ZIŅAS  
Projekta vizualizācija

Ekspress intervija ar Kirilu Panteļejevu par vides objektu “Neredzamā daļa” 2

Rita Kaže-Zumberga
04/04/2014  

Kirila Panteļejeva vides objekta “Neredzamā daļa” atklāšana
AB dambis, iepretim Kultūras un mākslas projekta NOASS telpām, Rīga
4. aprīlī plkst. 17.00

Māksla manipulē ar laikapstākļiem – tik neticamu tēzi gada siltajā laikā varēs izvirzīt ikviens Daugavas ieplakas garāmgājējs. Iepretim AB dambim no aprīļa līdz septembrim viļņosies balts aisbergs, kura autors – tēlnieks Kirils Panteļejevs (1969) aicinās līdzcilvēkus aizdomāties par būtiskajām lietām, kas nav redzamas virspusē. Šodien plkst. 17.00 Daugavas ūdeņos tiks atklāts 11 metrus garš un 5 metrus augsts simbolisks aisbergs, kurš savu spēku gūs, vien uzlūkots no attāluma, jo, kā savulaik izteicies pats tēlnieks – tēliem nav jābūt perfektiem, tie jāskata ar distanci.

Kirils Panteļejevs iezīmē, ka dzīves ritma uzskrūvēšanās un mediju ietekmēta paviršība informācijas un realitātes uztverē salāgo cilvēkus ar apstākļiem – tie potenciāli kļūst par viegli manipulējamiem un lētticīgiem patērētājiem. To pastiprina aizvien vairāk komercializētā un “sensācijām” piegāztā informācijas telpa, kas nereti ir adaptēta dažādu mērķu sasniegšanai, bet nejaudā mainīt sekas – ļaudis nespēj uztvert plašāku pasaules ainu. 

Šī nav pirmā reize, kad mākslinieka telpa ir Daugavas ūdeņi pie galerijas “NOASS”. 2002. gadā Kirils Panteļejevs saņēma Latvijas Mākslinieku savienības un Kultūrkapitāla fonda Gada balvu par labāko vides objektu – peldošo “Pludiņu”, kas ir pietiekami neraksturīgs nosaukums zemledus makšķernieka vaska figūrai uz imitēta ledus gabala, kas darināts no putuplasta.

Vējaina pusstunda uz AB dambja, fonā skalojoties aisbergam, Arterritory.com ļauj ieskicēt mākslinieka jauno un asociācijas rosinošo vides objektu “Neredzamā daļa”.

Aisbergs kā slepenības un nepārredzamības simbols mākslā, literatūrā un citur eksistējis diezgan ilgi. Vai nebaidījāties vēlreiz semantiski atkārtoties? Kāpēc jūsu aisbergs ir citādāks?

Jā, tā ir diezgan novalkāta metafora, hrestomātiska lieta. No otras puses – reiz eksistējušās vērtības, koncepcijas un paradigmas postmodernajā laikmetā tiek pārstrādātas no jauna. Ieliekot aisbergu laikmetīgā kontekstā, tas sāk darboties pilnīgi citādāk. Atzīstos, ka pūlējos un cerēju, ka šajā konkrētajā momentā tas tik tiešām atradīs citu skanējumu. Cilvēki tik ļoti labi zina aisbergu, ka pat prātā neienāk to lietot kādos jaunos apstākļos, piemērot jauniem notikumiem. Paļaujoties uz aktualitāti, ceru šo pagurušo simbolu atdzīvināt un padarīt interesantu.

Kuri bija tie notikumi, kas ievirzīja jūs šī darba izstrādē?

Pamatā nebija konkrētu notikumu. Man kā kultūrā iesaistītam cilvēkam bieži nākas pamanīt visus tos lielos projektus, kurus mēģina celt, bet kaut kā īsti nesanāk. Sabiedrība prāto, kāpēc tik liela nauda tiek tērēta, bet nekas nevirzās uz priekšu? Savukārt īstie iemesli tiek noklusēti. Peld kā aisbergi tumšos ūdeņos. Kā piemērs – Laikmetīgās mākslas muzejs. Tas nav tikai notikums un process, kultūras dzīves sastāvdaļa, jo kā pievienotai vērtībai ir jābūt arī ēkai, kas savukārt paredz arhitekta un projekta izvēli, projektēšanu, tāmes sastādīšanu un citas komponentes, kuras saliekot kopā, veidotos objekts. Bet muzeja nav. Tādas lietas notiek ik uz soļa jebkurā sfērā. Tas arī ir mana aisberga pamatā.

Pastāstiet par objekta tapšanas procesu: no kā tas tika veidots, ar kādām grūtībām saskārāties? Kā panācāt, lai objekts ūdenī “uzvedas” kā aisbergs?

Atzīšos, bija vairāki izaicinājumi. Šogad nebiju piedalījies nevienā lielā projektā, kas būtu inspirēts no valsts struktūru puses, bet šo domu ļoti gribējās realizēt. Saņēmos un personīgi iesniedzu pieteikumu Kultūrkapitāla fondam un ieguvu finansējumu. Protams, individuālais prasības turētājs nevar pretendēt uz milzīgu atbalstu, tāpēc, rēķinoties ar piešķirto naudu, man vajadzēja izsvērt visas iespējas un izvēlēties līdzekļus, kā projektu veikt.

