ZIŅAS  
Vija Celmiņa

Aprīļa un maija izstāžu izlase Baltijas galvaspilsētās. Vija Celmiņa, Marks Šagāls, Köler Prize 2014 u.c. 1

Agita Salmiņa un Arterritory.com
07/04/2014

Vija Celmiņa “Dubultā realitāte”
Mākslas muzeja “Rīgas Birža” Lielā zāle, Rīga
12. aprīlis – 22. jūnijs, 2014

Vija Celmiņa (1938) ir viena no 21. gadsimta pieprasītākajām māksliniecēm, kuras zīmējums Untitled #8 Ņujorkas Christie’s izsoļu namā pirms diviem gadiem tika pārdots par 1 142 500 ASV dolāru. Ar grafītu uz papīra radītais zvaigžņotais debess jums, kuru pāršķeļ komētas aste, atnesa māksliniecei līdz šim augstāko personisko rekordu. Bezgalīgi dziļo pasauli, kas ikreiz tiek uzburta uz papīra plakanās virsmas, iekāro kolekcionāri, pieprasījumam veidojot pat rindas, jo katra mākslinieces grafika top vairāku mēnešu garumā.

No 12. aprīļa līdz 22. jūnijam Mākslas muzeja “Rīgas Birža” Lielajā zālē ir tā retā iespēja skatīt Vijas Celmiņas darbus Eiropā tik plašā skaitā. Izstāde “Dubultā realitāte” aptver piecdesmit gadus mākslinieces radošajā darbībā – no 1964. līdz 2014. gadam. Tā ir arī Celmiņas “atgriešanās” dzimtajā Rīgā. Latvijā viņa nodzīvoja vien pirmos sešus dzīves gadus, jo 1944. gadā kopā ar mammu, tēti un māsu bija spiesta doties Otrā pasaules kara bēgļu gaitās uz Vāciju, bet pirmo apaļo desmit gadu jubileju sagaidīja jau otrpus okeānam – Amerikā, kur Vija Celmiņa dzīvo joprojām.

Mazā meitene sākotnēji angliski neprata ne runāt, ne rakstīt, un šīs valodas barjeras dēļ daudz laika gan skolā, gan mājās pavadīja zīmējot un gleznojot. Tomēr par gleznotāju Vija Celmiņa nolēma kļūt tikai 1961. gadā, kad Jēlas universitātes vasaras semestrī Ņūheivenā nonāca spēcīgā mākslas studentu un mākslinieku kopienā. Pametusi vecāku mājās, viņa sāka studēt Losandželosā, kur nodzīvoja līdz 1980. gadam, vēlāk pārceļoties uz Ņujorku. Kā panākumu atslēgu Celmiņa min ne tikai ieguldīto darbu, bet arī centienus nekad nepazust no redzesloka. Pēc vairāk nekā 30 gadu darba šāda pieeja sāka nest augļus.

Pasaules līmeņa atpazīstamību Celmiņai atnesušas tieši grafikas, kur uz baltām papīra loksnēm vērpti pelēki un trausli zirnekļu tīkli, trīsuļojoša oekāna virsma ar gaismēnu tīklojumu un melnas Visuma dzīles ar teju nesaskaitāmu zvaigžņu sietu. Kā uzskates materiālu Celmiņa izmanto fotogrāfijas. 1996. gadā saistībā ar 30 gadu retrospekciju Londonā britu laikraksts The Independent mākslinieci noraksturoja kā “Amerikāņu mākslas līdz šim vislabāk glabāto noslēpumu (best-kept secret)”.

Rīgas izstādes darbi atlasīti un atvesti no virknes pasaules līmeņa muzeju un kolekciju – no Modernās mākslas muzeja Ņujorkā, Nacionālās mākslas galerijas Vašingtonā, Sanfrancisko Modernās mākslas muzeja, Frankfurtes pie Mainas Modernās mākslas muzeja, Kartjē Mūsdienu mākslas centra Parīzē, Teita galerijas Londonā un Skotijas Nacionālajām galerijām, ASV vēstniecības Latvijā kolekcijas, Mūkusalas Mākslas salona kolekcijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Makī (McKee) galerijas Ņujorkā un pašas mākslinieces Vijas Celmiņas mākslas darbu kolekcijas.

