ZIŅAS  
Foto: Elīna Zvirbule (fragments). No izstādes iRIGA

Nākamā pietura – fotogrāfija! Rīgas Fotomēneša izstāžu ceļvedis 0

Arterritory.com
28/04/2014

Maijs Rīgā tiek pasludināts par Fotomēnesi – tas ir jauns, starptautisks festivāls Latvijas galvaspilsētā, kas šogad norisināsies pirmo reizi, bet lolo ieceri kļūt par platformu, kur reizi divos gados sastapties Ziemeļu un Austrumvalstu fotogrāfijas pasaulei. Ar grupas un personālizstādēm Latvijas muzejos, mākslas telpās un centros vietējā kultūras dzīvē vairāk nekā mēnesi dominēs fotogrāfija. Iesakām iepazīties arī ar Rīgas Fotomēneša vieslekciju sarakstu, bet Arterritory atlasītajām solo un grupas skatēm seko Rīgas Kino muzeja bezmaksas filmu programma, veltīta fotogrāfijai!

ARTERRITORY IESAKA ČETRAS GRUPAS IZSTĀDES

iRIGA
“Galerija Centrs”, Rīga
1.–18. maijs, 2014

Vecrīgas “Galerijā Centrs” iepirkšanās rutīnu no 1. līdz 18. maijam ir iespējams atšķaidīt ar fotogrāfijām, kas parāda Rīgas unikālo vaigu. Izstādē iekļautas fotogrāfijas no akcijas iRIGA, kas norisinājās 2013. gada garumā. Tās laikā rīdzinieki un pilsētas viesi tika aicināti parādīt Rīgas daudzveidību, savdabību un neatkārtojamību. Fotogrāfijas atspoguļo Rīgu pašu iedzīvotāju acīm, stereotipisku pastkaršu vietā piedāvājot palūkoties uz nomalēm, pašiem rīdziniekiem un viņu ikdienas dzīves notikumiem. No Bolderājas līdz Rumbulai un no Berģiem līdz Zolitūdei – šīs fotogrāfijas mums parāda, cik vizuāli daudzveidīga ir Baltijas lielākā pilsēta. Darbi, kas lielākoties veidoti ielu fotogrāfijas (street photography) žanrā, ir arī nozīmīgs pilsoņu līdzdalības rezultāts – vizuālas liecības par laiku veidojoši gan profesionāļi, gan amatieri.

Izstādē, kuras kurators ir fotogrāfs, interneta žurnāla “Foto Kvartāls” redaktors un viens no Rīgas Fotomēneša rīkotājiem Arnis Balčus, piedalās Agnese Mūrniece, Aiga Zeltiņa, Aivars Slišāns, Andrejs Strokins, Anta Mainule, Arnis Vuškāns, Arturs Kolovs, Biruta Zeļenova, Edijs Pālens, Elīna Baltpurviņa, Elīna Zvirbule, Ēriks Biters, Ģirts Raģelis, Ingūna Roze, Jānis Janbergs, Jānis Zvērs, Laima Buša, Lauris Aizupietis, Olafs Ošs, Sergejs Babikovs, Viesturs Pinka, Viktorija Eksta, Zane Strūberga, Zelma Brezinska. Izstādi organizē Rīgas Fotomēnesis.

www.rigaphotomonth.com

T/C “Galerija Centrs”
Audēju 16
Rīga, Latvija


Viens no izstādes Viewfinders dalībniekiem ir zviedru fotogrāfs Lars Tunbjork (1956)

“Viewfinders. Baltijas un Ziemeļvalstu laikmetīgā fotogrāfija”
Rīgas Mākslas telpa, Rīga

8. maijs – 5. jūnijs, 2014

Rīgas Fotomēneša centrālais notikums ir grupas izstāde “Viewfinders. Baltijas un Ziemeļvalstu laikmetīgā fotogrāfija” Rīgas Mākslas telpā. Izstādē apkopoti 15 fotomākslinieku darbi, kas koncentrējas uz šī reģiona fotogrāfijas specifiku, vienlaikus aptverot tēmu – cilvēka sevis meklējumus mūsdienu sabiedriskajā telpā.

