Ekspress intervija ar dokumentālās filmas “Escaping Riga” režisoru Dāvi Sīmani
Rita Kaže – Zumberga
01/04/2014
Dokumentālā filma Escaping Riga
Kinoteātris Splendid Palace, Rīga
Pirmizrāde – 1. aprīlī plkst. 19:00, repertuārā no aprīļa vidus
Viena pilsēta Rīga, viena iela un divi kaimiņu zēni – viens no viņiem kļuva par izcilāko savas paaudzes kinorežisoru totalitārajā Padomju Savienībā, otrs par nozīmīgāko savas paaudzes domātāju liberālajā Lielbritānijā. Likumsakarīgi, ka, atskatoties uz vēsturisko laika nogriezni, mūsu apziņā ir palikušas vien Sergeja Eizenšteina un Jesaja Berlina jēgpilnās darbības un atstātais mantojums, taču par to, kā viņi uzkāpuši katrs savā kalnā, neviens nerunā. Režisors Dāvis Sīmanis filmā Escaping Riga sniedz iespēju abiem ģēnijiem nolaisties no slavas augstumiem un, atklājot pikantas, traģiskas un ļoti intīmas epizodes viņu dzīvēs, cilvēcisko viņus kā parādības. Tas ir stāsts par neiecietību pret stulbumu un par laikmetu, kad pasaule sajuka prātā.
“Rīga 2014” programmas ietvaros 1. aprīlī kinoteātrī Splendid Palace notiks filmas Escaping Riga pirmizrāde, kuras raksturojam tās autori izvēlējušies apzīmējumu dokdrāma.
“Filma pilnībā balstīta uz vēsturiski dokumentāliem notikumiem Sergeja Eizenšteina un Jesajas Berlina dzīvēs. Ideja atnāca nejauši. Jau sen interesējos par Eizenšteina montāžas teorijām, par viņa attieksmi pret mākslas konstruētību. Viņa rīdzinieka izcelsmes kontekstā sāku domāt par to, ka ģēnijiem, iespējams, jāpamet dabiskā vide jeb dzimtā pilsēta, lai par kaut ko kļūtu. Sāku sev uzdot jautājumus, vai Eizenšteins būtu tas, kas viņš ir, ja būtu palicis Rīgā? Tā pakāpeniski nonācu pie otra varoņa – Jesajas Berlina, kura dzīve ir izteikti kontrastējoša Eizenšteina dzīvei, bet vienlaikus abās tajās atrodamas daudzas paralēles. Tā palēnām tapa stāsts par abu izcelsmi un satikšanos vienā punktā - Rīgā, par aizraujošajiem dzīves turpinājumiem un par liktenīgu atkalsatikšanos mūža nogalē,” notikumu dabisko secību atklāj filmas režisors un viens no scenārija autoriem Dāvis Sīmanis.
Objektīvi izvērtējot, pārdroša šķiet režisora vēlme veidot filmu vienlaikus par divām ļoti spilgtām personībām. Abu varoņu dzīves gaitas uz 20. gadsimta pirmās puses dramatisko notikumu fona patiesībā ir divu atsevišķu filmu vērtas. Sīmanis aizstāvoties saka, ka tieši tāpēc šī filma nekoncentrē uzmanību uz oficiālajām biogrāfijām: “Jā, esam izlaiduši vispārzināmos enciklopēdiskos aprakstus. Šis ir stāsts par mūsu varoņu psiholoģiju, seksualitāti, privāto un arī radošo telpu, kur mēs pietuvojāmies tādām dzīves detaļām, kuras, visticamāk, nezina pat tie, kas ir arī ļoti informēti. Uzdevums nebija viegls, bet ļoti interesants. Atlasījām faktus un, veidojot filmu, mēģinājām rindot šīs detaļas tādā secībā, ka tās atklāja pilnīgi citu ainu. Konstatējām, ka ārēji nenozīmīgas lietas patiesībā ir bijušas ļoti būtiskas, lai paskaidrotu, kas bija Eizenšteins un Berlins un kāda bija viņu savstarpējā saistība.”
Filmas veidotāju balsts ir abu galveno varoņu atmiņu pieraksti, memuāri, vēstules un laikabiedru liecības. "Lai uzbūvētu filmas sižetu, izskatījām vēsturisko materiālu gūzmu, ieguldījām ļoti rūpīgu darbu,” neslēpj Dāvis Sīmanis Sīmanis.
Lai gan filma ir inscenējums, tā veidota kā dokumentāli "autentisks" materiāls, un tās vizuālā stilistika tuvināta attēlotā laikmeta kino estētikai. Uz jautājumu, vai šādas vizuālās formas izvēle nesadārdzināja un nesarežģīja filmas tapšanas procesu, režisors atzīst, ka tā bijis gan: “Taču mums svarīgākais šķita tas, lai vēsturiskums būtu atrodams ne tikai faktu uzskaitījumā, bet atklātos arī filmas materialitātē. Lai skatītājs to sajustu teju fiziski. Gribējām, ka filma pati runā vēsturiskā valodā. Šo nosacījumu izvirzījām jau sākumposmā - radīt materiālu, kas raisa nepārprotamas asociācijas ar konkrētu laiku. Patiesībā atļāvāmies izmantot vien pāris kadrus no arhīva materiāliem.”
Filmā redzamie notikumi, kuros piedalās daudzi atpazīstami personāži, aptver plašu ģeogrāfisko un hronoloģisko telpu. Sākot ar Parīzi 1905. gadā, Holivudu 30. gadu sākumā un beidzot ar pēckara Ļeņingradu un Londonu. “Sastapsities ar daudziem leģendāriem personāžiem - tostarp Josifu Staļinu, mākslinieku un režisoru Hanss Rihteru, psihoanalītiķi Zigismundu Freidu utt. Dažus no viņiem, iespējams, arī skatītāji neatpazīs, bet viņu klātbūtne iezīmē kontekstu,” skaidro Sīmanis, piebilstot, ka aktieri vairumā atlasīti no draugu un paziņu loka.
Dāvis Sīmanis neslēpj, ka, rekonstruējot aizgājušo laikmetu, bijis spiests domāt par laiku, kurā dzīvojam šobrīd. “Varu atklāti teikt, ka gadsimtu vecais dramatisms ir lielā mērā traģiski sakritīgs ar notikumiem šobrīd."
Filmas treileris
Galvenajās lomās: Mihails Karasikovs, Mārtiņš Počs, Gints Grūbe, Viktors Puglejevs, Gustavs Briedis.
Režisors: Dāvis Sīmanis, scenārija autori: Dāvis Sīmanis un Uldis Tīrons, galvenais operators: Andrejs Rudzāts, operatori: Valdis Celmiņš un Dāvis Sīmanis, mākslinieces: Kristīne Plūksna-Zvagule un Ieva Romanova, komponists: Kārlis Auzāns, skaņu režisors: Ernests Ansons, montāžas režisori: Dāvis Sīmanis un Andra Doršs, producenti: Gints Grūbe un Līga Gaisa.
