Ekspresintervija ar dāņu kuratori un video ieskats 16. Tallinas Grafikas triennālē KUMU muzejā
12/02/2014
16. Tallinas Grafikas triennāle
KUMU, Tallina
6. februāris – 1. jūnijs, 2014
Vairāk nekā 50 Baltijas, Skandināvijas, kā arī Lielbritānijas, Vācijas, Čehijas, Polijas un Kipras mākslinieku darbi ir apskatāmi 16. Tallinas Grafikas triennālē KUMU laikmetīgās mākslas izstāžu zālēs, kas tiek rīkota jau kopš 1968. gada. No Latvijas piedalās “Orbīta”,Oļa Vasiļjeva, Darja Meļņikova un Leonards Laganovskis. Dāņu izcelsmes kuratore Marija Kjera Temsena (Maria Kjær Themsen) piekrita atbildēt uz Arterritory.com jautājumiem par dalībnieku atlasi, mūsdienu grafikas ainu un triennāles tēmu “Lasītprasme/Analfabētisms”.
Esam sagatavojuši arī video pastaigu triennāles izstādē, kuru līdz pat vasarai var pagūt aizbraukt apskatīt klātienē:
Kā izraudzījāties māksliniekus? Kādi bija galvenie kritēriji?
16. Tallinas Grafikas triennāles dalībnieki tika atlasīti divējādi: ir kūrētā daļa, kur es kā kuratore uzaicināju māksliniekus un grafiķus galvenokārt no Skandināvijas un Baltijas; un otru, aptuveni tikpat lielu daļu veido mākslinieki, kas izturējuši atvērtā konkursa atlasi, kur varēja pieteikties no visas pasaules. Kopā triennālē piedalās 52 mākslinieki un mākslinieku apvienības.
Tomas Kuusing. Three apes. 2012
Kālab tēma “Lasītprasme/Analfabētisms” (Literacy/Illiteracy) jums šķita aktuāla prizma, caur kuru uzlūkot mūsdienu grafiku?
Tēma tika noteikta vēl pirms mani uzaicināja būt par kuratori. Taču tā noteikti man ir tuva. Ir ļoti interesanti pētīt grafikas tradīciju šāda griezumā, jo arī lasītprasme tāpat kā pati grafika mūsdienu tehnoloģiju ietekmē turpina attīstīties. Šodien lasītprasme nenozīmē tikai un vienīgi mācēt lasīt un rakstīt, bet ir daudz plašāks jēdziens, kas iekļauj arī digitālās un vizuālās plūsmas lasītprasmi – kā interpretējam attēlus un vēstījumus, kuri nemitīgi mūs “bombardē”? Kā kritiski tos šķirojam? Tā ir triennāles koncepcijas atslēga.
Dénes Farkas. Credo. 2013–2014
Kādi bija galvenie izaicinājumi, kūrējot izstādi?
Vislielākais izaicinājums man bija atvērtā konkursa princips, jo ierasti es uzturu ciešu komunikāciju ar tiem māksliniekiem, ar kuriem strādāju, un man patīk kopīgi apspriest izstādes ideju, pirms viņi sāk darbu. Izvēlēties no jau gataviem priekšlikumiem man bija kas jauns, kas arīdzan samazināja manu līdzdalību. Bet vispār es to ļoti izbaudīju, jo darbs žūrijā bija kā aicināt uz ballīti jaunus, neredzētus viesus, nevis turpināt mīt jau iestaigātās kuratora darba taciņas.
Kāds ir grafikas statuss šodien? Un vai laikmetīgās mākslas kontekstā ir jēgpilni rīkot vienam mākslas medijam veltītu izstādi?
Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Grafikas scēna ir dzīva, un ir svarīgi ar to nepazaudēt nabassaiti. Uzskatu, ka joprojām ir nepieciešams rīkot tieši vienam mākslas novirzienam veltītas izstādes. Tādējādi var redzēt tradīcijas attīstību, tostarp jaunās pieejas. Mūsdienu grafikai raksturīgas divas spēcīgas līnijas: gan digitāla māksla, kur ekrāna plakanums ir tēma pati par sevi, gan ir arī t.s. Jaunais materiālisms, kad laikmetīgie mākslinieki strādā ar papīru, kokgriezumu, linogriezumu, grāmatu iesiešanu u.c. amatniecības tehnikām. Redzu to kā reakciju uz digitālās pasaules dominanti un ne tik daudz kā nostaļģisku atgriešanos pie vecākām grafikas tradīcijām.
Kuratore Marija Kjera Temsena 16. Tallinas Grafikas triennāles atklāšanā
Ko jūs novēlētu triennāles apmeklētājam?
Kā kuratorei man ir svarīgi, lai izstāde darbotos vairākos līmeņos. Tai jābūt gan ļoti jutekliskai – vispoētiskākajā veidā jāstimulē maņas un apmeklētājā jāatmodina dvēsele. Bet tai jābūt arī ar dziļu saturu, kurā intelektuāli iegremdēties, ja ir tāda vēlme. Vēlētos, lai skatītājs piedzīvo šo divējādo pieredzi – gan estētisko, gan filosofisko dimensiju, kas ir kodols jebkurai izstādei, kuru es kūrēju. Ceru, ka apmeklētāju loks būs daudzveidīgs, jo šī izstāde nav paredzēta tikai kāda viena mākslas virziena cienītājiem.
Katri Ikävalko. Silent Communication. 2010–2014
Weizenbergi 34 / Valge 1
Tallina, Igaunija
www.kumu.ee