Izstādē piedalīsies arī divi latviešu fotogrāfi – Ieva Epnere un Ivars Grāvlejs. Māksliniekam Ivaram Grāvlejam raksturīga konceptuāla pieeja fotogrāfijai, sabiedrības kritika, ironija un dažkārt pat, kā viņu raksturo viens no Rīgas Fotomēneša kuratoriem Arnis Balčus – “huligāniska attieksme pret fotogrāfiju”. Savukārt Ievai Epnerei, kas paralēli fotogrāfijai darbojas arī citos mākslas medijos, interesē atklāt mikrorajonu, mazpilsētu un citu perifēriju vidi. Viņas darbos var saskatīt antropoloģisku pieeju, pētot dažādas sociālās cilvēku grupas. No Igaunijas izstādē uzaicināti Marge Monko un Pauls Kuimets, no Lietuvas – Mindaugs Azusils un Indre Šerpitite, kā arī fotogrāfi no Islandes, Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas. Izstādes kuratore ir Inga Brūvere, organizē Rīgas Fotomēnesis.

Rīgas Mākslas telpa
Kungu iela 3
Rīga, Latvija


Evelīna Deičmane. No sērijas “Labdien, kaimiņ!”. 2014

Projekts pilsētvidē “Kaimiņi”
Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietas
5.–25. maijs, 2014

Dažādi domājošie, no dažādām kultūras vidēm, ar atšķirīgiem politiskiem uzskatiem, tradīcijām, nacionālo piederību un sociālo statusu – mēs un viņi – dzīvojam blakus, kaimiņos un veidojam vienu telpu, ko sauc par Rīgu. Projekta dalībnieki Kaspars Podnieks, Arnis Balčus, Evelīna Deičmane, Ieva Raudsepa un Ilze Vanaga savās sērijās, kas veidotas dažādos Rīgas rajonos (centrā, Teikā, Maskavas, Pārdaugavā un Rīgas salās), mēģina atrast un izcelt katras vietas lokālo specifiku un unikālo atmosfēru, meklējot kaimiņā raksturīgo – kopīgo un atšķirīgo ar aicinājumu izzināt un labāk iepazīt vienam otru. Darbi no 5. līdz 25. maijam būs apskatāmi Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās. Projekta kuratore ir Inga Brūvere, to organizē Rīgas Fotomēnesis sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivālu “Tête-à-Tête 2014”.

17. maijā Rīgas Mākslas telpā notiks divu idejiski līdzīgu iniciatīvu prezentācija: Rīgas “Kaimiņi” sastapsies ar Ūmeo pilsētvides foto projektu VODA, kura koncepcijas pamatā ir divas pamatlīnijas – pasaule ar profesionālā fotogrāfa un pasaule ar stāsta varoņa acīm. Šajā radošajā procesā tiek iesaistītas abas puses, mēģinot rast atbildi uz jautājumiem: kurš kuru attēlo un kā tiek atspoguļota laikmetīgas pasaules īstenība?  Šādā veidā tiek veicināta niansēta uztvere un skatījums uz šodienas pilsētu un līdzcilvēku dzīvi.

www.rigaphotomonth.com


Nina Korhonena. Sieviete siltumnīcā

“Japāna eiropieša acīm/ Japāna šodien. 16. izdevums”
Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Rīga
23. maijs – 15. jūnijs, 2014

Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” no 23. maija līdz 15. jūnijam ienāks Japāna – no Rīgas fotogrāfa Aleksandra Gronska un Stokholmas fotogrāfes Ninas Korhonenas skatpunkta. Projekts “Japāna eiropieša acīm/ Japāna šodien” tika uzsākts 1999. gadā. Ik gadu divi Eiropas fotogrāfi tiek aicināti iemūžināt Japānas dažādās prefektūras, pamatā izvirzot Japānas cilvēkus un viņu šodienas dzīvesveidus. Projekta mērķis ir sniegt iespēju japāņiem atklāt pašiem sevi, uz savu ikdienu paraugoties no malas, savukārt eiropiešiem iepazīties ar to, kas līdz šim, iespējams, bijusi tālumā esoša austrumu valsts, un tādējādi sniedzot padziļinātu izpratni par Japānu. Katrs fotogrāfs uzņem unikālus kadrus, raugoties no savas perspektīvas, un šie kadri būtiski atšķiras no stereotipiskiem Japānas attēliem vai tiem, kas tiek atspoguļoti masu medijos. Līdz šim 56 fotogrāfi ir fotografējuši 35 prefektūras dažādās Japānas pusēs. Projekts tiek īstenots katru gadu ar nolūku līdz projekta beigām nofotografēt visas 47 Japānas prefektūras. Šīgada projekts tiek īstenots sadarbībā ar Aleksandru Gronski no Rīgas un Ninu Korhonenu no Stokholmas.

Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36
Rīga, Latvija
ziemelblazma.riga.lv 

ARTERRITORY IESAKA SEPTIŅAS PERSONĀLIZSTĀDES

Sūne Junsons “Dzīve un darbs”
Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Rīga
2. maijs – 1. jūnijs, 2014

Sūne Junsons (Sune Jonsson, 1930–2009) ir atzīts zviedru dokumentālās fotogrāfijas meistars, kā arī rakstnieks un dokumentālo filmu veidotājs. Gan fotogrāfijās, gan filmās Sūne Junsons uzņēmis ainavas, lauku iedzīvotājus, zemniekus. Cilvēki fotografēti viņu pašu vidē un apstākļos, kādos viņi dzīvojuši. Izstāde, kas Latvijas Fotogrāfijas muzejā apskatāma no 2. maija, uz Rīgu atvesta sadarbība ar otru šīgada Eiropas kultūras galvaspilsētu – Ūmeo – un tās Vesterbotenas muzeju. Junsona fotogrāfijas ļauj vairāk izzināt un izjust autora dzimto Vesterbotenas apgabalu, kura centrs ir Ūmeo pilsēta. Junsona slavenie 20. gadsimta 50. līdz 70. gadu fotodarbi atklāj vēstījumu par laiku un cilvēkiem, kad tie Vesterbotenas apgabalā aktīvi migrēja uz pilsētām. Kā šo dekāžu notikumi ietekmēja valsts vēsturi un ainavu, kā notika pāreja no agrikultūras uz industriālu sabiedrību? Junsona fotogrāfijās tas tiek atklāts pastarpināti – caur cilvēku portretējumiem. Melanholiskās, melnbaltās fotogrāfijās vienkāršie zviedru ļaudis redzami ar izkaptīm un grābekļiem pēc darba tīrumos; uz siena ķīpām, zirgu pajūgam slīdot garām idilliskām Zviedrijas viensētām; septiņu pēdu dziļā bedrē notraušot sviedrus pēc kapu rakšanas... Kuratore Britta Lundgren (Zviedrija). Organizē Fotogrāfijas Muzejs sadarbībā ar Västerbottens muzeju (Ūmeo, Zviedrija).

www.sunejonsson.se

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8
Rīga, Latvija
www.fotomuzejs.lv

Jans Garups “Somālija. Karā un badā. Iesprostoti”
Latvijas Kara muzejs, Rīga
7. maijs – 4. jūnijs, 2014

Dāņu fotogrāfs Jans Grarups (1968) ir pazīstams ar reportāžām no karadarbības zonām, no bada, slimību un reliģisku vai nacionālu aizspriedumu nomocītajām Āfrikas valstīm. Latvijas Kara muzejā no 7. maija skatāma viņa personālizstāde “Somālija. Karā un badā. Iesprostoti”, kuras centrā ir Somālija un tās iedzīvotāji, kuri kara šausmās dzīvo jau vairāk nekā 20 gadu. Ilgstošais sausums, kas valsti ir pārņēmis pēdējos gadus, somāliešu dzīvi padara vēl neciešamāku. Izstāde stāsta par cilvēkiem, kas ir iesprostoti starp karu, trūkumu un izmisumu. Tomēr pats autors atzīst, ka Somālijas iedzīvotāji ir visbrīnišķīgākie, lieliskākie cilvēki, kādus viņš jebkad ir saticis, un, par spīti visam, viņi nav zaudējuši cerību uz labāku dzīvi.

