija saņēmis atļauju izmantot citu autoru tekstus savā darbā. Par šīm nenokārtotajām lietām radās iebildumi no autortiesību turētājiem, un tādēļ pilnīgi loģiski darbs bija jānoņem. Pretējā gadījumā draudēja situācija, ka ne tikai pats autors, bet pirmkārt izstādes organizatori, kā arī izstāžu telpu īpašnieki varētu tikt saukti pie atbildības tiesas priekšā, un tādā gadījumā visticamāk arī saņemtu tiesas spriedumu, pēc kura būtu jāmaksā atlīdzība par nodarītajiem pārkāpumiem.

Tā kā izstādes organizētāji, tāpat kā izstādes telpu īpašnieki nav privātpersonas, bet bija saņēmuši/saņem publiskos līdzekļus, lai veiktu savas aktivitātes un uzdevumus, tad tā arī nav viņu brīva izvēle vest vai nevest diskusiju par autortiesību jautājumiem tiesas priekšā, bet no tādas situācijas noteikt ir jāizvairās. Tiem, kas to nevēlas akceptēt, vienkārši pietrūkst pietiekamas zināšanas par autortiesību likumdošanu Latvijā un Eiropā, kā arī trūkst izpratne par to, kur, kā un kam ir publiski jādiskutē par šiem jautājumiem.

Situācija, ka Grāvleja darbs tika noņemts savukārt nenozīmē, ka tie paši izstādes organizatori nevarētu tajās pašās vai citās telpās rīkot publisku diskusiju, gan par šo specifisko darbu, gan par autortiesību jautājumiem vispār.

Kas attiecas uz Šteimanes izteiktajām cerībām šo darbu reabilitēt izstāžu zālē, tad var tikai novēlēt veiksmi. Vienīgi jābūt skaidrībā par to, ka, lai to panāktu, nepietiek vien ar darba izvirzīšanu nominācijai, pat ne ar Purvīša balvas piešķiršanu, bet, ka neatkarīgi no tā, viņai vēl būtu nepieciešams tīri tehniski nokārtot visas autortiesību prasības, kā arī samaksāt visas nepieciešamās nodevas attiecīgajām iestādēm.

Imants Gross
citrona želeja - 24.07.2014 11:51
vēl tik mazliet etiķi un marināde gatava
R. R. - 24.07.2014 10:51
Godīgi sakot, man arī liekas nepieņemami, ka eksperts tiek nominēts.
Vilnis Vējš - 23.07.2014 22:17
Par Kasparu prieks. Par orbītu - kārtējais "eksperts izgāja uzpīpēt, kamēr par pašu lēma" variants