ZIŅAS  
Raimonds Tiguls. Foto: Karlīna Vītoliņa

Ko šogad piedāvā “Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā”? Stāsta rīkotājs un mūziķis Raimonds Tiguls 0

Agita Salmiņa
06/06/2014

Juteklisku un mirklīgu sajūtu meklētājiem Tiguļkalns Talsos ir vispiemērotākais galamērķis šai nedēļas nogalei. 7. jūnijā no plkst. 20.00 vienā no deviņiem Talsu pakalniem ozolu ielokā pulcēsies ambientās, etniskās un elektroakustiskās mūzikas izpildītāji, tajā skaitā armēņu tautas instrumenta duduk virtuozs Levons Tevanjans.

Latviju pārstāvēs kokles spēles meistare Laima Jansone, Koris “Kamēr...”, Sinfonietta Riga, kā arī solistes Kristīne Kārkle-Puriņa un Jolanta Strikaite, un citi. Tie ir komponista Raimonda Tigula draugi un kolēģi, ar kuriem viņš ir sadarbojies dažādos muzikālos projektos. “Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā” daudziem jau izsaka visu, un sīkāki paskaidrojumi nav nepieciešami. Oriģināldarbi koncertā mijas ar klasiku, kā arī uz vietas rodas jauni “ārpasaulīgi muzikālie lidojumi”. Koncerts ir Raimonda Tigula dāvana talsiniekiem un pilsētas viesiem, un vienlaikus apliecina arī augstas mākslinieciskās kvalitātes kultūras projektu attīstības iespējas ārpus Rīgas un Latvijas lielākajām pilsētām. Koncertā ieeja ir bez maksas.

Raimonds Tiguls vairakkārt sadarbojies ar pašmāju un ārvalstu dziesmu tekstu autoriem, instrumentālās mūzikas izpildītājiem, Latvijā un pasaulē zināmiem solistiem un muzikālām apvienībām, kā arī ir vairāku teātra, televīzijas un kino filmu mūzikas autors. Viņš ir viens no nodibinājuma “Pasaules mūzikas un mākslas fonds” iniciatoriem un dibinātājiem. Arterritory.com aicināja Raimondu Tigulu uz ekspresinterviju, lai uzzinātu, ko šogad sagaidīt Tiguļkalnā.

Kā jūs raksturotu koncerta norises vietu un kopējo atmosfēru?

Tiguļkalns ir ļoti skaita un brīnišķīga vieta, kas piemērota vasaras koncertiem. To ietver 19 ozoli, kas izvietojušies apļa formā, un ieloka vidū ir skatuve. Kā vēstures grāmatas vēsta, agrāk te bijusi sena kulta vieta. Šis kalns ir ļoti skaists, te viss ir īsts, un nav nepieciešama nekāda īpaša scenogrāfija.

Uz koncertu ierodas visdažādākā publika – gan bērni, gan sirmgalvji, rīdzinieki un talsinieki. Katrs atrod sev piemērotāko vietu, cits paņem līdzi grāmatu, cits vīna pudeli. Tas viss notiek ļoti nepiespiestā atmosfērā. Katrs klausītājs tābrīža mūziku izbauda savā individuālā veidā un tādējādi iegūst pavisam citas sajūtas.

Ar ko šīgada programma būs īpaša?

Katru gadu ir jauni muzikāli akcenti, piemēram, šogad tas ir armēņu tautas instruments duduk. Taču atmosfēra gadu no gada saglabājās tā pati – šī nepiespiestā kopābūšana.

Šogad uzstāsies savdabīgs trio – es spēlēšu hang, Laima Jansone – kokli un Levons Tevanjans – duduk. Tas ir ļoti oriģināls sastāvs – šie instrumenti nekad iepriekš nav spēlēti tādā kombinācijā – ne hang ar duduk, ne duduk ar kokli. Manuprāt, šo instrumentu saspēle rada ļoti organisku skanējumu, un nemaz nerodas sajūta, ka tie nāktu no tik dažādām pasaules malām.

Koncertā būs arī vairāki pirmatskaņojumi. Viens no tiem saucas HAYK – vārds, kurā agrāk dēvēja Armēniju; skaņdarbā iekļauta arī duduk spēle. Kristīne Kārkle-Puriņa uzstāsies ar vienu no “Rīga 2014” uzveduma “Lec Saulīte” pirmatskaņojumiem. Tas būs lieluzvedums, kas Meža parka estrādē notiks 21. un 22. jūnijā ar dejotājiem un kori, kam esmu sarakstījis mūziku. Tiguļkalnā no uzveduma atskaņosim kādu skaņdarbu.

Vai “Ārpasaules mūziku Tiguļkalnā” var dēvēt par meditatīvu pasākumu?

To katrs var dēvēt kā vien vēlas – var saukt par meditatīvu, par garīgu. Mēs mūziķi to dēvējam par ārpasaulīgu. .

Kā jūs definētu jēdzienu “ārpasaulīgs” ?

To noteikti nevajag tvert tik burtiski. Citi to dēvē par pārpasaulīgu, mēs to dēvējam par ārpasaulīgu. Cilvēki, kas dodas uz koncertu, jau zina, ar ko rēķināties, un savā ziņā paļaujas uz mani. Nav nepieciešamības neko detalizēti izklāstīt. Man nemaz īpaši nepatīk stāstīt, kas paredzēts programmā, jo katrs no šī vakara iegūs kaut ko tieši sev, un tas ir ļoti individuāli.

Ko jums šis festivāls nozīmē?