Tā kā biju ierobežots, bija ļoti precīzi jāizkalkulē, ko varu atļauties. Finālā izmantoju vienkāršāko, piezemētāko tehnoloģiju, ko izmanto celtniecībā, precīzāk, ātrās konstrukcijas māju būvniecībā – koka karkasu, kas apšūts ar vieglu izolējošo materiālu, proti, putuplastu. Tas labi asociējas ar kaut ko aukstu, ar ledu un sniegu. Nav mazsvarīgi, ka šāda konstrukcija arī peld. Elementāra loģika – kā mēs būvējam mājas, tā arī taisām mākslu. Ko vari atļauties, ar to arī būvē.

Būvniecība noritēja tepat uz vietas [uz AB dambja – R.K.Z.], un, lai izprastu vajadzīgo kravnesību peldošajam putuplasta pontonam, izskaitļoju aptuveno kokmateriālu kubatūras svaru un galvenokārt izmantoju fizikas aprēķinus par tilpuma un svara attiecībām. Bija bažas, ka aisbergs nepeldēs, un šodien [dienu pirms atklāšanas – R.K.Z.] secināju, ka tomēr esmu mazliet kļūdījies, un pontons neiegrima tik dziļi, cik vajadzēja. Rīt veikšu kosmētiskos uzlabojumus, lai skatītāji nepamanītu atklājušos daļu. Cik ironiski – mazliet redzama neredzamā daļa. (Smejas

Pasākuma reklāmas plakātā aisberga apakšējā daļa vizuāli līdzinās Morzes kodam. Vai tā tas bija domāts?

Jā, tas ir konkrēts teksts no Vikipēdijas par aisbergiem. Pakārtojām visus publicitātes materiālus aisberga tematikai. Sākotnēji, veidojot plakātu, teicu grafikas dizaineram, ka visu plakātu gribētos kā Morzes kodu, lai veidotos grafisks raksts. Noslēgumā tikām līdz apslēptajai daļai, kuras izpildi atviegloja fakts, ka tekstu var datorā automātiski pārveidot par kodu. 

Atkāpjoties no paveiktā – jūs pats reiz esat izteicies, ka bez tēlniecības ļoti labprāt piedalāties dažādās performancēs. Ja šādā žanrā būtu jāattēlo aisberga ideja, ko jūs piedāvātu?

Grūti pateikt, diezgan liels izaicinājums, jo objekta priekšmetiskā būtība ir specifiska. Performancē galvenais izteiksmes līdzeklis ir kāda konkrēta dzīva cilvēka darbība; lai ar šādām aktivitātēm atklātu objekta identitāti, būtu ļoti jānopūlas. Būtiska sastāvdaļa performancei ir tieši vieta vai kāda īpaša vide, kas darbojas kā mākslinieka sabiedrotais vai fons. Tā kļūst par atsevišķu personāžu, ar ko darba autors komunicē. Visvienkāršākais būtu aizbraukt uz Antarktīdu, tur izmesties plikam, skriet un kliegt, ka esi aisbergs. Arī AB dambī to varētu darīt, bet mums atklāšanā jau paredzēts cits performatīvs moments – mēs stumsim aisbergu uz upes vidu un enkurosim klāt, kur es kaut kādā ziņā būšu pretmets, jo atradīšos laivā. Paredzēts, ka objekts tur stāvēs līdz septembrim, un tad vien atliks izdomāt, kādu akciju taisīt, lai to vilktu krastā un svinīgi “atvadītos”.

Lūdzu, atklājiet lasītājiem savu “neredzamo daļu”? Ko jūs esat gatavs izpaust no savas apslēptās ikdienas?

Laikam jāsāk ar akcentiem, jo atšķiras mana ikdiena tagad un pirms kāda laika. Iepriekšējais dzīves periods proporcionāli bija sadalīts citādi: dzīvoju darbā, visvairāk fokusējos uz profesionālām lietām, īpaši neaizrāvos ar sadzīvi un ģimenes dzīvi. Aptuveni pirms 4–5 gadiem straujas pārmaiņas skāra mani personīgi (lepni parāda uz meitiņu, kura ir klātesoša sarunā), un vairāk sāku pievērsties tieši ikdienišķām lietām, līdz ar ko māksla un profesionālā darbība kaut kādā ziņā cieta. Tāpēc jāatzīst, ka šis konkrētais projekts ir ļoti simbolisks un raksturojošs, jo pēdējie gadi manā dzīvē ir kā aisberga neredzamā daļa, ko gribu atklāt un reizē pieteikt jaunu periodu. Notikušas pietiekami daudzas pārmaiņas, radikāli pavērsieni, un manī ir tik daudz kas sakrājies, ko šobrīd jūtos gatavs celt gaismā. 

***

Kirils Panteļejevs 1994. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, stažējies Humbolta universitātē Kalifornijā, ASV. Mākslinieks ir sarīkojis 6 personālizstādes dažādās Rīgas galerijās un piedalījies grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Konsekventi piedalās Latvijas Laikmetīgā mākslas centra rīkotajās ikgadējās izstādēs, Bolderājas vides mākslas akcijās, Pedvāles brīvdabas mākslas izstādēs un Rīgas Starptautiskajās tēlniecības kvadriennālēs. Strādā Latvijas Mākslas Akadēmijā Dizaina nodaļā. Panteļejevs katrā projektā izvēlās īpašu konkrētam kontekstam atbilstošu tehnikas, materiāla izmantošanas un profesionālo iemaņu definīciju, izmanto tradicionālas tēlniecības amata prasmes, instalācijas, vides objektu veidošanas tehnikas un performances mākslas elementus.

Jekabs K. - 07.04.2014 09:54
Biblene grimst!!!!!!!
Kirils Akrils - 04.04.2014 12:19
Putuplasts....