ZIŅAS  
Fragments no igauņu grafiskā dizainera Eiko Ojalas plakāta

Kultūras ceļvedis: Rīgā šonedēļ ir ko darīt! 0

Arterritory.com
21/01/2014

Indulis Zariņš, Latvijas izcilākie grafiķi, Indriķis Ģelzis, Ieva Kraule, Mārtiņš Roķis, Biruta Delle, laikmetīgās rotas no Latvijas, Itālijas, Spānijas un igauņu talanti plakātu dizainā. Rīgā šonedēļ ir ko darīt! Vairāk nekā 10 kultūras notikumi ar vernisāžām šonedēļ, kā arī izstādes, kas nule kā atvērtas.


Indulis Zariņš “Karnevāls”. 1995. Audekls, eļļa. Mūkusalas Mākslas salona kolekcija. Foto: Jānis Pipars

Induļa Zariņa personālizstāde “Karnevāls”
Mūkusalas Mākslas salons, Rīga
23. janvāris – 1. marts, 2014

Padomju mākslas enciklopēdijās Indulis Zariņš (1929–1997) raksturots kā nozīmīgs padomju perioda sociālistiskā reālisma kanonizēto sižetu realizētājs, kas bruģēja ceļu Zariņa spožai karjerai visa līmeņa institūcijās. Tomēr paralēli oficiālai un prasītai tematikai pastāvēja visiem zināma Induļa Zariņa alter ego glezniecība, kurā viņš sevi apliecināja ar gluži citām mākslinieciskām prioritātēm – kā spožu tonālās glezniecības meistaru, izcilu koloristu, filozofu un dzīves baudītāju. Šajos darbos Zariņš izmantoja beļģu un franču modernisma paņēmienus, izceļot krāsu ekspresiju.

Izstādē Mūkusalas Mākslas salonā skatāmi Induļa Zariņa pēdējās dzīves desmitgades (1980–90) darbi, kuros meistars pievēršas elēģiskām ceļojumu kompozīcijām ar simboliskiem tēliem un kultūrvēsturiskiem pilsētu motīviem.

Izstāde veltīta mākslinieka 85 gadu jubilejai. Tā turpina Mūkusalas Mākslas salona izstāžu ciklu “20. gs. 2. puses lielmeistari”. Darbi ir no Mūkusalas Mākslas salona kolekcijas. 

Induļa Zariņa gleznas atrodas visos nozīmīgākajos muzejos Latvijā un Krievijā, kā arī Ufici galerijā Florencē un ievērojamā skaitā privātkolekcijās visā pasaulē. Daudzu medaļu, prēmiju un diplomu laureāts, viņa vārds ierakstīts Krievijas Mākslas akadēmijas un Anglijas Karaliskās Mākslas asociācijas Goda locekļu sarakstos.

Mūkusalas iela 42
Rīga, Latvija 
www.mmsalons.lv


Poļu kuratore Aneta Šilaka

Kuratores Anetas Šilakas lekcija “Curating Context”
Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga
21. janvāris plkst. 18.00

Otrdien, 21. janvārī, plkst. 18.00 notiks poļu mākslas kuratores Anetas Šilakas (Aneta Szylak) bezmaksas lekcija Curating Context angļu valodā, kuru organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.

Aneta Šilaka ir mākslas centra Wyspa direktore. Centrs 2004. gadā tika izveidots bijušās kuģu būvētavas teritorijā Gdaņskā Polijā. Katru gadu Wyspa rīko plašu starptautisku mūsdienu mākslas festivālu Alternativa, kas meklē jaunus mākslas virzienus un to sociālās lomas apliecinājumus. Aneta Šilaka ir festivāla programmas direktore, un 2013. gada skatē viņa iekļāva arī latviešu mākslinieku (Ēriks Božis, Valdis Celms, Katrīna Neiburga un Ginta Tinte Vasarmane) darbus. Šogad Aneta Šilaka ir arī līdzkuratore mākslas festivālam Survival Kit 6, ko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs organizē septembrī Rīgā.

