ZIŅAS  
Ilustrācija projektam “Iesakņotāji” (2013-2014). Jekaterina Stakle un Anna Žabicka

Kultūras ceļvedis: Lekcijas un filmas Rīgā par baltu velti! 2

Arterritory.com
25/02/2014

No Latvijas dizaineriem un arhitektiem līdz karnevāla tradīcijām Eiropā un maģiskās domāšanas fenomenam. No “Sanseta bulvāra” līdz Romanam Polaņskim un Mārtinam Skorsēzem. Virkne lekciju un kinoseansu, kurus Rīgā variet baudīt bez maksas un bez iepriekšējas pieteikšanās! Programma no 26. februāra līdz 4. martam.

“Vārds Latvijas dizaineriem” – “Dizains un vide”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Rīga
26. februārī plkst. 17.00

Ieeja bezmaksas un bez iepriekšējas pieteikšanās

Trešdien, 26. februārī, plkst. 17.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notiks ceturtais pasākums lekciju sērijā “Vārds Latvijas dizaineriem” – “Dizains un vide”. Tajā piedalīsies ainavu arhitekte Helēna Gūtmane, dizaineres Guna Poga un Jekaterina Stakle, kā arī arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, kura ir arī FOLD redaktore.

Helēna Gūtmane ir ainavu arhitekte un pilsētplānotāja, darbnīcas “Alps” vadītāja, un lekcijā viņa iepazīstinās ar projekta “Radi Rīgu!” norisi. “Radi Rīgu!” ir intensīva apmācības programma, kas ietver gan teorētisku zināšanu apguvi, gan praktiskas nodarbības un darbu ar pilsētvidi. Projekta mērķis ir, izmantojot publisku ārtelpu kā instrumentu, dot impulsu sociālai atdzimšanai Rīgas pilsētvidē.

Dizainere Guna Poga dalīsies ar pieredzi, kas gūta, īstenojot visu pamanītās svētku instalācijas pilsētvidē – dēļu gotiņas, egles un vainagus Rīgas ielās un skvēros.

Arhīvā lasi Gunas Pogas atbildes uz “Dienas duča” jautājumiem

Jekaterina Stakle atklās sociālā projekta “Iesakņotāji” attīstību no problēmas identifikācijas līdz mēģinājumiem rast risinājumu nepierastā un interaktīvā formā. “Iesakņotāji” ir paaudžu komunikāciju un toleranci attīstošs projekts, kurā sociālo aprūpes centru iemītnieki un sākumskolas skolēni satiekas radošās dārzkopības darbnīcās.

Evelīna Ozola pastāstīs par diviem koši sarkaniem projektiem — Rīgas Tehniskās universitātes Starptautiskās vasaras skolas laikā tapušu vides instalāciju Cēsīs un Sarkandaugavas Alekša skvēra projektu, kura iekārtošanas darbi sāksies jau tuvākajā laikā.

Video no iepriekšējām lekcijām skatāmi Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Youtube kanālā.

Skārņu iela 10/20
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv


“Zinātnes kafejnīcas” vadītāja Inese Čakstiņa. Foto: Kaspars Garda, Rīga 2014

“Zinātnes kafejnīca” – “Maģiskā domāšana”
LU kafejnīca, Rīga
27. februārī plkst. 18.00

Ieeja bezmaksas un bez iepriekšējas pieteikšanās

Latvijas Universitātes galvenās ēkas kafejnīcā 27. februārī plkst. 18.00 notiks kārtējā “Zinātnes kafejnīca” par tēmu “Maģiskā domāšana”, kurā piedalīsies Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (LU PPMF) pasniedzēji, kā arī LU doktoranti.

Par domāšanu mēdz saukt prāta norises, garīgās darbības, ar kuru palīdzību tiek modelēta pasaule. Domāšanas analīze ir izziņas psiholoģijas sastāvdaļa. Bērniem līdz noteiktam vecumam maģiska domāšana ir pilnīgi normāla apziņas attīstības stadija. Tas ir periods, kad bērns vēl nespēj izprast saistību starp dažādiem notikumiem, piemēram, starp pieskaršanos karstām krāsns durvīm un tam sekojošajām sāpēm. Tas ir periods, kad bērns tic Lieldienu zaķim vai Ziemassvētku vecītim, kad vecāki, citi cilvēki, dzīvnieki vai pat priekšmeti viņam šķiet kā labi vai ļauni burvji. Vēlāk maģiskā domāšana var izpausties, piemēram, kā tautas ticējumi, dažādas māņticības, ticība ekstrasensiem, horoskopiem un citām okultām parādībām un mācībām, saistības noliegums starp cēloņiem un sekām.