Fotožurnālists Jans Grarups savas karjeras laikā veidojis reportāžas no Persijas līča kara, Sarajevas aplenkuma un Ruandas genocīda. Grarupa darbi atspoguļo viņa ticību fotožurnālistikai kā liecībai un pārmaiņu instrumentam – viņš cenšas dot balsi cilvēkiem, kuriem tā atņemta. Fotogrāfs ir saņēmis neskaitāmas nozīmīgas fotogrāfijas balvas, viņa darbību novērtējušas arī cilvēktiesību organizācijas. Izstādi rīko Dānijas Kultūras institūts.

jangrarup.photoshelter.com

Latvijas Kara muzejs
Smilšu iela 20
Rīga, Latvija

www.karamuzejs.lv

Imants Gross “Vintages / Gadagājumi”
“Vīna Studija” Elizabetes ielā 10, Rīga
7. maijs – 31. jūlijs, 2014

Latviešu-zviedru fotogrāfs Imants Gross (1953) personālizstādē “Vintages / Gadagājumi”, kas no 7. maija apskatāma Elizabetes ielas “Vīna Studijā”, rīkojas kā tauriņu kolekcionārs – kategorizē un kārto laika zīmes un ar insektu adatām vitrīnās piesprauž fotogrāfijas. Tā viņš veido savu pašportretu – ļoti personisku, bet nevilšus arī universālu sava laikmeta un savu paaudžu atainojumu. Tiklab viņa metodi var saistīt arī ar pin-up glamūro modeļu bilžu krāšanas kultūru: portreti, pašportreti, zīmīgas ainavas, klusās dabas, dažnedažādi momentuzņēmumi.

Kolāžās ir ietverts stāsts par piecām paaudzēm, kas turklāt izkliedētas dažādās pasaules malās. “Kad sociālo mediju vietnēs (Instagram, Pintrest, Facebook u.c.) vienkopus redzam dažādu gadagājumu fotogrāfijas, rodas sajūta, ka “viss laiks ir mūžīgi klāt”. Ka ir izzudusi atšķirība starp paaudzēm – sevi var atrast kā pagātnes, tā nākotnes sejās,” teikts izstādes aprakstā. Par fotogrāfiju Imants Gross sāka interesēties jau agrā jaunībā, sava vectēva – fotogrāfa Miķeļa Grosa (1886–1966) radošā mantojuma iedvesmots. Ar laiku foto kamera kļuva par neatņemamu viņa dzīves daļu.

Imants Gross ir dzimis un uzaudzis Zviedrijā, latviešu ģimenē. Studējis jurisprudenci Stokholmas un Briseles universitātēs. Profesionālā karjera ir saistīta ar starptautiskām attiecībām un diplomātiju Latvijā, Zviedrijā, citās Eiropas valstīs un Āfrikā. Pēdējos desmit gadus dzīvo Rīgā un no 2006. gada vada Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā.

“Vīna Studija”
Elizabetes iela 10
Rīga, Latvija
www.vinastudija.lv

Dawid “ROST/RUST”
Rīgas Mākslas telpa, Rīga
8. maijs – 5. jūnijs, 2014

Intrigu vieš zviedru fotogrāfa Dawid (īstajā vārdā Björn Dawidson, 1949) solo skate Rīgas Mākslas telpā. Viņa izstāde ROST (“Rūsa”, 1983) Stokholmas Moderna Museet savulaik izraisīja plašas diskusijas un iezīmēja pagrieziena punktu zviedru laikmetīgajā fotogrāfijā – Dawid tika nodēvēts par pēdējo modernisma un pirmo postmodernisma fotogrāfu Zviedrijā. Rīgā būs apskatāmi šīs leģendārās sērijas darbi. Pirmie ROST attēli tapa 1982. gadā, un šobrīd tajā ir ap 100 darbu. Autors savas fotogrāfijas iegūst bez fotokameras palīdzības. Viņš tos rada fotogrammas tehnikā – uz lielformāta negatīviem tiek novietoti dažādi priekšmeti, piemēram, skārda plāksnes, instrumenti, kuriem visiem kopīga iezīme ir rūsa, un pēc tam negatīvs tiek eksponēts gaismā, tad attīstīts, un no tā tiek kopēts fotopalielinājums.

Izstādes kuratore ir Nina Grundemarka. Organizē Rīgas Fotomēnesis sadarbībā ar galeriju Grundemark Nilsson Gallery (Berlīne/Vācija).

www.dawid.nu

Rīgas Mākslas telpa
Kungu iela 3

Rīga, Latvija

Māra Brašmane “Pārmaiņu laiks”
LNMM i/z Arsenāls Radošā darbnīca, Rīga
9. maijs – 1. jūnijs, 2014