Aneta Šilaka darbojusies kā pasniedzēja un lektore daudzās universitātēs un mākslas augstskolās, to vidū Holandiešu Mākslas institūtā Ārnemā, Ņujorkas universitātē, Floridas Atlantijas universitātē, Goldsmita koledžā Londonā, Maincas Mākslas akadēmijā un citās. Nosaukums Curating Context. The Palimpsest dots doktora darbam, ko autore gatavo Goldsmita koledžā Londonā un Kopenhāgenas universitātē.

Vieslekcijā autore dalīsies savā kuratores pieredzē, pievēršoties jautājumam par telpas un vietas nozīmi mākslas darbu radīšanā un eksponēšanā. 90. gados pamestas rūpnīcas un citas post-industriālas teritorijas tika izmantotas kā platforma mūsdienu mākslas akcijām un izstādēm ne tikai Polijā, bet visā Austrumeiropas reģionā. Arī mākslas institūts Wyspa ir izveidots Gdaņskas bijušās kuģu būvētavas teritorijā. Vai komunistiskās sistēmas mantojums noder kā bāze jaunu, kritiski orientētu mākslas darbu veidošanai? “Manas uzmanības centrā ir konteksta jēdziens, kas raksturo kuratora praksi materiālā un konceptuālā nozīmē,” saka Aneta Šilaka.

“Sorosa fonds – Latvija” telpās Alberta ielā 13 (6. stāvā; stāvu zem LMC)
Rīga, Latvija
www.lcca.lv

Mārtiņš Roķis “2+2=5”
Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerija, Rīga
22. janvāris – 28. februāris, 2014

Trešdien, 22. janvārī plkst. 18.30 Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) Ofisa galerijā tiks atklāta Mārtiņa Roķa skaņu mākslas izstāde “2+2=5”.

“Politikas kontekstā 2+2=5 ir melu formula, kad acīmredzamas patiesības tiek noliegtas ideoloģijas vārdā. Bet percepcijas kontekstā acīmredzamais vai dzirdamais negarantē patiesības statusu, jo dominē nenoteiktība, divdomība un neskaidrība, atceļot melu un patiesības dihotomiju. Balts, zils, sarkans, troksnis, melns klusums, ritms. Līnija, aplis, sākums, beigas, bezgalība. Pikselis, pikseļi, attēls, dati, informācija, jēga. Realitāte katru brīdi tiek radīta no jauna, pasīvs stāvoklis nav iespējams. Lai notvertu garām slīdošo mirkli, ir jānotic kādai no patiesībām, lai pēc brīža to atkal aizstātu ar citu,” izstādes ieceri raksturo Mārtiņš Roķis.

Izstādē iekļautie darbi tapuši neatkarīgi viens no otra, autoram pētot kādu sev interesantu tematu loku vai uzmācīgas idejas, tomēr veselums mēdz būt kaut kas vairāk nekā tā daļu summa un, apvienoti “objekt-kompozīcijā”, katra darba individuālā nozīme un autora nodomi vairs nav primārais. Mārtiņš Roķis atsaucas uz franču sociologu Bruno Latūru, sakot “jo veiksmīgāk darbojas kāda sistēma, jo mazāk ir jādomā par sarežģītajiem procesiem, kas liek tai darboties”.

Mārtiņa Roķa interešu priekšplānā ir cilvēka uztveres robežas, ķermeņa un telpas attiecības. Autors studējis filozofiju Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē un individuāli apguvis audio vizuālo programmēšanu. Kopš 90. gadu beigām eksperimentē ar elektronisko mūziku. Autors strādā ar skaņu dažādos kontekstos un formās, uzstājoties eksperimentālās mūzikas koncertos, veidojot instalācijas un skaņdarbus multikanālu sistēmām. 2013. gadā viņš ir piedalījies un viņa darbi bijuši skatāmi vai tikuši atskaņoti gan Latvijā (Mākslas muzejā Rīgas Birža, jauno mediju kultūras centrā RIXC Spīķeros, festivālā ”Skaņu mežs” un citur), gan skaņu mākslas centros STEIM Nīderlandē, EMS un Fylkingen Zviedrijā, koncertzālē Audiorama Stokholmā, Cafe OTO Londonā, festivālos NextSound Ukrainā un Sound Around Kaliningrad Krievijā un citur.