“Zinātnes kafejnīcā” LU PPMF profesors Ivars Austers stāstīs par maģisko domāšanas procesu, vairāk pievēršoties tam, kādā veidā cilvēki analizē viņiem visapkārt pieejamo informāciju. PPMF Psiholoģijas nodaļas docente Inese Muzikante lasīs referātu par to, kāpēc autovadītāji mēdz braukt “kā traki” un ko tur var darīt, savukārt to, kā mūsu domāšanu ietekmē prese, varēs uzzināt doktorantu prezentācijās. Par saviem doktora darbiem stāstīs Laura Uzule “Kurzemes reģionālie laikraksti: žurnālistika, žurnālista profesionālā identitāte (1980–2010)” un Sandra Murinska-Gaile “Latgales reģiona prese kultūrsociālajā telpā”. Pasākumu vadīs Bioloģijas fakultātes pētniece Inese Čakstiņa.

Pirms “Zinātnes kafejnīcas” pasākuma 25. februārī plkst. 18.00 ieskatu izvēlētajā tēmā sniegs LU Radio NABA (93,1 FM) raidījums “Zinātnes vārdā”. Studijā viesosies Ivars Austers. Savu versiju par maģisko domāšanu mūzikā piedāvās arī LU Radio NABA mūzikas klubs “Nabaklab”, kurā 28. februārī no plkst. 21.00 viesosies DJ apvienība “Baltic Balkan” no Lietuvas, kas pēdējā laikā kļuvuši par vieniem no atzītākajiem un pieprasītākajiem “balkan beat” dīdžejiem Eiropā un ar mūziku izstāsta savu priekšstatu par maģisko domāšanu modernajā pasaulē.

“Zinātnes kafejnīca”, koncerts un radio NABA raidījums “Zinātnes vārdā” ir iekļauti LU un projekta “RīgaPunkts” pasākumu ciklā, kura mērķis ir popularizēt zinātni caur daudzveidīgām kultūras aktivitātēm, tostarp lektorijiem, koncertiem, izstādēm un radio raidījumiem.

2014. gadā, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, “Zinātnes kafejnīca” iekļauta “Rīga 2014” programmas tematiskajā līnijā “Izdzīvošanas komplekts”.

Raiņa bulvāris 19
Rīga, Latvija
www.lu.lv

Aīdas Rancānes lekcija par masku un karnevālu tradīcijām Eiropā
Mūkusalas Mākslas salons, Rīga
3. martā plkst. 18.00

Ieeja bezmaksas un bez iepriekšējas pieteikšanās

Papildinot Induļa Zariņa izstādi “Karnevāls”, 3. martā, pirmdienā, plkst. 18.00 Mūkusalas Mākslas salonā notiks masku un maskošanās tradīciju pētnieces Aīdas Rancānes lekcija “Maskas, masku gājieni un karnevāli– kopīgais Eiropas mantojums”.

Maskas un maskošanās rituāli ir viens no senākajiem, noslēpumainākajiem un krāšņākajiem cilvēces kultūras mantojumiem. Būdamas marginālas būtnes, maskas veic komunikatīvu funkciju starp šo sauli un viņsauli. Tām piemīt spēja transformēt tādas reliģiskā pārdzīvojuma kategorijas kā laiks, telpa, kosmiskā kārtība. Arī mūsdienās tādā vai citādā veidā joprojām turpinās maskošanās gan pilsētkultūras vidē, gan notiek tradicionālo masku gājienu atdzimšana un rekonstrukcija.

Kad un kāpēc cilvēki tērpjas maskās? Kāds ir latviešu masku tradīciju klāsts? Kas ir karnevāls, kāda ir viņa būtība un ar ko tas atšķiras no masku gājieniem? Šie un citi jautājumi būs galvenie pieturas punkti lekcijas izklāstā. Stāstījums tiks ilustrēts ar plašu foto un video materiālu gan no Latvijas, gan citu Eiropas tautu maskošanās praksēm.

Dr.biol., Mag.phil. Aīda Rancāne ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, monogrāfijas “Maskas un maskošanās Latvijā” un vairāku pētniecisku rakstu, metodisko materiālu autore.

Induļa Zariņa izstāde “Karnevāls” skatāma vēl līdz 22. martam.

