Foto

6 jautājumi Darjai Meļņikovai par izstādi “A Green Silhouette Of Grey”

Anna Iltnere


10/02/2014

Foto: Kristīne Madjare

Darja Meļņikova A Green Silhouette Of Grey
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga
7. februāris – 16. marts, 2014

Spīķeru kvartāla “baltajā kubā” starp pelēkām paklāju peļķēm peld kuģi, būvēti no biroja galdiem. Ienākot izstādē, prātoju, vai visas žurkas klāju jau pametušas? Izslēgušas datorus un aizskrējušas piektdienas lokālu apgaitā, līdz iestīvinātās apkakles un frizūras vienādi viļņojas. Pēc izstādes pārnākot mājās, sirreālā ofisa atmosfēru nomaina atsauču plūsma, un 20. gadsimta mēbeļu dizaina bilžu grāmatās atrodu vairākus iespējamos mākslinieces iedvesmas punktus. Kaut var gadīties, ka kuģis mani kā skatītāju aizvedis pavisam citā virzienā...

Darjas Meļņikovas (1984) personālizstāde A Green Silhouette Of Grey tika atklāta piektdien, 7. februārī, kim? Laikmetīgās mākslas centra 1. stāvā un apskatāma līdz 16. martam. Jāpiebilst, ka paralēli personālizstādei Rīgā – no 7. februāra līdz 1. jūnijam māklsiniece piedalās 16. Tallinas Grafikas triennālē KUMU muzejā, bet no 4. aprīļa līdz 3. maijam Darjas darbi būs eksponēti Vita Kuben galerijā Ūmeo, kas tāpat kā Rīga šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Lai uzzinātu vairāk par A Green Silhouette Of Grey koncepciju, uzdevām Darjai Meļņikovai sešus jautājumus. 

Pastāsti par darba pamatideju. Izstādes pavadtekstā ir aprakstīts sirreālais stāvoklis starp nomodu un miegu…

Atslēgas vārds varētu būt “starptelpa”. Kā stāvoklis, kurā notiek maiņa. Piemēram, kad jaunais nomaina veco. Tiesa, starptelpā vecais vēl nav aizgājis, bet jaunais jau ienāk. Mainīgie elementi var būt dažādi, ne obligāti manis minētie, bet neatkarīgi no tiem šī starpstadija nav ilgstoša. Radot darbus, mani īpaši ieinteresēja situācija 20. gadsimta sākumā, kad būtiski mainījās cilvēku attieksme pret pastāvošajām vērtībām. Tamdēļ pieminu jauno un veco, bet uz darbu nav jāraugās tikai no šī aspekta. Domāju, katrs no mums ir piedzīvojis ko līdzīgu starpstāvoklim, tāpēc mani pat vairāk interesētu, lai skatītājs domā par savu pieredzi. Ja tā sanāktu, justos, ka darbs ir izdevies.

Vai jau no sākuma tev bija skaidrs, ka izmantosi tieši šos materiālus – sintētisko paklāju, laminātu? Un kālab šāda izvēle? Šķiet, arī uz sienas mestā ēna ir svarīgs kompozīcijas elements. 

Tagad jau grūti noteikt sākumu. Šo darbu aprises gana ilgstošu un nepastāvīgu laiku ir nodarbinājušas manu prātu. Ir lietas, kuras mainījās iekārtošanas laikā, un ir arī tādas, par kurām iedomājos jau sen. Materiālu izvēle nav nejauša, to tiešā veidā noteica izstādes tēma. Gribētu pat teikt, ka materiāls kalpo par norādi uz laiku kultūras vēsturē, kura noskaņu vēlējos panākt. Arī apgaismojums rezultātu paspilgtina un ir pakārtots manai iecerei.

Vai vari atklāt vismaz dažus iedvesmas avotus? Vai esi smēlusi idejas arī 20. gadsimta mēbeļu dizaina vēsturē?

Apzināti atsaucos uz modernisma perioda estētiku. To var dēvēt par iedvesmas avotu, bet man labāk gribētos to apzīmēt kā māksliniecisku paņēmienu nokrāsas radīšanai. Šī stila izpausmju laiks un attieksme pret “veco” labi atbilst manas izstādes idejai. Vēl jāmin, ka līdz interesei par modernismu nonācu, pateicoties visparastākajām, lai neteiktu prastākajām, biroja mēbelēm. Vēl joprojām mani pārsteidz kā šie divi lielumi – modernisms un mūsdienu darba kabineti – gadu desmitu gaitā ir savienojušies formu līdzībās. Paralēles ir vairākas. Dažbrīd pat liekas, ka pēdējais ir degradējies pirmais, lai arī slēpjas aiz ergonomikas idejām. Vai nu arī tā ir kā cilvēces alerģiska reakcija uz nevēlamu pieredzi.

Izstādi papildina neliela publikācija, kas apliecina grafikas dizaina – burtu un teikumu izvietojuma – spēju paspilgtināt pateiktā nozīmi: “nogurums” kā lapā izkliedēti burti, dažas frāzes viļņojas, citas – krīt pret lapas apakšmalu. Vai grafikas dizains ir tev tuva joma?

Nosacīti. Šajā jomā esmu autodidakts un, kā jau vairums mākslinieku, pamatā ar grafikas dizainu nodarbojos, lai “atrisinātu” sadzīviskas nepieciešamības. Tomēr negribētu teikt, ka tas būtu vienīgais iemesls. Veikalos, televīzijā, uz ielas – it visur var pamanīt, ka Latvijas grafikas dizainā ir samērā skumīga aina. Kaut kā jācenšas to labot. 

Vai vari atklāt, kas redzams melnbaltajā kopijā pie sienas?

Attēlā redzama ikebana, kas ir japāņu ziedu izkārtošanas stils, un manā izstādē atrodas tieši dēļ tai raksturīgās izkārtošanas manieres. Tā nepavisam nav floristika, jo būtiski atšķiras veidošanas principi un visas darbības jēga. Sīkumiem arī manos darbos ir nozīme, un ikebanas attēls to maskēti atgādina. 

Ko tu gribētu novēlēt izstādes apmeklētājiem? 

Varbūt ne novēlēt, bet teikt paldies par izrādīto interesi.


Publikācijas teksts angļu valodā:  It is a few steps till dusk. A thin line pierces the density of exhaustion. Greyed expectations vanish in curtain waves, loosing fumes somewhere beneath the wadded surface. Immensity. The thought of tomorrow is like green mist in a pale gown with its neutral scent and invulnerable grace. One touch towards the cold side of a pillow makes silhouettes rise shaping vertices by the edge of abyss. A slip. The fall into a hollow.

www.dariamelnikova.com

Maskavas iela 12/1
Rīga, Latvija
www.kim.lv