ZIŅAS  

MANIFESTA 10 – būs! 1

Arterritory.com
01/04/2014 

25. martā Ermitāžas galvenajā štābā notika preses konference ar MANIFESTA galvenā kuratora Kaspera Kēniga, Krievijas Valsts Ermitāžas direktora Mihaila Pjotrovska un starptautiskā fonda MANIFESTA direktores Hedvigas Fijenas piedalīšanos. Kaspers Kēnigs izklāstīja kuratora koncepciju un atklāja mākslinieku sarakstu, kuri piedalās pamata un publiskajā biennāles programmā, kā arī nāca klajā ar paziņojumu sakarā ar pēdējā laika politiskajiem notikumiem Krievijā un Ukrainā, un aicinājumiem nerīkot  MANIFESTA 10 Pēterburgā: "Atbildot uz daudzajiem aicinājumiem, kurus esmu saņēmis sakarā ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju, vēlos pateikt, ka mani ārkārtīgi satrauc augošā krīze, un tieši tāpēc es esmu pārliecināts, ka MANIFESTA 10 pavisam noteikti ir jānotiek. Izdarīt kaut ko, kas liktu māksliniekiem un skatītājiem ieņemt konkrētu politisko pozīciju, pacelt balsi, sākt uzdot jautājumus – tas ir sarežģīts uzdevums pats par sevi. Atteikšanās no izstādes var novest tikai pie spriedzes pieauguma. Mēs šajā situācijā esam viegli ievainojami, taču tajā pašā laikā tā mums ir izaicinājums. Mums jāparāda, ka mums pietiek vīrišķības un pārliecības, lai dotos uz priekšu."

Galvenais MANIFESTA 10 uzdevums ir parādīt Ermitāžā laikmetīgo mākslu visā tās sarežģītībā un ar tai piemītošo kritisko viedokli par apkārtējo pasauli. Izstāde Galvenā štāba ēkā un Ziemas pilī biennāles ietvaros notiks vienlaikus ar publisko un izglītojošo programmu. MANIFESTA 10 iecerēta kā apcere par pārmaiņām, kādas notikušas mākslā un sabiedrībā pēc Berlīnes mūra krišanas līdz pat šodienai, demonstrējot dažādas radošās pozīcijas un ņemot vērā šobrīd pastāvošo ģeopolitisko situāciju.  Divas trešdaļas pamatekspozīcijas atradīsies galvenā štāba ēkā, kura nesen restaurēta un pielāgota jaunai un laikmetīgai mākslai, bet viena trešdaļa ekspozīcijas būs aplūkojama Ziemas pilī. Ermitāžas direktors Mihails Pjotrovskis uzsvēra: « Tiltu un kultūras sakaru saglabāšana šodien ir ļoti svarīga, sevišķi tādā brīdī, kad situācija nepavisam uz to nevedina». Šo domu atbalstīja arī Hedviga Fijena, starptautiskā fonda MANIFESTA direktore un dibinātāja: « Kā klejojošā Eiropas biennāle mēs strādājam sarežģītos kontekstos, izejot no Rietumu "klusās ostas", un darām to tāpēc, ka esam pārliecināti: māksla atļauj no jauna skatleņķa paraudzīties uz sabiedrību. MANIFESTA  iestājas par radošā gara brīvību, pretojoties cenzūrai un pašcenzūrai, un uzņemoties atbildību pret mākslu un māksliniekiem, kā arī tiem kuri vēlas mijiedarboties ar kontekstu, kurā atrodamies. Mūsu darbs ir saistīts ar strīdīgu jautājumu risināšanu, konfliktu pārvarēšanu un diplomātiju; mēs nemēģinām bēgt no mūsdienu problēmām un konfliktiem . Laikā, kad uz visu pieņemts skatīties caur ģeopolitikas prizmu, mākslai ir iespēja parādīt situāciju visā tās sarežģītībā, neizlaižot svarīgas nianses».

Paziņojot sarakstu ar pāri par piecdesmit piecu mākslinieku vārdiem un trīsdesmit pieciem mākslas projektiem, kurus šie mākslinieki radījuši speciāli izstādei, Kēnigs atzīmēja: "MANIFESTA 10 ir sarežģīta izstāde un projekts, kura dalībnieki izmanto visas mākslas piedāvātās iespējas, lai parādītu tās perspektīvu plašumu. Šī izstāde dos vielu pārspriedumiem, izvirzīs daudz jautājumu, tās ietekme un efekts saglabāsies vēl ilgi pēc tās slēgšanas 2014. gada rudenī." MANIFESTA 10 iepazīstinās ar krievu mākslinieku Vadima Fiškina, Jeļenas Koviļinas, Vladislava Mamiševa-Monro, Timura Novikova, Pāvela Peperšteina un Aleksandras Suharevas darbiem.  Jeļena Koviļina prezentēs savu videoinstalāciju "Vienlīdzība", kas ir kritisks skatījums uz pašreizējo Krievijas demokrātiju, uz dubultstandartiem, kādi pastāv postsovjetiskajā sabiedrībā. Ukraiņu mākslinieks Boriss Mihailovs parādīs savu jauno, speciāli biennālei radīto projektu: "Karadarbības teātris. Otrais cēliens, starpbrīdis"; Mihailovs fotografējis cilvēku ikdienas dzīvi aiz barikādēm Maidana notikumu laikā.