Doma laukums 6
Rīga, Latvija
www.rigasbirza.lv 

“Marks Šagāls un Eiropas avangardisti”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
24. aprīlis – 10. jūlijs, 2014

Marks Šagāls un Marks Rotko ir vārdi, kas neprasa komentārus. Taču to, kas šiem māksliniekiem ir kopīgs, noskaidrot var doties uz Marka Rotko mākslas centru Daugavpilī, kur līdz ar centra gada jubilejas atzīmēšanu 24. aprīlī tiks atklāta izstāde “Marks Šagāls un Eiropas avangardisti”. Apskatāmie darbi ir no Marka Šagāla muzeja kolekcijas Vitebskā. Kolekcijā ietilpst Šagāla ilustrācijas Nikolaja Gogoļa poēmai “Mirušās dvēseles” (1923–1925), krāsainās litogrāfijas Bībeles ilustrācijām (1956–1960) un litogrāfiju cikls “12 Izraēlas ciltis” (1960).

Šagāla Bībeles ilustrācijas, iespējams, ir māksliniekam nozīmīgākais darbs, kuru viņš bija lolojis vairākus gadu desmitus, studējot Rembranta un El Greko daiļradi. Pēc Šagāla vārdiem Bībele ir skaistākā dzeja, ko viņam nācies lasīt, un tā pavada viņu visas dzīves garumā. Mākslinieka laikmetīgā un vienlaikus jutekliskā pieeja Vecās Derības saturam ir notikums ne tikai reliģiskās, bet arī laikmetīgās mākslas vēsturē. Kā turpinājums šai tēmai bija darbs “12 Izraēlas ciltis” (1960) – divpadsmit logu vitrāžu projekts sinagogai Jeruzalemē. Šis, savukārt, ir Šagāla meistardarbs vitrāžas tehnikā – viņš lieliski zināja, kā spēlēties ar gaismu, liekot vitrāžām “runāt”. Līdzās Marka Šagāla oriģināldarbiem tajā būs skatāmas arī vairāku citu 20. gadsimta mākslinieku litogrāfijas, tostarp Braka, Matisa, Miro, Pikaso u.c.

Marka Šagāla un avangardistu radīto pasakaino pasauli papildinās poļu mākslinieka Mareka Radkes futūristiskā izstāde-instalācija BLACK, kurā mākslinieks piedāvā skatītājiem iesaistīties viņa iesāktajā rotaļā ar telpu, gaismu, formu un krāsu.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3
Daugavpils, Latvija
www.rothkocenter.com

Renē Kohs un Viljams VecelsAtmiņu lāde”
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerija, Rīga
28. marts – 23. aprīlis, 2014

Ir sarežģīti definēt jebko, vēl sarežģītāk ir definēt pašiem sevi. To, cik grūti un patiesībā neiespējami ir izveidot visaptverošu definīciju laikam, nācijai un vēsturiskajai situācijai, attēlo vācu mākslinieku Renē Koha (René Koch) un Viljama Vecela (William Wetzel) speciāli Rīgai un Laikmetīgās mākslas centra izstāžu zālei izstrādātā instalācija “Atmiņu lāde”. Rīgu Eiropas vēstures kontekstā viņi definē kā pārnacionālu pilsētu, kur kopā vijas pagāniskās, kristietības un ebreju tradīcijas. Par atspēriena punktu mākslinieki ņēmuši vācu izcelsmes mākslinieka Johana Kristofa Broces Jaunajos laikos tapušo etnogrāfisko zīmējumu, kā arī glezniecību romiešu katakombās, Toras ruļļu atribūtiku, baznīcu freskas un arhitektūras elementus.

Renē Kohs un Viljams Vecels dzīvo un strādā Berlīnē. Viņi absolvējuši Drēzdenes Mākslas akadēmiju profesores Ulrikes Grosārtas (Ulrike Grossarth) starpdisciplinārās mākslas meistarklasē. Pēc maģistrantūras studijām Drēzdenē Viljams Vecels studējis reliģiju un kultūru Humbolta universitātē Berlīnē,  savukārt Renē Kohs jūdaisma-kristietības attiecības Berlīnes brīvajā universitātē. Padziļināto studiju rezultātā mākslinieku interešu lokā ir nonākušas kultūras un attēla vēstures neviennozīmīgās, kā arī neizpētītās attiecības.

Atmiņu kultūras un vēstures mijiedarbe ir abu mākslinieku vienojošā tēma. Pirms “Atmiņu lādes” viņi ir radījuši instalāciju “Ziedu un putnu kamera” (Kammer der Blumen und Vögel) Drēzdenē (2011) un attēlus Jūdaisma studiju centram Berlīnē (2013). Mākslinieku darbi ikreiz tiek speciāli radīti katrai konkrētajai norises vietai.