Fotogrāfe Māra Brašmane (1944) Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā nostrādājusi divdesmit gadus (1984–2004), pieredzot fondu pārvietošanu, Padomju Latvijas mākslas ekspozīcijas izveidi un vēlāk pārvietošanu uz jaunajām telpām izstāžu zālē Arsenāls, Baltās zāles remontu un Hēges zāles atklāšanu, katru reizi atklājot skatam jaunu mākslas telpu. Pagājušā gada sākumā, iepazīstoties ar muzeja rekonstrukcijas plāniem un tās vizualizācijām, kā arī apmeklējot pēdējo izstādi un rūpīgi izstaigājot visu muzeja ēku, māksliniecei dzima ideja par jaunu, apjomīgu fotogrāfiju sēriju veltītu muzejam. Tās pamatideja ir iemūžināt muzeja telpas mirklī, kad no ēkas ir izvesta lielākā daļa mākslas kolekcijas, arhīvs un biroja inventārs, atsegti muzeja sienu apdares slāņi un atvērtas durvis uz telpām, kas izstāžu apmeklētājiem, un nereti arī darbiniekiem palikušas apslēptas. Paralēli muzeju telpu un interjera fragmentu foto fiksācijai, kas brīžiem neuzkrītoši pārtop par tīru krāsu, līniju un gaismēnu spēli, tiek meklētas atbildes uz jautājumu, kas notiek īsu mirkli pirms jauna sākuma? Kas atklājas, kad noņemti un pārvietoti eksponāti, kā izmainās telpa, kad to neapdzīvo ne kolekcija, ne cilvēki, ko par muzeja vēsturi stāsta laika atstātie nospiedumi?

Māra Brašmane kopš 2002. gada personālizstādes “Manas jaunības pilsētā” Latvijas Mākslinieku savienībā plašāk pazīstama kā 60. un 70. gadu mijas Rīgas dzīves un radošās inteliģences spilgta iemūžinātāja. Viņas personiskā arhīva fotogrāfijas izmantotas grāmatu ilustrācijās, arī Jaunā Rīgas teātra izrādes “Klusuma skaņas” noformējumā. Izstādes “Pārmaiņu laiks” kuratore ir Šelda Puķīte. Organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Arsenāla Radošā darbnīca
Torņa iela 1 (2. stāvs)
Rīga, Latvija 
www.lnmm.lv/lv/arsenals 

Mērija Elena Mārka “Amerikas skati”
Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīga
10. maijs – 20. jūnijs, 2014

Mērijas Elenas Mārkas (Mary Ellen Mark, 1940, ASV) darbu izstāde “Amerikas skati”, kas Latvijas Nacionālajā bibliotēkas jaunajā ēkā atvērta no 10. maija, ir īstena pērle Rīgas izstāžu dzīvē. Viedai indiānietei līdzīgā 74 gadus vecā fotogrāfe, pār kuras pleciem krīt divas ogļu melnas bizes, pārstāv klasisku dokumentālā foto tradīciju, kurā robežojas un pārklājas fotožurnālistika un subjektīvais dokumentālisms. Viņa profesionāli darbojas fotogrāfijā kopš 60. gadu vidus, kopš 1974. gada izdod grāmatas par dažādu kultūru atšķirībām, bez pajumtes palikušiem, slimību māktiem un citādi liktens piemeklētiem cilvēkiem. Spilgta viņas darbu līnija ir arī fotogrāfijas no kinofilmu uzņemšanas laukumiem. Mērija Elena Mārka ir vienīgā, kas plaši dokumentējusi Frānsisa Forda Kopolas 1979. gada filmu “Mūsdienu apokalipse”. Bijusi klāt arī “Kurš pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” (1975) uzņemšanā un vēl aptuveni 50 kinofilmu aizkulisēs, tostarp iemūžinājusi vairākas Tima Bērtona nu jau mūsdienu filmas. Mārka sadarbojusies ar New York Times Magazine, Life, Paris-Match, The New Yorker, Rolling Stone un citiem prestižiem izdevumiem, kā arī saņēmusi augstus  apbalvojumus.