Mūkusalas iela 42
Rīga, Latvija
www.mmsalons.lv


“Dubultā apdrošināšana” (Double Indemnity, 1944)

“Film noir. No pagātnes līdz mūsdienām”
Kinoteātris “Ksuns”, Rīga
No 28. februāra līdz 4. martam

Ieeja bezmaksas un bez iepriekšējas pieteikšanās

No 28. februāra līdz  4. martam ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu notiks filmu skate “Film noir. No pagātnes līdz mūsdienām”. Kinoteātrī “KSuns” tiks demonstrētas astoņas filmas no senas un ne tik senas amerikāņu kinovēstures. Pirms katra seansa – Ditas Rietumas un Viktora Freiberga ievadlekcija. Ieeja uz visiem seansiem – brīva.

Arhīvā lasi ekspresinterviju ar Ditu Rietumu par monogrāfiju “Film noir. No pagātnes līdz mūsdienām”

“Dubultā apdrošināšana” (Double Indemnity, 1944, 107 min)
Režisors Billijs Vailders. Lomās Freds Makmarejs, Bārbara Stenvika, Edvards G. Robinsons
28. februārī plkst. 18.00

Viena no klasiskajām film noir, kas veidota kā mirstoša varoņa vēstījums. Filmas scenāriju pēc Džeimsa M. Keina pirmā romāna rakstījis literāts Reimonds Čāndlers kopā ar izcilo režisoru Billiju Vailderu. Jau filmas sākumā ievainotais apdrošināšanas aģents Valters Nefs atzīstas noziegumā un savā destruktīvajā iekārē: “Es iekāroju sievieti un iekāroju naudu. Es neieguvu sievieti un neieguvu naudu.” Viņš ir mēģinājis apkrāpt paša pārstāvēto apdrošināšanas kompāniju. Filmas sižetu, ko strukturē Nefa grēksūdze, veido viņa iepazīšanās ar liktenīgo sievieti Filisu Ditrihsoni, ļaušanās viņas valdzinājumam un piekrišana viņas plānam – nogalināt vīru, lai iegūtu apdrošināšanas prēmiju. Nefa kaislības un izvēles sekas ir traģiskas.


“Mildreda Pīrsa” (Mildred Pierce, 1945)

“Mildreda Pīrsa” (Mildred Pierce, 1945, 111 min)
Režisors Maikls Kērtizs. Lomās Džoana Kroforda, Zakarijs Skots, Īva Ardēna
28. februārī plkst. 20.45

Džeimsa M. Keina darba ekranizācija – viena no retajām amerikāņu filmām, kuras centrālā varone ir sieviete, – ir neparasta parādība maskulīnajā Holivudas vēsturē. Filmas Mildreda Pīrsa galvenā varone ir izcilās aktrises Džoanas Krofordas spēlētā uzņēmēja, kura, atbrīvojusies no mājsaimnieces statusa, nodibina sekmīgu restorānu biznesu. Šī filma ir Džoanas Krofordas karjeras virsotne – Mildredas Pīrsas loma aktrisei, kuras karjera Holivudā aizsākās 20. gs. 20. gados, atnesa Oskaru. 2011. gadā ASV TV kanāls HBO producēja miniseriālu – piecu sēriju TV filmu Mildreda Pīrsa ar Keitu Vinsletu  galvenajā lomā.


“Tumšā pāreja” (Dark Passage, 1947)

“Tumšā pāreja” (Dark Passage, 1947, 106 min)
Režisors Delmers Deivss. Lomās Hamfrijs Bogarts, Lorēna Bekola
1. martā plkst. 20.45

Tumšā pāreja ir viens no savdabīgākajiem film noir paraugiem, kas izmanto subjektivizācijas principu, filmas pirmās 30 minūtes piedāvājot kā galvenā varoņa Vinsenta Perija subjektīvo redzējumu. Galveno varoni – bēgli no Sankventīna cietuma –, kuru tēlo 20. gs. 40. gadu spilgtākā zvaigzne Hamfrijs Bogarts, skatītājs ierauga tikai filmas 62. minūtē, kad pēc sižeta loģikas viņam ir izdarīta plastiskā operācija. Vinsenta Perija mērķis ir pierādīt savu nevainību. Aktiera Hamfrija Bogarta partnere filmā ir tā laika uzlecošā zvaigzne Lorēna Bekola.


