ZIŅAS  
Latgales vēstniecības "Gors". Foto: Jānis Litavnieks

Noskaidroti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2014 pusfinālisti 0

Agnese Čivle, www.anothertravelguide.com
17/04/2014

Pērnā gada nogales notikumi – Zolitūdes traģēdija – zināmā mērā lika pārskatīt Latvijas arhitektūras norišu kvalitātes mērījumus un uz brīdi samulsināja arī Latvijas Arhitektūras gada balvas organizatorus, liekot tiem apšaubīt, vai šī gada balva būtu vietā. Tomēr tas darbojies kā katalizators motivācijai, ka arhitektūras izvērtēšanai jāpieiet ar dubultu jaudu, spēcīgāk aktivizējot diskusijas par to, kā ar arhitektūru veicināt dzīves kvalitāti.

Latvijas Arhitektūras gada balvas organizētāji – Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Viktors Valgums, Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķibilds, un šī gada konkursa kurators un nacionālās žūrijas priekšsēdētājs Miķelis Putrāms (MADE arhitekti) – gada balvas atklāšanai veltītajā preses konferencē, kas notika 16. aprīlī “Neiburga” bibliotēkā, vairākkārtēji uzsvēra, ka neuztver tos kā svētkus, kuros izdala dāvanas, bet gan rūpīgu izvērtēšanas darbu.

Kaut šobrīd izdarīts vērtējums – tāpat kā šodien tapusi arhitektūra – ir vistiešākais ieskats šī laika sabiedrībā, tās vērtību un standartu paletē, virzienā, kurp tā dodas – konferences noslēgumā Viktors Valgums izteica ideju par balvu, kuru, iespējams, varētu pasniegt divdesmit piecus un vairāk gadus vecākām ēkām, jo tieši tad tās būtu pierādījušas savu vērtību un ilgtspējību visneapstrīdamāk.

Organizatori atzina, ka vērtējums ir un paliek subjektīvs, tāpēc būtiski ir izraudzīties vērtēšanas kritērijus. Šeit lielu darbu izdarījusi pērnā gada žūrija, izveidojot universālu vērtēšanas ietvaru, kuram šogad tika pievienots kritērijs “rūpība un pamatīgums” un kā obligāts nosacījums izvirzīts visu, gandrīz sešdesmit, iesniegto objektu izvērtēšana klātienē. Gada skates veidotāji atzina, ka tikai šādi pilnvērtīgi iespējams izvērtēt pēc pirmā iespaida varbūt necilu objektu kvalitāšu izcilību, emocionālo iedarbību un attiecības ar sabiedrību.


Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs

Caur kritēriju filtra tika izkristalizēts 16 labāko šīgada arhitektūras darbu saraksts.

Kodolīgi ieskicējot šī gada laikā tapušās arhitektūras darbu ainu, atkārtoti apstiprinās tendence par labu reģionālajai arhitektūrai. Iesniegto darbu ģeogrāfiskais spektrs izrādījies ļoti plašs, un svaru kausi rāda, ka tikai trešdaļa reprezentē galvaspilsētu Rīgu. Turklāt kopējā ainā iezīmējas arhitektoniskā dažādība – sākot no tādas megabūves, kā Austrumlatvijas koncertzāle “Gors” Rēzeknē, līdz diametrāli pretējam darbam – Līgatnes papīrfabrikas ciematvidei.

Šīgada darbu skate arī izceļ Latvijas arhitektūras stipro pusi, proti, restaurācijas un rekonstrukcijas potenciālu – smalko spēju strādāt ar vēstures materiālu, kas ne tikai nodrošina mantojuma saglabāšanu, bet pieļauj tā pielietojumu jaunbūvju celtniecībā. Restaurācijas darbi sastāda tieši pusi no pusfinālistu darbu saraksta un to veido – Daugavpils cietokšņa Nikolaja vārtu un tilta restaurācija; ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā; kāpņu telpu restaurācija Rīgā, Elizabetes ielā; kultūras pils Ziemeļblāzma; Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra attīstības koncepcija; Talsu kultūras centrs Radošā sēta; Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas rekonstrukcija un Rīgas Doma restaurācija.


Veikals Top! Salacgrīvā

Tikai četras vietas labāko arhitektūras darbu sarakstā atstātas jaunbūvēm, to starpā – Austrumlatvijas koncertzāle “Gors” Rēzeknē, dzīvojamais komplekss Čiekurkrasti Baltezerā, Ģipša fabrikas dzīvojamā kvartāla 2. kārta Ķīpsalā un veikals Top! Salacgrīvā.

Savukārt četras pusfināla vietas izcīnījuši projekti un aktivitātes, kurās runāts par arhitektūru, reizē parādot, kā sabiedrība interesējas un tajā līdzdarbojas. Šeit Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķibilds izceļ televīzijas raidījuma “Ziemeļu Puse” 40. sēriju – “Rīgas un Kopenhāgenas ūdensmalas”, ko veidojuši ar nozari nesaistīti cilvēki, proti, mediju pārstāvji. Šī tendence ieskicē sabiedrības domāšanu un iesaisti arhitektūras un sabiedrības mijiedarbes procesos.

Vēl viens būtisks šīs arhitektūras skates novērojums ir arhitektu paaudžu līdzsvars, ko iezīmē divi vārdi, kas pie darbiem atkārtojas divkārt, proti, Latvijas arhitektūras klasiķe Zaiga Gaile (Ģipša fabrikas dzīvojamā kvartāla 2. kārtas projekts un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka mājas rekonstrukcijas projekts) un jaunais vārds arhitektūrā – Helvijs Savickis (MANUAL: Urban Sports and Architecture un veikals Top! Salacgrīvā).


Talsu Radošā sēta 

Tālāko Latvijas Arhitektūras gada balvas pasākumu gaitu līdz apbalvošanas ceremonijai – laikā no 13. līdz 16. maijam – iezīmē trīs akadēmiskas ievirzes pasākumi, tai skaitā pasaulslavenā bijušā Bogotas (Kolumbija) mēra Antanas Mockus priekšlasījums Mākslas muzejā “Rīgas Birža” par kultūras nozīmi pilsētvides attīstībā; 17. maijā – Starptautiskās Muzeju nakts ietvaros – Latvijas labāko arhitektūras darbu izstāde un video filma; savukārt pati apbalvošanas ceremonija 16. maija vakarā, kas šogad būs plašs un brīvi pieejams publisks pasākums Vecrīgā, Torņa ielā, pie vēsturiskā Arhitektu nama, ko vēlāk varēs redzēt arī LTV1 ēterā.

Ar visiem sešpadsmit Latvijas Arhitektūras gada balvas pusfināla darbiem un pārējiem atlasei iesniegtajiem projektiem iespējams sīkāk iepazīties interneta vietnē www.arhitektura2014.lv/balvas-pretendenti/