Kuratori ir Marija Elena Mārka, Meridita Lū (Meredith Lue, ASV). Organizē ASV vēstniecība sadarbībā ar Rīgas Fotomēnesi.

www.maryellenmark.com

Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas 3
Rīga, Latvija
www.lnb.lv

Iveta Vaivode “Klēpis”
Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīga
10. maijs – 20. jūnijs, 2014

Pirms diviem gadiem latviešu fotogrāfe Iveta Vaivode (1979) devās uz savas vecāsmātes Antoņinas ciematu Pilceni Latgalē, lai atrastu to mītisko vietu, kuru viņa iztēlojās, pētot vecāsmātes jaunības dienu attēlus. Uzņemtie kadri veido sēriju “Klēpis”, kas no 10. maija būs apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā. “Lai arī šie cilvēki ir pavisam sveši, pilcēniešos atpazinu kaut ko ļoti tuvu, bet aizmirstu – savas ģimenes sievietes. Īpaši reizēs, kad Anna mani vakaros klusi aicināja klausīties bišu dziedāšanā vai stāstīja nebeidzami garos stāstus par savu pagātni. Apstaigājot Pilcenes un tuvumā esošo ciematu ceļus, es atgriezos savā, un, iespējams, arī savas mātes bērnībā, kur katram cilvēkam ir sava smarža, bet tikko izslauktu pienu vienmēr dzer siltu,” saka Iveta Vaivode. Meklējot savas ģimenes pēdējās liecības, autore meklē cilvēkus, kuri kādreiz pazinuši viņas vecomāti. Caur pilceniešu stāstiem fotogrāfe atklāj sen zudušu pasauli. Daudzi no sastaptajiem cilvēkiem turpina dzīvot savdabīgā pagātnē, atmiņās, kas nenovēršami tuvojas tam punktam, aiz kura ir vienīgi aizmiršana. Iveta Vaivode, kura Latvijā pazīstama arī kā atzīta modes fotogrāfe, ar šo sēriju ir ieguvusi C/O Berlin Talents balvu, žurnāla Burn Emegring Photographers fonda grantu, kā arī tikusi Sony World Photography Awards finālā. Izstādi organizē Rīgas Fotomēnesis.

www.ivetavaivode.com

Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas 3

Rīga, Latvija
www.lnb.lv

BEZMAKSAS KINO VAKARI!


No Alfrēda Hičkoka 1954. gada filmas “Logs uz sētu”

Filmu programma “Fotogrāfija kino”
LKA Rīgas Kino muzejs, Rīga
7., 15. un 22. maijs

Līva Pētersone un Zane Balčus piedāvā filmu programmu “Fotogrāfija kino”, kuras filmas LKA Rīgas Kino muzejā ir apmeklējamas bez maksas!

Latvijas fotogrāfijas vēsture fotofilmās un kinožurnālos
7. maijā plkst. 18.30

Latvijas fotogrāfijas vēsture fotofilmās un kinožurnālos! “Putniņa izlidošana” (1979) un “Spoguļa dziļums” (1980), kuru režisors ir Aivars Freimanis. Gunāra Bindes fotofilmas “Hallo, Maskava!” (1966), “Rokas” (1967) un “Salūts” (1975). Kinožurnāli “Māksla” (1966, nr. 1, režisors Gunārs Binde) un “Padomju Latvija“ (1979, nr. 19, režisors Hercs Franks).

Dokumentālā filma Cinévardaphoto (Francija, 2004)
15. maijā plkst. 18.30

Īsfilmu triptihs, kur filmā Ydessa, The Bears and Etc Agnese Varda atklāj atrastu fotogrāfiju kolekciju ar rotaļu lācīti katrā; filma Ulysses ir viņas agrīnas fotogrāfijas dekonstrukcija; Salut les Cubains cenšas notvert Kubas revolūcijas gaisotni sastingušos attēlos.

Dokumentālā filma “Viljams Eglstons reālajā pasaulē” (William Eggleston in the Real World, ASV, 2005)
22. maijā plkst. 18.30

Biogrāfiskā filma ir ceļojums kopā ar ievērojamo amerikāņu fotogrāfu Viljamu Eglstonu, sekojot viņam braucienos uz Kentuki, Losandželosu, Ņujorku un Memfisu.

Alfrēds Hičkoks “Logs uz sētu” (Rare Widnow, ASV, 1954)
29. maijā plkst. 18.30

Ratiņkrēslam piesiets fotoreportieris sāk novērot savus kaimiņus un kļūst pārliecināts, ka viens no viņiem izdarījis slepkavību. Alfrēda Hičkoka “Logs uz sētu” ir viena no ikoniskākajām kinovēstures filmām, kas runā par fotogrāfijas un kino kā medija dabu. 

LKA Rīgas Kino muzejs
Peitavas iela 10-12
www.kinomuzejs.lv

www.rigaphotomonth.com