Alberta iela 13
Rīga, Latvija
www.lcca.lv


John Cornu

Anthony Faroux, John Cornu, Michael Castaignet, Kristaps Ģelzis “Till the end of it”
Galerija “Māksla XO”, Rīga
1. – 27. maijs, 2014

“Māksla XO” grupas izstādē Till the end of it, kas atvērta no 1. maija, būs iespēja aplūkot, kā izpaužas modernisma ietekmes galerijas izvēlēto četru mākslinieku darbos. Taču izstādes rīkotāji uzsver, ka šī nav izstāde par modernismu un tās mērķis nav norādīt uz vēsturiskām atsaucēm konkrēto mākslinieku darbos. Tā ir izstāde, kas pievēršas tām modernisma estētiskajām iezīmēm, kas panāktas, pakļaujot materiālu.

Tā, piemēram, franču mākslinieka Antonija Farū (1971) kolāžas atgādina Anrī Matisa darbus, taču patiesībā tās ir vienkārši sagrieztas lapas, lai parādītu to iekšējās kvalitātes. Latviešu mākslinieka Kristapa Ģelža (1962) pēdējie darbi, iespējams, liek domāt par Gustavu Kluci, taču konstrukcijas iegūtas, izmantojot līmlenti. Franču mākslinieks Mišels Kasteņē (1971) savās gleznās vienkārši seko kolāžas veidošanas loģikai, kaut darbi atgādina Daniela Burēna sistēmas. Bet ceturtā izstādes dalībnieka – franču mākslinieka Džona Kornu (1976) supremātisma meklējumos var redzēt aizguvumus no Kazimira Maļeviča. Taču Kornu darbos modernisma laika formālās prasības ir pārvērtušās par nepieciešamību. Visu četru izstādes mākslinieku darbi viņus virza uz formām, kas neviļus atgādina mantojumā atstātās pēdas, kaut sākumpunkts ir bijis citāds.

Elizabetes iela 14
Rīga, Latvija
www.makslaxogalerija.lv


Viens no izstādes Viewfinders dalībniekiem ir zviedru fotogrāfs Lars Tunbjork (1956)

Rīgas Fotomēnesis
8. maijs – 5. jūnijs, 2014

Rīgas Fotomēneša, kas notiks no 8. maija līdz 5. jūnijam, centrālais notikums ir grupas izstāde “Viewfinders. Baltijas un Ziemeļvalstu laikmetīgā fotogrāfija” Rīgas Mākslas telpā. Izstādē būs apkopoti 15 fotomākslinieku darbi, kas koncentrējas uz šī reģiona fotogrāfijas specifiku, vienlaikus aptverot tēmu – cilvēka sevis meklējumus mūsdienu sabiedriskajā telpā.

Intrigu vieš zviedru fotogrāfa Dawid (īstajā vārdā Björn Dawidson, 1949) solo skate turpat Rīgas Mākslas telpā. Viņa izstāde ROST (“Rūsa”, 1983) Stokholmā savulaik izraisīja plašas diskusijas un iezīmēja pagrieziena punktu zviedru laikmetīgajā fotogrāfijā – Dawid tika nodēvēts par pēdējo modernisma un pirmo postmodernisma fotogrāfu. Rīgā būs apskatāmi šīs leģendārās sērijas darbi. Pirmie ROST attēli tapa 1982. gadā, un šobrīd tajā ir ap 100 darbu. Autors savas fotogrāfijas iegūst bez fotokameras palīdzības. Viņš tos rada fotogrammas tehnikā – uz lielformāta negatīviem tiek novietoti dažādi priekšmeti, piemēram, skārda plāksnes, instrumenti, kuriem visiem kopīga iezīme ir rūsa, un pēc tam negatīvs tiek eksponēts gaismā, tad attīstīts, un no tā tiek kopēts fotopalielinājums.