Alberta ielā 13 (7. stāvā)
Rīga, Latvija
www.lcca.lv

Simpozijs “Museums Revealed”
Kaņepes Kultūras centrs, Rīga
23. janvārī plkst. 16.00

kim? Laikmetīgās mākslas centrs aicina apmeklēt Latvijas Universitātes studentu grupas veidotu muzeju izglītības tēmai veltītu simpoziju Museums Revealed, kas norisināsies 23. janvārī no plkst. 16.00 līdz 21.30 Kaņepes Kultūras centrā

Museums Revealed ir pirmais Muzeju izglītības tēmai veltīts studentu izstrādāts simpozijs Latvijā, kas pievēršas jautājumiem par muzeja – gan kā simbola, gan arī reālu ar vizuālās mākslas procesiem saistītas organizācijas – lomu  sabiedrībā, tās informēšanā, formālas un neformālas mākslas izglītības veidošanā, auditorijas noskaņojuma mērīšanā u.c.

Ieeja bez maksas. Pasākuma programma un plašāka informācija: kim.lv.

Skolas iela 15
Rīga, Latvija
www.kim.lv  


Dārta Hofmane (1988). Zīmējums no cikla “Pieskaršanās”.  “- -”. 2012

“GRAFIKA–S”
Rīgas mākslas telpa, Rīga
24. janvāris – 6. marts, 2014

24. janvārī Rīgas mākslas telpā atklās grafikai veltītu izstādi “GRAFIKA–S”, kuras dalībnieki ir vairāk nekā piecdesmit Latvijas mākslinieki – gan meistari, gan jaunie talanti, gan tradicionālisti, gan arī konceptuālisti. Izstāde ir lielākais grafikai veltītais notikums Latvijā pēdējos divdesmit gados. Izstādes idejas autore ir biedrības “Grafikas kamera” ilggadējā vadītāja grafiķe Ilze Lībiete; kuratore – Inga Šteimane.

Izstādi papildinās katalogs un starptautiska konference, kas Rīgas mākslas telpā notiks sestdien, 25. janvārī, no plkst. 10.00 līdz 16.00. 2014. gadā, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, izstāde “GRAFIKA–S” atgādina zīmīgu simtgadi: 1914. gadā Rīgā notika pirmā latviešu mākslinieku grafisko darbu izstāde, ko sarīkoja Latviešu mākslas veicināšanas biedrība. Par vēsturisko simtgadi, par grafiku simt gados Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja krājumā un tradīcijām laikmetīgās mākslas kontekstā runās konferences dalībnieki no Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Londonas un Ķelnes.

Izstādes dalībnieku vidū ir Ilmārs Blumbergs, Gunārs Krollis, Guntars Sietiņš, Kristaps Ģelzis, Aivars Sprūdžs, Māris Bišofs, Valdis Villerušs, Māris Subačs, Atis Ieviņš, Tatjana Krivenkova, Pēteris Džigurs, Leonards Laganovskis un citi. Būs arī daudz jaunu talantu, kuri strādā gan grafikas tehnikās, gan konceptuāli – Elīna Alka, Ernests Kļaviņš, Arturs Virtmanis, Dārta Hofmane, Klāvs Upaciers, Paulis Liepa, Maija Kurševa, Liena Bondare, Inga Ģibiete, Reinis Pētersons, Baiba Kalniņa un citi.

Izstādes atklāšanā tiks nosaukts izstādes laureāts, kuru izraudzījusies starptautiska žūrija, tostarp laikmetīgās grafikas kritiķis Ričards Noiss (Richard Noyce) no Anglijas un Ludviga muzeja Ķelnē Grafikas kolekcijas glabātāja Jūlija Frīdriha (Julia Friedrich). Vēlās brokastis ar izstādes laureātu – 2. februārī plkst. 12.00. Sarunu vadīs “GRAFIKA-S” kuratore Inga Šteimane.

Kungu iela 3
Rīga, Latvija
makslastelpa.lv 

Indriķis Ģelzis “Precizējot izvirzītās versijas par vienu indivīdu (Nemanāma atšķirība)”
Rīgas mākslas telpas INTRO zāle, Rīga
24. janvāris – 6. marts, 2014

“Trīs personas skatās uz vienu indivīdu. Trīs indivīda kopijas vienbalsīgi apgalvo, ka esot uzbūvējušas tikai vienu violeto skapīti,” raksta Indriķis Ģelzis (1988), precizējot savas personālizstādes saturu. Precizēšanas process ir bezgalīgs, un katra jauna pieredze dod papildus aprakstu par jau pamanīto, kas pakāpeniski no parastā pārvēršas par neparasto.

