ZIŅAS  

Izdota Ditas Rietumas monogrāfija “Film noir. No pagātnes līdz mūsdienām” 4

Arterritory.com
22/01/2014

“Beidzot ir iznācis apjomīgs pētījums latviešu valodā, kas rada priekšstatu par film noir būtību. Ditas Rietumas grāmata, iespējams, ietekmēs mūsu kino uztveri, jo tā ļaus skatīties arī pēdējos gados tapušās filmas caur pagātnes prizmu,” kinokritiķes Ditas Rietumas tikko klajā nākušās grāmatas “Film noir. No pagātnes līdz mūsdienām” atsauksmē raksta kinozinātnieks Viktors Freibergs. 

Monogrāfija, kas izdota “Dienas Grāmatas” paspārnē, ir rezultāts vairāku gadu pētījumam, kura būtisku daļu Dita Rietuma paveica Ņujorkas Universitātes Tiša skolā, 2012. gadā ar Fulbraita stipendijas atbalstu pusgadu veicot pētījumu par kinoizglītības sistēmu un Rīgā dzimušo Borisu Ingsteru – režisoru ar nopelniem film noir izstrādē. Atgriežoties mājās, Latvijas Universitātē viņa aizstāvēja doktora disertāciju par film noir ģenealoģiju. Grāmatā lasāma pētījuma kompaktā versija. Sešās nodaļās, sākot ar film noir jēdziena vēsturi un problemātiku, autore centusies pierādīt, ka film noir – kā noteiktas kinematogrāfisko kodu sistēmas – iezīmes atrodamas ne tikai dzimtenē ASV, bet arī Eiropas kino. Pirmo reizi tās izceltas arī Latvijas kino mantojumā. 

No 5. februāra, trešdienās, “Kino Bize” būs skatām film noir seansi, kas organizēti sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā. Ieeja uz seansiem brīva – pirms seansiem Ditas Rietumas vai Viktora Freiberga ievadvārdi. Bet vairāk par grāmatu jautājām tās autorei. 

Cik ilgs bija darbs, līdz grāmata ieraudzīja dienasgaismu? Kad nolēmāt, ka Borisam Ingsteram ir jāveltī pētījums?

Monogrāfija ir apmēram piecu gadu darba rezultāts. Turklāt grāmatas vajadzībām darbs tika par trešdaļu saīsināts un kompaktizēts. Film noir tiešām ir fascinējošs posms kino – turklāt tas attiecas ne tikai uz amerikāņu kino vēsturi, lai gan ar šo franču kritiķu radīto terminu apzīmē tieši Amerikā 20. gs. 40.–50. gados tapušās filmas – to ir daudzi simti. Film noir lielā mērā sakņojas Eiropā, tas ietekmējis arī Francijas jaunā viļņa reržisorus – Godāru, Trifo… Vispārinot varētu teikt, ka film noir sevī ietver novatoriskākās, modernistiskās tendences kino valodas attīstībā visa 20. gadsimta laikā.

Kad es nejauši sev atklāju Rīgā dzimušo Borisu Ingsteru un viņa filmu “Svešinieks no trešā stāva”, biju pārsteigta, ka šis rīdzinieks ir radījis vienu no fascinējošākajām parādībām kinovēsturē – aizsācis film noir. Mani šis fakts ieintriģēja.

Vai laikā, kad studējāt Ņujorkā, piedzīvojāt to, ka amerikāņi film noir pirmssākumus pastarpinātā veidā tik tiešām saista ar Rīgu?

Protams, amerikāņu akadēmiskajos pētījumos Borisa Ingstera vārds eksistēja. Taču, jāsaka, ka arī tur šis režisors pieder pie neseniem atklājumiem. Ilgu laiku par film noir sākumpunktu tika uzskatīta Džona Hjūstona filma “Maltas vanags” (The Maltese Falcon, 1941), tagad arvien intensīvāk akcentē Borisa Ingstera ieguldījumu film noir stila radīšanā ar filmu “Svešinieks trešajā stāvā” (Stranger on the Third Floor, 1940).


Double Indemnity. 1944

Kādas, jūsuprāt, ir pašas spilgtākās film noir atskaņas 21. gadsimta kultūrā?

Šīs atskaņas ir daudz un ļoti intensīvas tādu slavenu režisoru kā Deivids Linčs, Mārtins Skorsēze, brāļi Koeni, arī Kristofers Nolans, Roberts Rodrigess  un daudz citu filmās. Kāpēc, lasiet grāmatā. Īsumā te jāatgriežas pie tā, kas tad ir film noir būtība – daudzas no filmām, ko dēvējam par film noir, piedāvā kā ļoti novatoriskus kino valodas meklējumus, komplicētas naratīvas struktūras u.c., kas atšķiras no dzelžainajiem Holivudas klasiskā stila principiem. Šos novatoriskos principus lielākā vai mazākā mērā mūsdienās izmanto režisori, kurus dēvējam par autorkino pārstāvjiem.


Sunset Boulevard. 1950

Režisors Alvis Hermanis grāmatas atsauksmē min, ka film noir var kļūt par bīstamu apmātību. Vai to variet attiecināt arī uz sevi?

Jā, film noir var kļūt gan par baudu, gan ļoti patīkamu apmātību. Turklāt tā ir stilistiski valdzinoša pieredze.

Kuras trīs film noir filmas jūs grāmatas lasītājiem ieteiktu kā “āķi lūpā”, ar ko sākt?

Tas atkarīgs no skatītāja pieredzes. Neapšaubāma klasika ir “Maltas vanags”, “Sanseta bulvāris” (Sunset Boulevard, 1950), “Dubultā apdrošināšana” (Double Indemnity, 1944), bet, ja ir redzētas šīs trīs, var ienirt dziļāk. Grāmatā tiek piedāvāts apmēram 300 filmu “katalogs”, kas, cerams, kalpos par orientieri, lai “nirtu”.


Stranger on the Third Floor. 1940

www.dgramata.lv

Lilaste ! - 24.01.2014 12:44
Noteikti iegādāšos!!!
students . - 23.01.2014 16:54
tik daudzi izcili cilveeki Riigaa dzimushi, vai kaadu laiku dziivojushi, bet kaadaa briidii Riigu pametushi un ieguvushi slavu. secinaajums...?
Sarmīte 66 - 23.01.2014 11:53
Vai tiesām var ar godprātīgu sirdi sacīt, ka film noir ir dzimis Rīgā? Tiešām? Ja tā, tad kāpēc tā nav viena no Rīga2014 atpazīstamības zīmēm? Vāgners, Celmiņa un Film Noir!
Rūta R - 23.01.2014 07:07
Ideāls kultūrceļvedis!!!! Izpētot filmu listi tik saproti, cik daudz vēl "robu", ko aizpildīt... Kaut šķita, ka laba daļa jau redzēta, Tā teikt, pavasaris pienāks nemanot...