Izstādē piedalīsies arī divi latviešu fotogrāfi – Ieva Epnere un Ivars Grāvlejs. Māksliniekam Ivaram Grāvlejam raksturīga konceptuāla pieeja fotogrāfijai, sabiedrības kritika, ironija un dažkārt pat, kā viņu raksturo viens no Rīgas Fotomēneša kuratoriem Arnis Balčus – “huligāniska attieksme pret fotogrāfiju”. Savukārt Ievai Epnerei, kas paralēli fotogrāfijai darbojas arī citos mākslas medijos, interesē atklāt mikrorajonu, mazpilsētu un citu perifēriju vidi. Viņas darbos var saskatīt antropoloģisku pieeju, pētot dažādas sociālās cilvēku grupas. No Igaunijas izstādē uzaicināti Marge Monko un Pauls Kuimets, no Lietuvas – Mindaugs Azusils un Indre Šerpitite, kā arī fotogrāfi no Islandes, Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas.

Izcelšanas vērta ir arī ievērojamās latviešu fotogrāfes Māras Brašmanes (1944) personālizstāde “Pārmaiņu laiks”, kas no 9. maija būs skatāma LNMM izstāžu zāles Arsenāls otrā stāva Radošajā darbnīcā. Tā veltīta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajai ēkai Krišjāņa Valdemāra ielā 10a, kas pēc rekonstrukcijas – ar izstāžu zālēm bēniņos un pazemē, liftiem, restaurētajām telpām – iegūs pilnīgi jaunu identitāti. Izmantojot radušos iespēju, Māra Brašmane fotografēja muzeju mirklī, kad no ēkas jau bija izvesta lielākā daļa mākslas kolekcijas, arhīvs un biroja inventārs, atsegti sienu apdares slāņi, kā arī atvērtas durvis uz telpām, kas izstāžu apmeklētājiem un nereti arī darbiniekiem ilgstoši palikušas slēgtas.

Rīgas Fotomēnesis iekļauts “Rīga 2014” kultūras pasākumu programmā. Fotomēneša laikā notiks virkne lielisku pasākumu, tostarp fotomākslinieku prezentācijas, pašizdošanas aktivitātes, kinoseansi un citas aktivitātes.

Tostarp 9. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā fotogrāfijas festivāla Rīgas Fotomēnesis ietvaros norisināsies portfolio skate. Tā ir iespēja topošiem un profesionāliem fotogrāfiem individuālas tikšanās laikā saņemt padomus, ierosinājumus un konstruktīvu kritiku no jomas profesionāļiem. Šis Eiropas kultūras galvaspilsētas notikums ir laba platforma tiem, kuri alkst pēc profesionāla vērtējuma saviem projektiem un ieteikumiem konceptuālai pieejai vai karjeras attīstībai. Piedalīties aicināti arī fotogrāfi, kuri vēl tikai attīsta savu projektu idejas un atrodas radošā tēla meklējumos. Par šo un citām Fotomēneša aktivitātēm vairāk lasiet www.rigaphotomonth.com


Darius Žiūra

Darius Žiūra “SWIM”
Laikmetīgās mākslas centrs, Viļņa
10. aprīlis – 18. maijs, 2014

Dariuss Žiūra (1968) pazīstams kā video mākslinieks. Savos darbos viņš cenšas pēc iespējas nerediģēt uzņemto materiālu, tādējādi saglabājot reālo laika plūdumu. Vienlaikus viņa video darbi spēj arīdzan pavisam sagraut realitātes sajūtu, liekot atrasties uz robežas ar fiktīvo.

Žiūram ir svarīgi runāt par sociāli sāpīgiem jautājumiem, piemēram, tuvinieka zaudējumu, nogurumu no dzīves, padomju laika atstātas zīmes cilvēku dzīvēs (Gustoniai, 2001). Žiūra uzskata, ka nav nepieciešami vārdi – cilvēka vaibsti un sejas izteiksme runā pati par sevi, atklājot dzīvesstāstu.

Šī būs trešā mākslinieka personālizstāde Viļņas Laikmetīgās mākslas centrā (CAC) un apkopos viņa jaunākos darbus. Izstādes vienojošais elements ir tēmas, kas balansē uz robežas starp sabiedrībā atzīto un nelegālo, taču vienlaikus ir neatņemama dzīves sastāvdaļa; tās ir aktuālas, taču vienlaicīgi tiek ignorētas. Izstādes nosaukums SWIM ir akronīms izteicienam Some one who isn’t me. Tālāk apspēlējot šo vārdu spēli, mākslinieks pievieno arī  Some one who I met vai Some one who is me

Mākslinieks piedalījies Eiropas laikmetīgās mākslas biennālē Manifesta 7 (2008) Itālijā.