Atšķirība starp “parasto” un “neparasto” var būt gandrīz nemanāma. Parasto mēs saprotam kā īstu, substanciālu, bet kas ir neparastais? Kļūda, interpretācija vai jaunums? “Izstādē būs apskatāmi četri precizējumi par vienu indivīdu, kuri, balstoties uz vienu kļūdu, cenšas sadzīvot ar notikušo incidentu. Izstādes ideja balstīta uz personīgu ikdienas notikumu, kad, pieļaujot vienu kļūdu, cieta visi, izņemot mani,” raksta Indriķis Ģelzis, domājot par savu jauno personālizstādi Rīgas mākslas telpā. Izstādi veido pieci jauni darbi speciāli INTRO zālei: “Leņķis”, “Trīs atmiņas par vienu objektu”, “Piekabe”, “Kolonna” un “Fotogrāfija”. Šie objekti sava neparastā izskata dēļ atsauc atmiņā pirms simt gadiem kultivēto sirreālismu, taču faktūra ir atšķirīga: ja sirreālisms darbojas kā politika, kā stratēģija un taktika, kas piedāvā šķietami universālu kultūras modeli, tad Indriķa Ģelža izstādi var saukt par spekulāciju, ko uzskatāmības labad papildina vizuāli tēli. Izstāde nerada jaunu pasauli, bet mēģina saprast veco. Šī māksla ir atskurbinoša, nevis apreibinoša un ar savu nepasludināto, bet sajūtamo vēsumu piestāv 21. gadsimtam. Kuratore – Inga Šteimane.

Indriķis Ģelzis ir beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu (2012). “Precizējot izvirzītās versijas par vienu indivīdu (Nemanāma atšķirība)” ir mākslinieka trešā personālizstāde. Indriķis Ģelzis piedalījies izstādēs un festivālos Vācijā, Holandē, Francijā, veidojis personālizstādes kim? Laikmetīgās mākslas centrā un Cēsīs 2011. gada vasarā. Indriķis Ģelzis ir grupas “Instrumenti” singla Heartcore videoklipa režisors (2013).

9. februārī plkst. 12.00 Rīgas mākslas telpā notiks Vēlās brokastis ar Indriķi Ģelzi , kad neformālā atmosfērā varēs izstaigāt izstādi kopā ar mākslinieku. Sarunu vadīs kuratore Inga Šteimane.

Kungu iela 3
Rīga, Latvija
makslastelpa.lv 

Ieva Kraule “Vientulība būs mans lielākais dārgums”
Kalnciema kvartāla galerija, Rīga
24. janvāris – 5. februāris, 2014

No 24. janvāra Kalnciema kvartāla galerijā būs apskatāma jaunās mākslinieces Ievas Kraules (1987) izstāde “Vientulība būs mans lielākais dārgums”, kas veltīta aizmirstām takām starp ļodzīgiem žogiem un izdangātu asfaltu, kur kāds, klusi dungojot nenosakāmu melodiju, meklē īstos attālumus starp notikumiem, noberzta audekla raupjumu un kādu neatkārtojamu rozā toni. Izstādē apskatāmas kolāžas un instalācijas, kurās personiskas atmiņas mijas ar atsaucēm uz dažādu laiku popkultūras un vides sajaukumiem.

“Pagātnē ir vien astoņas notis, kas atkārtojās katru ceturtdienas rītu kopā ar basketbola bumbas ritmisko sitienu, asu gumijas švīkstu un svilpes spalgās balss nervozo piedziedājumu ikvienai stundai. Doma par iespēju tur atgriezties uzdzen drebuļus, sīvus kā aronija, spļauta caur plastmasas trubiņu. Sīvums pārņem mūs abus, bet patiesais zaudētājs ir tas, kurš, atskanot zvanam, zilganām lūpām lūdz aizdot lodīšu pildspalvu,” par izstādes koncepciju raksta māksliniece.