Joanna Varša stāsta par  MANIFESTA 10 publisko programmu

Kaspers Kēnigs uztaicinājis Joannu Varšu (Polija) kļūt par MANIFESTA 10 publiskās programmas kuratori; šī programma būs reakcija uz šīsdienas sociālajiem un politiskajiem apstākļiem, tā izsekos pastāvošajiem konfliktiem un komplikācijām, kas tiem raksturīgi, kā arī izpētīs, kāda vieta tur atvēlēta mākslai. Publiskās programmas dalībnieki būs mākslinieki Ragnārs Kjartansons no Islandes, Deimants Narkjēvičs no Lietuvas un Kristīna Normane no Igaunijas, kā arī pazīstamais "eirāziskais" projekts Slavs and Tatars. Runājot par publiskās programmas koncepciju, Joanna Varša savu nostāju raksturoja sekojoši: "De facto MANIFESTA 10 nokļuvusi situācijā, kad māksla patiešām nepieciešama, ja tā pretendē būt iekļaujoša, nodemonstrēt kritisku skatījumu laikā, kas pilns sarežģījumu un konfliktu.  Biennāles projekti neapšaubāmi stāv tālu no Krievijas varas pozīcijām. Esmu pārliecināta, ka tikmēr, kamēr mums vēl ir iespējams izmantot daudzveidīgas mākslas metodes, lai precīzi reaģētu uz mainīgo kontekstu; kamēr mūs – kuratorus, māksliniekus, komandu – neviens neierobežo un nespiež uz pašcenzūru, mēs turpināsim strādāt. Tik saspringtā laikā nevajadzētu likt vienlīdzības zīmi starp cilvēkiem un varu."  


Fransiss Aliss. Skice projektam «Ladа». Kolāža ar zelta pārklājumu, 11,5 х 10 сm

Tajā pašā laikā vairāki mākslinieki topošās MANIFESTA 10 ietvaros gatavojas izmantot pašas Ermitāžas ēkas simboliku un iespējas. Tā piemēram, japānis Tacu Niši prezentēs savu speciālo projektu, kurā vienu no Ziemas pils skaistākajām lustrām iekļaus vesela jaunuzcelta istaba, kas raksturīga  Krievijas sadzīvei. Apmeklētāji varēs uzkāpt un tuvumā aplūkot šo citā rakursā parādīto imperatora pils interjera detaļu. Savukārt šveicietis Tomass Hiršhorns Ermitāžā radīs jaunu darbu ar nosaukumu Abschlag – sešu padomju komunālo dzīvokļu grupu ar vēsturiski un stilistiski dažādām gleznām – pa vienai katrā istabā. Atšķirībā no darbiem, kuri tiek uzskatīti par "šedevriem" vai svarīgiem muzeja kolekcijas elementiem  Hiršhorna izmantotās gleznas ir nejauša atlase no Krievu muzeja kolekcijas, kas negaidot nokļuvušas uzmanības centrā Ermitāžas varenajos interjeros. Savukārt Fransiss Aliss (pēc izcelsmes beļģis)  speciāli MANIFESTA 10 radīs jaunu projektu, balstoties uz pusaudžu neizdevušos braucienu ar Lada 1500 no Briseles uz Maskavu. Brauciens toreiz nenotika, bet otrā mēģinājuma galamērķis būs Ziemas pils lielais pagalms, kur tiks eksponēta Alisa instalācija.

Tāpat arī Ziemas pilī tiks parādīts zīmīgais, taču reti izstādītais Jozefa Boisa (Vācija) darbs "Ekonomiskās vērtības" (1980). Tas ir piemineklis nesenajiem notikumiem Austrumeiropā un simbolizē Boisa pārliecību, ka cilvēka vajadzības vispirmām kārtām būtu jāapmierina ar garīgiem labumiem ideju, mākslas un izglītības formā, nevis ar plaša patēriņa priekšmetiem.

manifesta.org/tag/manifesta-10

aizmirsu paroli - 02.04.2014 14:10
Vai Alvis Hermanītis šito izlasija. Par tiltiem.
Kēnigs gan būvē tos tiltus tā, ka Latvijas mākslinieki paliek patiltē.
Varbūt latvijiešiem nav labu mākslinieku. Divas reizes tekstā minēts, ka
māksla sarežģīta. Laikam jau tā māksla, kas kalpo kā jaunāko laiku sociālpolitiskās komunikācijas tiešākais intruments, arī ir sarežģīt un mums vienkāršajiem nesaprotama. A kur palika tā māksla, kas negrib komunicēt politiski ar visu sabiedrību. Tā māksla, kā Mocars, Šēnbergs. Labi gan, ka muzikai no mākslām nedraud kļūt par kaut ko sarežģītu.