Šiuolaikinio meno centras
Vokieciu 2
Viļņa, Lietuva
www.cac.lt  

Arunas Gudaitis "Pieces and Parts"
Laikmetīgās mākslas centrs, Viļņa
10. aprīlis – 18. maijs, 2014

Lietuviešu māksliniekam Arūnam Gudaitim (Arunas Gudaitis, 1973) aktuāla tēma ir kolektīvā apziņa – viņa mērķis ir nojaukt cilvēkā radušos stereotipus un radīt jauns, manipulējot ar klišejām. Māksliniekam patīk spēlēties ar nozīmēm, izmantojot destruktīvisma metodes – izjaucot lietu būtību, censties pietuvināties to kodolam vai, tieši pretēji, apzināties, ka kodola nav. Viņa jaunākās personālizstādes Pieces and parts uzmanības centrā ir Rietumu tēlniecības mantojums. Spēlējoties ar oriģinālu un tā kopijām vai interpretācijām, Guidaitis pēta, kā šī svārstīšanās var ietekmēt objekta uztveri kopumā. Arūnass Gudaitis galvenokārt darbojas video mākslā, tēlniecībā un performances mākslā. Mākslinieka darbi tikuši izstādīti Baltijas valstīs, Šveicē, Vācijā un Somijā. Viņa darbs White peaces saņēma Igaunijas mākslas muzeja balvu (2008). 

Šiuolaikinio meno centras
Vokieciu 2
Viļņa, Lietuva
www.cac.lt 


Kärt Ojavee

Köler Prize 2014 finālistu izstāde: Kärt Ojavee, Kiwa, Visible solutions, Johannes Säre, Jass Kaselaan
Igaunijas laikmetīgās mākslas muzejs, Tallina
26. aprīlis – 15. jūnijs, 2014

Igaunijas laikmetīgās mākslas balvai Köler Prize 2014 nominēto autoru izstāde apkopo piecu mākslinieku daiļradi un piedāvā Igaunijas laikmetīgas mākslas vides šābrīža šķērsgriezumu.

Kärt Ojavee ir tekstilmāksliniece, kas sadarbībā ar biorobotikas centru rada interaktīvu tekstilu. Elpu aizraujošas ir faktūru spēles un materiālu interpretācija mākslinieces lielizmēra instalācijās. Dizaina līnija KO!, kuras vadītāja ir Ojavee, ir pazīstama ar projektu Symbiosis O – tekstilu, kas reaģē uz ārējās vides ietekmi, mainot krāsu un faktūru.

Kiwa var raksturot ar titulu multimākslinieks. Viņš darbojas dažādās mākslas formās (glezniecība, mūzika, konceptuāli objekti), tās sakausējot vienotā mākslas darbā. Kiwa darbiem raksturīgi  hipertekstuālas nozīmes meklējumi, kultūras kodu radīšana, sabiedrības un personisko mītu atspoguļošana. Visprecīzāk viņu raksturo izteikums – “labirints labirinta vidū”.

Visible solutions (Karel Komplimets, Taaniel Raudsepp, Sigrid Viir) ir mākslinieku apvienība, kuras darbu pamattēma ir kapitālisms un tā manifestācijas. Apvienība izstādīs darbu, kuru paši raksturo kā konceptuālu, kas liek skatītājam pārvērtēt vērtības un mehānismu, kā tās tiek piešķirtas.

Johanness Sāre (Säre, 1983) ir daudzsološs igauņu fotogrāfs, kurš koncentrējas uz autobiogrāfiskiem foto portretiem. Vairāk pazīstams, darbojoties mākslinieku apvienībā JIM (Johannes Säre, Iti Kasser, Maido Juss).

Jāss Kaselāns (Jass Kaselaan, 1981) ir Igaunijas mākslas skatuves debitants, darbojas ar lielformāta skulptūrām, ietilpinot tās simboliskā telpas un skaņu kontekstā. Tēlnieks saņēmis igauņu Antona Starkopfa gada balvu tēlniecībā (2011), pārstāvējis Igauniju arī festivālā “Mākslas dienas 2013” Rīgā.           