Ieva Kraule studē Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Māksliniece strādā dažādos medijos. 2012. gadā galerijā “Bastejs” bija skatāma Ievas Kraules personālizstāde “Sengaidītas brīvdienas pie fiktīvu atmiņu bezdibeņa”, bet 2013. gadā “kim?” Laikmetīgās mākslas centrā norisinājās izstāde “11 no 10”. Februārī Vita Kuben galerijā Ūmeo Zviedrijā tiks atklāta mākslinieces izstāde projekta “Virsbūve” ietvaros.

Kalnciema iela 35
Rīga, Latvija
www.kalnciemaiela.lv

“Tā sakot, ir par ko trakot”
Galerija “Istaba”, Rīga
20. janvāris – 22. februāris, 2014

Galerijā “Istaba” atvērta izstāde “Tā sakot, ir par ko trakot”, kurā 29 māksliniekus apvieno izdevniecības “liels un mazs” dzejas bilžu grāmatu sērija bērniem “BIKIBUKS”. Tā ir iespēja skatīt ilustrāciju oriģinālus, kas ir gan gleznoti, gan zīmēti, kā arī iegādāties “BIKUBIKA” sērijas grāmatas.

Izstādes simbols ir pats Bikibuks – jautrs, ziņkārīgs un spītīgs ragainis, līdzīgs atvērtai grāmatiņai, gatavs jaunam lēcienam un jaunam piedzīvojumam. Šo tēlu, tāpat kā sērijas dizainu, radījuši “BIKIBUKA” idejas autore un mākslinieciskā redaktore Rūta Briede un mākslinieks Artis Briedis, iedvesmojoties no Jāņa Baltvilka dzejoļa “Biki-buki”, ar kuru 2012. gadā tika aizsākta sērija.

Izstādē pārstāvēti mākslinieki Reinis Pētersons, Juris Petraškevičs, Kristīne Jurjāne, Līga Kičena, Edmunds Jansons, Maija Līduma, Andris Vītoliņš, Kristīne Luīze Avotiņa, Ilze Vītoliņa, Dace Sietiņa, Mārtiņš Zutis, Irēna Lūse, Anete Melece, Ūna Laukmane, Aleksejs Naumovs, Gita Treice, Gundega Muzikante, Ernests Kļaviņš, Laima Eglīte, Ingrīda Pičukāne, Ieva Jurjāne, Inga Meldere, Ilze Abika, Ilze Avotiņa, Anna Vaivare, Krišs Salmanis, Dita Pence, Zane Lūse, Sabīne Moore.

Krišjāņa Barona iela 31A
Rīga, Latvija
www.facebook.com/galerija-ISTABA

“Sapnis kā rīts”
Mākslas galerija “Putti”, Rīga
20. janvāris – 22. marts, 2014

Rotu mākslas galerijā “Putti” līdz 20. Martam skatāma ziemas sezonas starptautiska laikmetīgo rotu izstāde “Sapnis kā rīts”, kuras nosaukums patapināts no Jāņa Anmaņa dzejas rindām “Balta migla / Silti noglāsta / Sapnis kā rīts”.

Izstādē piedalās rotu mākslinieki Andris Lauders (Latvija), Catalina Brenes (Itālija), Catalina Gibert (Spānija), Flora Vagi (Ungārija), Gigi Mariani (Itālija), Guntis Lauders (Latvija), Jānis Vilks (Latvija), Laura Cadelo Bertrand (Itālija), Liisa Hashimoto ( Japāna), Māris Auniņš (Latvija), Māris Šustiņš (Latvija), Reka Lorincz (Ungārija), Valdis Brože (Latvija), Valentina Caprini (Itālija).

Mārstaļu iela 16
Rīga, Latvija
www.putti.lv


Kristiana Brektes darbs izstādē “Kanona mantojums”. Foto: Didzis Grodzs

“Kanona mantojums”
LMA, Rīga
17. janvāris – 7. februāris, 2014

Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogi un studenti izstādē “Kanona mantojums” veido laikmetīgas interpretācijas par klasiķu darbiem.