Sākumā tas bija kā eksperiments. Man patīk organizēt un muzicēt, atrodoties starp saviem draugiem mūziķiem. Katru gadu tā ir īpaša sajūta, un katrā ziņā manā dzīvē svarīgs notikums

Šogad koncertā uzstāsies jau pieminētais armēņu mūziķis Levons Tevanjans. Kādēļ izvēlējāties tieši viņu?

Jau labu laiku biju aizrāvies ar duduk un biju mēģinājis to spēlēt. Taču īsti virtuozi ir meklējami Armēnijā. Ar Levonu iepazinos apstākļu sakritības rezultātā, taču viņš ir unikāls ar to, ka spēlē ne tikai duduk, bet arī citus tautas instrumentus. 

(Sarunai pievienojas Levons Tevanjans)

Levons Tevanjans: Es spēlēju arī tav–shvi un blul, kas ir viens no senākajiem pūšaminstrumentiem Armēnijā, gatavots no aprikozes koka. Es to spēlēšu arī šajā koncertā. Sākotnēji blul bija pavisam vienkāršs mūzikas instruments, kas līdzinās trubai vai caurulei, taču šobrīd ar to var spēlēt arī astoņu oktāvu skaņdarbus.


Foto: Karlīna Vītoliņa

Cik populāri Armēnijā ir improvizēt ar etnisko mūziku, veidot apdares?

Levons Tevanjans: Mēdzam muzicēt, gan ļoti pieturoties pie tradīcijām, strikti ievērojot vēsturisko versiju autentiskumu. Taču, kad improvizējam – tad iekļaujam arī mazliet no džeza, roka un citiem mūzikas stiliem. Tas Armēnijā ir diezgan populāri.

Raimonds Tiguls: Man patīk, ja akadēmiskajā mūzikā tiek iekļauti etniskie motīvi, taču ar to nedrīkst pārspīlēt.

Etnogrāfija ir klātesoša daudzos jūsu darbos. Kas jūs tajā uzrunā?

Mani interesē dažādi novirzieni mūzikā. Klausos ļoti dažādu mūziku. Tā nav izteikta tieksme tikai uz etnogrāfiju.

Arī projekti un muzikālās apvienības, ar kurām sadarbojaties, ir dažādas.

Man par katru projektu ir īpašs stāsts, un, kad esmu tajā iesaistīts, esmu ar to ļoti aizrāvies. Tie ir vairāki posmi manā dzīvē, un katrs ir ar kaut ko zīmīgs. Taču ar katru jaunu dienu mainās mana uztvere par konkrētām tēmām, kā arī manas intereses un lietas, uz ko koncentrējos.

Minējāt īpašos stāstus. Vai variet atklāt kādu piemēru?

Piemēram, lībiešu tautasdziesmu apdares [sadarbībā ar Kristīni Kārkli-Puriņu – red.].  Pirms vairākiem gadiem Lībiešu ciems, kas ir netālu no Talsiem, nebija tik viegli pieejams, jo tā bija piekrastes zona un bija nepieciešamas dažādas atļaujas, lai tur piekļūtu. Deviņdesmitajos gados šo Lībiešu krastu beidzot atklāju, un nu šī vieta man ir kļuvusi svarīga un īpaša. Cenšos to apciemot katru brīvu brīdi. Tai piemīt ļoti savdabīga aura. Laika gaitā es un mani draugi mūziķi iespaidojāmies no šīs vietas, un iegūtās sajūtas pamazām transformējās muzikālos skaņdarbos, kuros izmantojām arī ierakstītus lībiešu tautasdziesmu dziedājumus. Gala rezultātā tapa albums “Zaļš Balts Zils”.

Arī Imanta Ziedoņa “Epifānijas” bija vesels manas dzīves posms [Raimonds Tiguls ir audiogrāmatas muzikālā noformējuma autors – red.]. Tas ir viens no tiem projektiem, kad nevēlējos, lai tas jelkad beigtos. Bija tik aizraujoši klausīties Imanta Ziedoņa balsī! Kad viens darbs beidzas, rodas tāda kā tukšuma sajūta. Ir darbi, kuros gribas ilgāk padzīvot; un man tā bija ar Imanta Ziedoņa audiogrāmatu ”Epifānijas”.

Kā jūs raksturotu sadarbību ar kokles spēles meistari Laimu Jansoni?

Pamēģinājām kopā uzspēlēt hang un kokli, un rezultāts bija pārsteidzoši labs. Rezultātā tika radīti atsevišķi skaņdarbi. Esam viens otru atraduši, un tas ļoti priecē!

Kad hang nonāca manās rokās, to spēlēju vairāk sev. Taču šobrīd instruments kļuvis pieprasīts – spēlēju to gan ar kori “Kamēr...”,  gan ar Laimu Jansoni. 

Interesanta ir dažādu etnogrāfisko instrumentu saspēle. Kas ir priekšnosacījums, lai tā būtu veiksmīga?

Domāju, ka tie ir paši cilvēki, kas to nosaka. Mūzikā vissvarīgākais ir cilvēks.

Kas vieno šos cilvēkus?

Tas ir līdzīgs skatījums uz lietām – cilvēki jau vibrē dažādās frekvencēs. Lai veidotos saspēle, acīmredzot ir jāvibrē vienā frekvencē… vai arī dažādās, bet saskanīgās. To ir grūti pateikt. Tas ir līdzīgi kā laulības dzīvē. Dažkārt var redzēt – tik dažādi cilvēki, taču tik labi sadzīvo! To ir grūti aprakstīt vārdos. Citreiz es neko nevēlos aprakstīt vārdos – mana profesija taču ir mūziķis. Dažkārt pat īsziņu ir grūti uzrakstīt.

www.arpasaule.lv