ZIŅAS  
Foto: Karlīna Vītoliņa

Ekspresintervija ar Jesajas Berlina dienas aizsācēju Andri Aukmani 0

Agita Salmiņa
04/06/2014 

Šogad, 4. jūnijā, sesto reizi Rīgā notiks Sorosa fonda – Latvija rīkotā Jesajas Berlina (1909– 1997) diena, pieminot izcilo domātāju Jesaju Berlinu no Rīgas, kuram šogad aprit 105 gadi. Tā filozofs ar sevi arī esot iepazīstinājis: “Esmu Jesaja Berlins no Rīgas.” Darīt šo faktu populārāku, kā arī aktualizēt viņa filozofiskās idejas Latvijā ir pasākuma mērķis.

Katru gadu tiek izraudzīta kāda no Jesaja Berlina filozofiskajam tēmām, kas sasaucas ar mūsdienu aktualitātēm. Šīgada galvenā tēma ir privātums un brīvība, par kuru lekcijā iztieksies Igaunijas prezidents Tomas Hendriks Ilvess, kā arī gaidāma aizraujoša diskusija par novērošanu un brīvību starp Cilvēces nākotnes institūta pētnieku Stjuartu Armstrongu (Oksfordas universitāte), The New Statesman politikas redaktoru, Rafaelu Bēru, bijušo Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Kažociņu un Džeimsa Martina pētnieku, filozofijas profesoru Vincentu Mulleru (Oksfordas universitāte). Jesaja Berlina piemiņas pasākumi notiks 4. jūnijā kinoteātrī Splendid Palace no plkst. 13.00, un daži no tiem būs vērojami arī tiešsaistē.

Pasākumu cikls sāksies plkst. 13.00 ar jauniešu debatēm par tēmu “Privātums ir miris”, kurās piedalīsies jaunie debatētāji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Plkst. 14.30 – jau pieminētā eskpertu diskusija par novērošanu un brīvību. Abus šos pasākumus pasākumus varēs noskatīties video tiešraidē portālos Delfi.lv un politika.lv. Diskusijai sekos dokumentālās spēlfilmas Escaping Riga seanss latviešu valodā ar sinhrono tulkojumu angļu valodā plkst. 16.30, kā arī publiskā saruna par Jesaju Berlinu ar filmas scenārija līdzautoru Uldi Tīronu un Deividu Hermanu, kurš ir BBC filmu producents. Tiešraide no Jesajas Berlina dienas atsāksies plkst. 18.30, kad notiks sestā Jesajam Berlinam veltītā piemiņas lekcija, kuru šogad lasīs Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Pirms piemiņas lekcijas uzrunu teiks pasākuma goda patronese, bijusī Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Pasākuma viesiem un ikvienam interesentam no plkst. 12.00 līdz plkst. 21.00 pie kinoteātra Splendid Palace būs iespēja apmeklēt biedrības Ascendum viedoto “Audiodušas” instalāciju. Tajā varēs noklausīties divas Jesajas Berlina esejas – “Brīvība” (Liberty) un “Piezīmes par aizpriedumiem” (Notes on Prejudice) – latviešu un angļu valodā.

Par kaisli uz Jesajas Berlina filozofiju un viņam veltīto piemiņas dienu uz sarunu aicinājām vienu no pasākuma organizētājiem un idejas autoriem, Sorosa fonda – Latvija izpilddirektoru Andri Aukmani.

Cik klātesošs ir Jesaja Berlins Rīgā un Latvijā? Vai vēl bez Berlina dienas pievēršam viņam pietiekamu uzmanību?

Nē! Taču šķiet, ka ar laiku jau situācija uzlabojas. Jaunā paaudze lasa Berlinu, un viņa darbi šobrīd ir kļuvuši pieejamāki. Domāju, ka par Jesaju Berlinu vajadzētu zināt, jo viņa personība kalpo savā ziņā kā zīmols, kā ikona, turklāt kā ļoti pozitīva personība. Tā iezīmē arī multikulturālo Latvijas vidi, kas arīdzan nav mazsvarīgi.