“Sanseta bulvāris” (Sunset Boulevard, 1950)

Sanseta bulvāris (Sunset Boulevard, 1950, 110 min)
Režisors Billijs Vailders. Lomās Glorija Svensone, Viljams Holdens
2. martā plkst. 17.30

Unikāla filma, film noir klasika, kuras vēstījums ir veidots no miruša varoņa skata punkta. Filmas sākumā skatienam atklājas baseins ar tajā peldošu cilvēka līķi un policistu rosīšanās ap to. Tas ir filmas galvenais varonis –  neveiksmīgs Holivudas scenārists Džo Giliss, kurš samaksājis augstu cenu par savu sapni iegūt bagātību un slavu. Turpmākais filmas vēstījums ir mirušā Gilisa atmiņas – stāstījums par viņa kompromisu vēsturi un attiecībām ar norietējušo, neprātā dzīvojošo Holivudas mēmā kino dīvu Normu Desmondu. Sanseta bulvāris kinovēsturē ir palicis ne tikai ar savu oriģinālo struktūru, bet arī kā viens no trāpīgākajiem Holivudas industrijas portretējumiem, kas pieskaras slavas īslaicīguma, šķietamības, egoisma un radošā konformisma tēmai.


“Ķīniešu kvartāls” (Chinatown, 1974)

“Ķīniešu kvartāls” (Chinatown, 1974, 130 min)
Režisors Romāns Polaņskis. Lomās Feja Danaveja, Džeks Nikolsons, Džons Hjūstons
2. martā plkst. 20.00

20. gs. 70. gadu sākumā tapusī režisora Romāna Polaņska filma Ķīniešu kvartāls ir spilgts neo noir paraugs. Filmas darbība risinās 1937. gadā Losandželosā. Ķīniešu kvartāla galvenais varonis ir privātdetektīvs Džeiks Gitiss. Viņa birojā ierodas sieviete, kura sevi dēvē par misis Mulvreju, lai pasūtītu sava neuzticīgā vīra izsekošanu. Kad fotogrāfijas par Mulvreja tikšanos ar kādu sievieti tiek publicētas presē, pie Gitisa sašutusi ierodas īstā Evelīna Mulvreja, kura nekad iepriekš nav bijusi viņa birojā un nav viņu nolīgusi. Gitiss, līdzīgi kā privātdetektīvi klasiskā film noir perioda darbos, izrādās viens no veikli izplānotas manipulācijas objektiem sarežģītā spēlē. Nozīmīgajā magnāta Noas Krosa lomā filmējies Džons Hjūstons – viens no ievērojamākajiem film noir režisoriem.


“Taksists” (Taxi Driver, 1976)

“Taksists” (Taxi Driver, 1976, 113 min)
Režisors Mārtins Skorsēze. Lomās Roberts de Niro, Sibila Šeperda, Džodija Fostere, Hārvijs Keitels
3. martā plkst. 20.00

Režisora Mārtina Skorsēzes filmā “Taksists” savdabīgi apspēlēti klasiskā film noir stilistiskie un tematiskie motīvi. “Taksista” darbība risinās 20. gs. 70. gadu sākumā Ņujorkā. Filmas galvenais varonis – Roberta de Niro tēlotais Treviss – strādā par taksometra vadītāju, dienas viņš pavada, fanātiski pilnveidojot savu fizisko formu un ļaujoties paša agresivitātes eskalācijai, kas filmas finālā kulminē slaktiņā. Taksists neo noir kontekstā ir viena no pirmajām filmām, kurā izmantota akcentēta vardarbība, – tas nebija iedomājams klasiskajā film noir cenzūras – Heisa kodeksa – dēļ.

“Millera krustceles” (Millers Crossing, 1990, 115 min)
Režisori Ītens un Džoels Koeni. Lomās Gabriels Bērns, Mārsija Geja Hārdena, Džons Turturo
4. martā plkst. 20.00

Populāro amerikāņu autoru – režisoru un scenāristu brāļu Ītena un Džoela Koenu – agrīnais darbs. Filmas galvenais varonis Toms Rīgens irAmerikas prohibīcijas ēras mafijas bosa konsultants, kurš kļūst par situācijas ķīlnieku divu karojošu gangsteru bandu attiecībās. Kaut šīs filmas saistība ar klasisko film noir mantojumu ir pastarpināta, tomēr tajā atspoguļojas noteikti amerikāņu kinovēstures motīvi, kā arī atsauces uz gangsterfilmu žanra pirmsākumiem, kas savulaik ietekmēja arī film noir dzimšanu.

Elizabetes iela 83/85 k.3
Rīga, Latvija
www.kinoskola.lv 

Marija Sarža - 26.02.2014 09:18
parocīgi. paldies! pagaidām esat vienīgais medijs latvijā, kas sakompilē ērtus gidus. regulāri. jo jaunumu jūklī citreiz var apjukt un piemirst, kas kad atverās un notiek. pldies!
turists . - 25.02.2014 13:39
forši