2013. gada maijā Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji uzsāka darbu radošajā laboratorijā “Mūsu mākslinieki”, kurā pētīja Latvijas kultūras kanona vizuālās mākslas vērtības. Balstoties uz izcilo talantu atstāto mantojumu, šī studiju gada sākumā laboratorijas darbā iesaistītie pedagogi kopā ar studentiem radīja mūsdienīgas interpretācijas par klasiķu veikumu.

Mākslas akadēmijas pasniedzēji Andris Vītoliņš, Kristians Brekte, Kristaps Zariņš, Aleksejs Naumovs, Jānis Andris Osis, Aigars Bikše un Gļebs Panteļejevs, strādājot kopā ar savu nodaļu studentiem, veidojuši laikmetīgu cieņas apliecinājumu Latvijas mākslas vērtību kanonā iekļautajiem māksliniekiem Jāzepam Grosvaldam, Kārlim Padegam, Jēkabam Kazākam, Niklāvam Strunkem, Vilhelmam Purvītim, Teodoram Zaļkalnam, Kārlim Zālem. Kopdarba rezultātā tapuši jauni mākslas darbi, kas līdz 7. februārim aplūkojami izstādē “Kanona mantojums” Mākslas akadēmijas aulā.

Kalpaka bulvāris 13
Rīga, Latvija
www.lma.lv


Biruta Delle. Informācija. 2013

Biruta Delle “Mans reālisms”
Galerija “Daugava”, Rīga
17. janvāris – 15. februāris, 2014

Biruta Delle (1944) glezno cilvēkus un dabu, koku lapotnes, debesis, ēku jumtus, bet katrā audeklā refleksējas mākslinieces personība, izjūtas un pārdzīvojums, pat ziedu gleznojumos un klusajās dabās, kas nemaz nav tik raksturīgas Dellei, bet šajā izstādē ieņem savu vietu. Domas par pasaules kārtību, par cilvēku un viņa vietu šajā pasaulē, par mūžīgajiem jautājumiem, uz kuriem meklēt atbildes māksliniece centusies visu mūžu, viņas instruments šajos meklējumos – krāsa uz audekla, lai gan, runājot par Delles glezniecību, tik vienkārši viss nešķiet, jo krāsa kļūst par īpašu substanci, jo uzrunā, liek domāt un līdzpārdzīvot. Birutas Delles reālisms ietver sevī gan irreālo, gan sirreālo, arī savu devu ironijas un groteskas. Un viss kopā tas ir tas delliskais, kas jau vai pusgadsimtu nebeidz saistīt skatītājus, tos, kurus uzrunā glezniecība. Šī ir jubilejas izstāde, jo Biruati Dellei 17. janvārī apritēja 70 gadi. Jautāta par  savas glezniecības  noslēpumu, kas notur skatītāju joprojām, Biruta atbild, ka tas ir tik vienkārši – pareizā krāsa īstajā vietā un  cita izskaidrojuma tam neesot. Bet vai tas ir tik vienkārši... Šī substance, kuru māksliniece klāj uz audekla, bez tās īpašās vielas, ko sauc par talantu, neelpo, bet Delles gleznas elpo, tur dzirdami čuksti, ieskanas smeldze, ienāk izmisums, lai atkal tiktos ar cerībām. Dzīve ir tik sarežģīta un tomēr skaista, pie tādas atziņas jānonāk lūkojoties tik delliskajā reālismā, viņas gleznotajā gaismā, kas patvērusies koka lapotnē.

Alksnāja iela 10/12
Rīga, Latvija
www.galerijadaugava.lv


Eiko Ojala

Igaunijas kultūras plakāts
RDMV, Rīga
Līdz 7. februārim, 2014

Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas izstāžu zālē skatāma Igaunijas plakātu grafikas dizaina izstāde “Igaunijas kultūras plakāts” – atzītu meistaru un jauno grafikas dizaineru pēdējo divu gadu veikums.

Izstādi veido Hāpsalas grafiskā dizaina festivāls, kas jau kļuvusi par tradīciju, ik pārgadus sniedzot pārskatu par Igaunijas plakātu grafikas jaunumiem un attīstību. Izstāde tikusi eksponēta 2013. gada Hāpsalas grafikas dizaina festivālā, kā arī “Dizaina nakts” festivāla programmā Tallinā.