Jesajas Berlina piemiņai veltītu lekciju lasīs Igaunijas prezidents Tomas Hendriks Ilvess – pastāstiet par viņa saistību vai interesēm attiecībā uz Jesaju Berlinu un viņa filozofisko domu.

Viņš ir ļoti liels Jesaja Berlina cienītājs. Ilvesu uzrunāja šīgada tematika, kas saistīta ar privātumu, un viņš ļoti ātri piekrita lekciju lasīt. Savās runās viņš nereti atsaucas uz Berlinu un ir ieinteresēts liberālisma idejās.

Jesajas Berlina diena noris jau sesto gadu. Cik apmeklēts un pieprasīts šis pasākums ir gadu gaitā kļuvis? Vai Latvijā ir daudzi, kurus uzrunā viņa filozofija?

Pirmās Jesajas Berlina dienas notika 2007. gadā, kad tika sarīkotas plašas četru dienu svinības ar daudziem kultūras pasākumiem, teātri un operu; tad izdevām arī četras viņa esejas. Tolaik Jesaju Berlinu vairāk pazina intelektuāļi. Taču ar katru gadu tie ir arvien vairāk cilvēki, un publika pozitīvā ziņā dažādojas – tie ir pat skolēni, fizioterapeiti, studenti. Interese katrā ziņā iet plašumā, un Jesaja Berlina vārds kļūst atpazīstamāks. Tas ir svarīgi, jo viņš ir plaši pazīstams pasaulē un viņam vajadzētu būt tikpat labi pazīstamam arī dzimtenē.

Lai veicinātu filozofa ideju atpazīstamību, šogad četras esejas esam pārpublicējuši digitālā formātā, kas bez maksas pieejamas ikvienam (https://las.am/). Diezgan daudzi tās ir jau lejupielādējuši. Cenšamies darboties dažādos virzienos, lai piesaistītu auditoriju – esam rīkojuši pastkartīšu konkursu, kā arī šogad būs pieejama audioduša.

Vai līdzīgi pasākumi notiek kur citur pasaulē?

Rīgas pasākums ir pasaulē lielākais no tiem, kas notiek ikgadēji. Oksfordā viņš bija pazīstams akadēmiķis, publiska persona, visi viņu uztvēra kā ļoti aizraujošu lektoru. Viņš bija harizmātisks cilvēks, kurš lielu savas dzīves daļu pavadīja tur. Taču Oksfordā tika sarīkoti vien piemiņas pasākumi, atzīmējot viņa simtgadi, un tas arī viss.

Kādēļ jums Jesajas Berlina diena ir svarīga un kā nolēmāt, ka tā jārīko ikgadēji?

Aizsākumi bija gadu pirms viņa 100 gadu jubilejas. Kopā ar žurnālistu Robertu Kotrelu [Jesajas Berlina biedrības dibinātājs – red.] nolēmām, ka jārīko svētki. Īpaša iniciatīva nāca tieši no Roberta. Arī man ir svarīgi izplatīt viņa idejas.

Sākot ar bakalaura gadiem izkristalizējās trīs personības, kas manā dzīvē ir svarīgas un kuru idejas mani pavada. Un viens no tiem ir Jesaja Berlins. Es lasīju viņa rakstus un apbrīnoju viņa darbus. Sevišķi pievilcīga man jau tad šķita viņa teorija par privātumu un indivīda brīvību – par negatīvo un pozitīvo brīvību, kas ir šīgada galvenā tēma. Tas ir temats, kas pēdējos divdesmit gados ir kļuvis ļoti aktuāls. Saspēle starp tehnoloģijām un valsts drošību ir sarežģīta, tehnoloģijas pašas par sevi samazina mūsu privātumu. Kā mēs varam atrast pareizo līdzsvaru, lai cilvēks kā indivīds būtu brīvs? Tas pierāda, ka Jesaja turpina būt aktuāls, jo par šo tēmu viņš rakstīja jau četrdesmitajos gados. Turklāt viņš nāca no Rīgas, un bija svarīgi to pavēstīt pasaulei.