Esti Kaasaegse Kunsti Museum
Põhja pst 35
Tallina, Igaunija
www.ekkm.ee


Nikolajs Trīks. Somu ainava. 1914

Nikolai Triik "Classics of the Modernist Era"
Igaunijas mākslas muzejs KUMU, Tallina
30. maijs – 28. septembris, 2014

Nikolajs Trīks (Nikolai Triik, 1884–1940) ir gauņu modernās mākslas celmlauzis, viens no pazīstamākajiem igauņu avangarda māksliniekiem. KUMU Tallinā šovasar rīko vienu no visaptverošākajām mākslinieka darbu izstādēm pēdējo 30 gadu laikā, kas veltīta Trīka 130 gadu jubilejai. Nikolaja Trīka daiļrade ir daudzveidīga – tie ir portreti, ilustrācijas, karikatūras, ainavas. Savu karjeru mākslinieks sācis ar satīriskiem politiskiem komiksiem un grāmatu ilustrācijām, taču populārākie darbi tapa pēc Norvēģijas perioda (Trīks daudz laika pavadīja ārpus Igaunijas – arī Parīzē, Berlīnē un Sanktpēterburgā) – “Dodoties karā” (Sõttaminek), “Lidmašīna” (Lennuk) un “Cīņa” (Võitlus). Drošais otas triepiens un tumšās, ekspresīvās krāsas liek mākslinieku salīdzināt ar plaši pazīstamo norvēģu 19. gadsimta mākslinieku un Trīka laikabiedru Edvardu Munku.

Nikolaja daiļrade ir cieši saistīta ar apvienību Noor-Eesti jeb “jaunie igauņi”, kuru galvenokārt veidoja rakstnieki, bet kuras pamatmoto bija pavērst Igaunijas kultūru internacionālā un modernā šķautnē, kas viņiem arī izdevās.

KUMU
Weizenbergi 34
Tallina, Igaunija
www.kumu.ee


Kes Zapkus

Kestutis Zapkus “A Retrospective of Painting”
Lietuvas Nacionālā mākslas galerija, Viļņa

11. aprīlis – 1. jūnijs, 2014

Ja Vija Celmiņa ir pazīstamākā latviešu izcelsmes amerikāņu māksliniece, tad Ķēstutis Zapkuss (1938) jeb Kes Zapkus ir viens no pazīstamākajiem lietuviešiem – Lietuvā dzimis, Čikāgā audzis mākslinieks.

Pēc glezniecības manierēm viņš ir pieskaitāms “Ņujorkas skolai” un ir pārliecināts abstrakcionists, kas darbojas pārsvarā uz lielām kanvām, radot ārpus laika un telpas sajūtu. Katrs gleznas kvadrātcentimetrs ir glezna pati par sevi, bezgalīgums, kurā zaudēt realitātes izjūtu. Nereti mākslinieks pie viena darba strādā vairākus gadus. Kes Zapkus daiļradei ir raksturīgi mākslas darbu veidot, balstoties uz mūzikas kompozīcijas un  arhitektūras principiem, kā arī apvienot abstrakciju ar sociālu tēmu izpēti.

Neatkarības gados, atgriezies Lietuvā, Zapkuss pasniedza Viļņas mākslas akadēmijā un ir atstājis pamanāmas pēdas nākamajā mākslinieku paaudzē. Šī ir pirmā un lielākā Kes Zapkus izstāde Lietuvā un Baltijā.

Nacionaline Dailes galerija
Konstitucijos pr.22
Viļņa, Lietuva
www.ndg.lt

 

Josephine Pryde “Knickers, Berlin”
Temnikova & Kasela galerija, Tallina
18. aprīlis – 24. maijs, 2014

Žozefīne Praida (Josephyne Pryde, 1967) ir angļu izcelsmes Berlīnē dzīvojoša māksliniece un laikmetīgās fotogrāfijas profesore Berlīnes mākslas akadēmijā. Viņa eksperimentē ar foto tehniku, fotogrāfijas stiliem, mēģinot sasniegt medija iespēju robežas. Viņas darbi ir vizuāli ekspresīvi, simboliski pieblīvēti un sociāli kritiski. Fotogrāfijās viņa uzbur citu dimensiju, liekot skatītājam domāt gan prāta, gan sajūtu līmenī. Žozefīne Praida ir piedalījusies vairākās izstādēs ASV un Eiropā, atsevišķi viņas darbi atrodas Metropolitena mākslas muzeja krājumā Ņujorkā. Lieliska iespēja skatīt viņas darbus tepat kaimiņos – Tallinā.

Temnikova & Kasela
Lastekodu 1
Tallina, Igaunija
www.temnikova.ee

students . - 07.04.2014 19:30
fanoju par gidiem! paldies!