Igaunijas plakātu kolekcija raksturo un sniedz neparastu skatījumu uz dažādiem vietējās kultūras notikumiem. Kolekcija ir apliecinājums, ka plakātu māksla joprojām ir dzīva, darbojas tiešā vides kontekstā un nekalpo tikai kā ilustratīvs materiāls internetā. Profesionāla žūrija no 43 autoru 257 iesniegtajiem darbiem atlasījusi 100 plakātus, kas tapuši laika posmā no 2011. līdz 2013. gadam. Nozīmīgs šīs plakātu kolekcijas aspekts ir saikne starp dažādu paaudžu autoriem.

Līdzās cienījamiem meistariem kā Andrejs Kormašovs (Andrei Kormašov), Marko Kekiševs (Marko Kekishev), Villu Jērmuts (Villu Järmut) un Urmass Vilmans (Urmas Villmann) strādā arī jaunpienācēji, piemēram, mūzikas un teātra vides pārstāvis Ivars Pollu (Ivar Põllu) un profesionāli grafikas dizaineri Martins Rēsta (Martin Rästa), Margus Tamms (Margus Tamm), Martins Pedaniks (Martin Pedanik) un Dmitrijs Makonnens (Dmitri Makonnen), kura darbi atzīti arī Krievijā. Vērā ņemamas prasmes demonstrē arī jaunie autori Eiko Ojala, Anders Avila (Ander Avila), Tauri Birkens (Tauri Birken) un Keidi Rehe.

29. janvārī plkst. 14.30 lekcijā par Igaunijas plakātu grafikas dizainu stāstīs izstādes kurators un grafikas dizaineris Marko Kekiševs. Lekcija notiks Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas izstāžu zālē.

Izstādi “Igaunijas kultūras plakāts” rīko Dizaina informācijas centrs, un tā ir apskatāma darba dienās no plkst. 10.00 līdz 16.00. Ieeja bezmaksas.

Krišjāņa Valdemāra iela 139
Rīga, Latvija
www.dic.lv

“1914”
LNMM izstāžu zāle Arsenāls
18. janvāris – 20. aprīlis, 2014

Viena no pirmajām pieturvietām Eiropas Kultūras galvaspilsētas Rīgas 2014 pasākumu apmeklētājiem noteikti būs tematiskajā līnijā “Brīvības iela” tapusī starptautiskā mākslas izstāde “1914”.

Rīgā kopumā pārstāvēti 17 prestižākie mākslas muzeji un nacionālās galerijas no 11 valstīm – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Polijas, Slovākijas, Čehijas, Slovēnijas, Horvātijas, Serbijas un Ungārijas – izrādot darbus, kuri tapuši Pirmā pasaules kara laikā un neilgi pēc tā. Savus darbus publikai piedāvā arī trīs latviešu laikmetīgie mākslinieki – Ēriks Božis, Krišs Salmanis un Andris Breže.

Izstāde ir stāsts par pagrieziena punktu vēsturē un reizē arhitektonisks inscenējums (izstādes iekārtotāji ir scenogrāfi Rūdolfs Bekičs un Monika Pormale), kura centrā ir trīs sadursmju zonas – konflikts laika dimensijā, kad jauns laikmets neatgriezeniski transformēja iepriekšējo vērtību sistēmu un atskaites punktus, konflikts cilvēkā – spēja upurēt dzīvi, iesaistoties karā un cīnoties par savu zemi, un visbeidzot – konflikts ģeogrāfiskajā telpā, kurā sevi pieteic jauni lielvaru un politisko spēku samēri un topošā jaunā Eiropa.

Projekts “1914” veidots īpaši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālei Arsenāls – vēsturiskajam piemineklim, kas celts militārām vajadzībām, kara ieroču noliktavai (1832). Pēc atšķirīgām ēkas funkcijām dažādos vēsturiskos periodos kopš 1988. gada vecais arsenāls pielāgots muzejam un izstāžu zālei.

Izstādes “1914” kuratore un projekta autore Ginta Gerharde-Upeniece stāsta: “Izstāde “1914” uzdod jautājumu: vai pasaules karš ir pagātnes formula, vai cilvēkam piemītošā tieksme karot nav tagadnes agresiju cēlonis? Vai kara ieguvumi ir nesto upuru vērti? Runājot par karu kā neatņemamu pieredzi, mēs izstādē no jauna iedzīvinām un skaidrojam mītus, laikmetīgā interpretācijā radām pagātnes atmiņu stūrakmeņus.”