Būs iespēja noklausīties Jesajas Berlina esejas “Brīvība “un “Piezīmes par aizspriedumiem”. Pēc kāda principa izvēlējāties šīs esejas, un kuras, jūsuprāt, būtu galvenās, svarīgākās tēzes?

Šīs esejas uzrunāja ar saturu, kā arī ar to, ka ir maz zināmas. Noteicošais, protams, bija arī esejas garums, kāds piemērots audio dušām.

Esejā “Brīvība” parādās doma, ka nevajag diktēt, kā cilvēkam veidot dzīvi. Brīvība var būt tik plaša, cik tā neskar cita indivīda brīvību. Uz šī pamata ir veidota liberālā domāšana.

Otrās esejas pamatideja ir tolerance un iecietība. Brīvā sabiedrībā ir nepieciešama toleranta un iecietīga attieksme. Citējot Voltēru: “Es tev varu pilnīgi nepiekrist, taču es aizstāvēšu tavas tiesības aizstāvēt savu domu!” Cilvēks var ticēt, domāt, rīkoties un izteikties brīvi, katram var būt savs viedoklis un attieksme.

Visbeidzot mani pašu visvairāk uzrunā tēze, ka nav iespējams savienot visas labās lietas, kurām mēs ticam. Dzīve ir pilna izšķiršanos. Mēs varam ticēt daudzām pozitīvām lietām, taču nonāksim situācijā, kur jāizšķiras par labu kam vienam. Taču izšķiršanās ir grūta!

Filma Escaping Riga stāsta par Jesajas Berlina un Sergeja Eizenšteina dzīvesgājumu un viņu gaitām Rīgā un ārpus tās. Jūsuprāt, kādēļ šī filma būtu jānoskatās?

Neesmu filmu vēl redzējis. Taču esmu dzirdējis ļoti labas atsauksmes, ka pieeja ir ļoti oriģināla un saistoša. Interesanti, ka scenārija līdzautors ir Uldis Tīrons. Katru gadu cenšamies kaut kādā veidā atdzīvināt šīs dienas ar kādu kultūras pasākumu. Šogad būs filma. Ar nepacietību gaidu to redzēt!

Pēdējā laikā tiek runāts par daudzām spilgtām personībām, kuru bērnība saistās ar Latviju un kuri pēcāk iezīmējušies  arī pasaules kontekstā – piemēram, Marks Rotko, Vija Celmiņš, Sergejs Eizenšteins un arī Jesaja Berlins. Vai šo mēs varam uzskatīt par sava veida tendenci?

Tas ir labi, ka apzinām arī citas zīmīgas personības ar saknēm Latvijā. Jo savā ziņā tas bagātina arī mūs pašus. Caur viņiem iepazīstamies arī ar citu domāšanu, vidi un citiem kultūras iespaidiem. Vai tā ir tendence? Es ceru! Katrā ziņā tā ir apsveicama.


Andris Aukmanis. Foto: Karlīna Vītoliņa

Kā katru gadu izvēlaties filozofa idejas, ko apskatīt ?

Mēs cenšamies tās piesaistīt šībrīža aktualitātēm. Privātums kā temats patlaban ir aktuāls un Latvijā ļoti svarīgs. Tas ir savveida dialogs ar Jesaju Berlinu un mūsdienu problemātiku, lai apzinātu, cik viņa idejas ir aktuālas šādā kontekstā.

Kuri no Jesajas Berlina dienas pasākumiem noteikti būtu jāapmeklē jebkuram filozofijas interesentam?

Pagājušogad pirmo reizi organizējām debates, un tās bija ļoti aizraujošas. Pieņemu, ka arī šogad būs tāpat. Mani interesē diskusija starp dažādiem domātājiem, jo katram ir savs viedoklis, un tās ir spēcīgas personības, kas prot veidot dialogu. Ilvess ir ļoti asprātīgs un inteliģents runātājs, arī viņa lekciju gaidu ar nepacietību.

www.isaiahberlin.org