Izstādi papildina apjomīgs, izdevniecības “Neputns” paspārnē tapis katalogs un daudzveidīgi tematiski izglītības pasākumi. Savukārt izstādes vēsture dokumentēta mājaslapā www.1914.lv.

Torņa iela 1
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv/lv/arsenals


Franču mākslinieks Kristians Boltanskis

Kristians Boltanskis “Sirdspukstu arhīvs” 
LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošā darbnīca, Rīga
19. janvāris – 20. aprīlis, 2014

Viens no izstāžu projektiem Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 programmas ietvaros sniedz iespēju kļūt par liecinieku un dalībnieku vienā no laikmetīgās mākslas pēdējo gadu aktuālākajiem projektiem. LNMM izstāžu zālē Arsenāls franču laikmetīgās mākslas dzīvā leģenda Kristians Boltanskis (Christian Boltanski) prezentēs divus mākslas darbus – videodokumentāciju “Starp laikiem” (Entre Temps) un radošo pētījumu “Sirdspukstu arhīvs” (Les Archives du Cœur).

Kristians Boltanskis (1944) ir viens no pasaulē pazīstamākajiem mūsdienu Francijas māksliniekiem, kurš savu karjeru, sākotnēji kā gleznotājs, aizsāka 60. gados. Savu darbu galveno mērķi – atgādinājumu par dzīvību un mirstību mākslinieks realizē caur dažādiem mākslas medijiem – video, fotogrāfiju, glezniecību, tēlniecību un multimediāliem formātiem. Visu dzīvi Boltanskis vācis artefaktu arhīvu, ko veido ikdienišķu cilvēku fotogrāfijas, apģērbi un personīgās lietas – sākot no cepumu kārbām, beidzot ar sveču izdedžiem, kas pieder un piederējuši vienkāršiem ierindas cilvēkiem – kādas Zviedrijas pilsētiņas iedzīvotājiem, Halifax paklāju fabrikas strādniekiem, nezināmiem holokaustā nogalinātiem bērniem...

Les Archives du Cœur projektu mākslinieks aizsāka 2005. gadā. Savā septītajā gadu desmitā mākslinieks atzinis, ka neplānojot to pārtraukt līdz pat savai nāvei, tādējādi, iespējams, projektam kļūstot par viņa pēdējo veikumu. Les Archives du Cœur ir Boltanska veidots vairāku desmitu tūkstošu cilvēku sirdspukstu reģistrs. Ar tā palīdzību mākslinieks centies saglabāt liecības par dzīvību, jeb, paša vārdiem izsakoties – “paglābt no spējās aizmirstības “mazās atmiņas” (petite-mémoir) par cilvēkiem”.

Pirms vairākiem gadiem mākslinieks ierakstījis pats savus sirdspukstus un sinhronizējis to ritmu ar gaismas uzzibsnījumu elektriskajā spuldzītē. Šo darbu viņš redzējis kā savu pašportretu un iedomājies, kā būtu, ja fotoalbumu vietā cilvēki glabātu, piemēram, CD ierakstus ar tuvo un mīļo cilvēku sirdspukstiem. Ceļojošo instalāciju Les Archives du Cœur veido sirds ritmā pulsējošas elektriskās spuldzītes, sirdspukstu audiālie ieraksti, un aprīkojums, ar kuru palīdzību izstādes apmeklētājiem iespējams ierakstīt savus sirdspukstus, kuri tiks arhivēti kopējā datubāzē, kas glabājas Edžimas (Ejima) salā Japānas jūrā.

Videoinstalācijā “Starp laikiem” (Entre Temps) mākslinieks turpina savas daiļrades vienu no būtiskākajām tēmām – cilvēka individuālo pārdzīvojumu un atmiņu izpēti. Videoprojekcijā redzami Kristiana Boltanska fotoportreti, kas attēlo pakāpenisku viņa sejas transformāciju citā vecuma stadijā un dažādos laika posmos, sākot no sešiem līdz piecdesmit septiņiem gadiem. 

Torņa iela 1
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv/lv/arsenals