ZIŅAS  
(Fragments) Duane Michals. Magritte with Hat. 1965

Ziņas: Liepājas muzejā izcilā beļģu sirreālista Renē Magrita ilustrācijas 0

 Anete Aizsilniece
19/01/2014 

Renē Magrits. Maldorora dziesmas”
Liepājas muzejs, Liepāja
18. janvāris – 20. aprīlis, 2014 

Iespējams, drīz liepājnieki būs Latvijā labākie sirreālisma pazinēji, uzņemot savā pilsētā vienu no ievērojamākajiem sirreālistiem aiz Salvadora Dalī – beļģu mākslinieku Renē Magritu. No 18. janvāra līdz 20. aprīlim Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16) skatāmas Magrita ilustrācijas slavenajam, par sirreālisma kulta literatūru dēvētajam dzejnieka Lotreamona darbam “Maldorora dziesmas” (Les Chants de Maldoror1945).

Renē Magrits (1898–1967) dzimis mazā Beļģijas pilsētā Lesinē, mācījies Karaliskajā Mākslas akadēmijā Briselē. Sākumā neguvis augstu kritikas novērtējumu saviem darbiem, turpina attīstīt prasmes Parīzē, kur attīsta tikai sev raksturīgo stilu un rokrakstu. Parīzē Magrits pievienojās sirreālistu grupai, taču trīs gadus vēlāk, 1930. gadā, viņš pameta Francijas galvaspilsētu un sirreālistu grupu, norādot, ka viņam nav pieņemama nebeidzamā uzdzīve un apziņas aizmiglošana ar dažādām vielām. Renē Magrits vēlējās nevis uzdzīvot, bet strādāt – pēc atgriešanās dzimtajā Beļģijā mākslinieks veltīja laiku, lai izkoptu pats savu gleznošanas manieri, ko dēvēja par maģisko reālismu, un maizi pelnīja reklāmas pasaulē. Kā vienus no pasaulē atpazīstamākajiem mākslinieka darbu tēliem noteikti var minēt vīrieti ar cilindru, ābolu un pīpi. Kopš 2009. gada izcilajam māksliniekam Briselē ir atvērts pašam savs muzejs, kur vispilnīgāk var iepazīties ar Magrita darbiem. Kādā no savām lekcijām Magrits ir teicis, ka: “Dzīve sagādāja tik daudz pārbaudījumu un iespaidu, ka to pieticis daudzu tapušo darbu iedvesmai.”

Šobrīd kāda īpaša Renē Magrita darbu daļa līdz 20. aprīlim apskatāma arī Liepājā. Par to vairāk uzzinājām no Liepājas muzeja direktores Daces Kārklas.

Šī jau ir pēc kārtas trešā izstāde Liepājā ar pasaules slavenu mākslinieku vārdiem, sekojot “Salvadoram Dalī. Sirreālā materializācija” un “Pasaules mākslas pērlēm. Grafika”. Rīgā šobrīd norit beļģu–latviešu mākslinieku izstāde “Iespaidi un paralēles” Mākslas muzejā Rīgas Birža. Vai beļģietis Renē Magrits ir īpaša izvēle Liepājai?

Liepājā, protams, Renē Magrita izstāde ir īpaša, bet tā ir nejaušība, ka notiek vienlaikus ar beļģu–latviešu mākslinieku izstādi Mākslas muzejā Rīgas Birža. Domāju, ka abas izstādes nav salīdzināmas ne konceptuālā, ne satura ziņā. Liepājas muzejs Renē Magrita ilustrāciju izstādi slavenajam, par sirreālisma kulta literatūru dēvētajam literārajam darbam “Maldorora dziesmas” plānoja sadarbībā ar Francijas kompāniju Amiencom, ņemot vērā iepriekšējo divu projektu veiksmīgo norisi.

Liepājas muzeja sadarbība ar Amiencom aizsākās pagājušā gada vasarā, kad pie mums norisinājās Eiropas unikālu kolekciju festivāls “Vēsture bez robežām”, un muzejā telpās pēc apjomīgās renovācijas tika eksponētas vairāku valstu kolekcionāru izcilas privātkolekcijas. Arī Amiencom piedāvāja iespēju Liepājā izstādīt mākslas darbus no Francijas privātkolekcijām. Pateicoties šai sadarbībai, Liepājas muzeja apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar izcilu Eiropas mākslinieku grafikām.

Kas šoreiz vēl bez Renē Magrita darbiem skatītājiem ir sagatavots? Ko noteikti vajadzētu redzēt?

Līdztekus “Maldorora dziesmu” ilustrācijām esam radījuši instalāciju, kas raksturo Magrita radošo darbību, dzīves uztveri un centienus mākslas darbus vērtēt ar psihoanalīzes paņēmieniem. Savu iespēju robežās izstādes apmeklētājus centīsimies iepazīstināt ar Magritu, kas bija izcila personība 20. gadsimta mākslas pasaulē. Paredzēts demonstrēt filmas par Magritu. Kā zināms, Renē Magrits kļuva pazīstams ar daudziem asprātīgiem sižetiem. Magrita mākslas mērķis bija radīt apmulsumu viņa darbu vērotājos. Viņam patika spēlēties ar realitātes likumsakarībām un likt gleznu vērotājiem pārvērtēt savu ikdienišķo lietu uztveres skalu.

Vai arī jums bija kāds atklājums, gatavojoties Magrita izstādei un tuvāk iepazīstot mākslinieka darbus?

Protams, ka, līdzdarbojoties izstādes koncepcijas veidošanā un tapšanā, arī mēs arvien vairāk guvām izpratni par Magritu, kura darbus līdz šim bijām redzējuši tikai reprodukcijās. Izstādē gan nav skatāmas Magrita eļļas gleznas, kas slavenas visā pasaulē. Mēs piedāvājam litogrāfiju ciklu “Maldorora dziesma”, kura eksponēšana Liepājā diez vai būtu bijusi iespējama bez sadarbības ar Francijas kompāniju Amiencom. Taču muzeja speciālisti vēlējās ielūkoties dziļāk mākslinieka radošajā darbībā un vēstījumā par viņa pasaules izpratni. Tā rezultātā tapa jau iepriekš pieminētā instalācija, ar kuras palīdzību mēs mēģinām intriģēt un uzrunāt skatītāju Magrita personības atklāsmei. Tas arī atvieglo ceļu “Maldorora dziesma” izpratnei. Izstādes laikā apmeklētāji varēs pie instalācijas arī fotografēties.

Vai izstādes, kas tapušas sadarbībā ar Francijas kompāniju Amiencom, ir veids, kā palielināt Liepājas muzeja apmeklētāju skaitu?

Domāju, ka šodien muzejam ir jāmeklē dažādas iespējas, lai ieinteresētu apmeklētāju tajā ienākt. Muzejs tiek uzturēts par nodokļu maksātāju naudu. Un mums ir jābūt atbildīgiem par to, lai ne tikai saglabātu, pētītu un popularizētu sava konkrētā reģiona kultūrvēsturisko mantojumu, bet arī apmeklētāji tajā iepazītu un redzētu ko jaunu un neikdienišķu. Tas nav viegls uzdevums, jo prasa gan finansiālus resursus, gan radošumu, gan uzticamus sadarbības partnerus. Manuprāt, muzejs ir dzīvs tikai tad, kad tajā dzirdami apmeklētāju soļi, pārrunas par redzēto un bērnu čalas.

Kūrmājas prospekts 16
Liepāja, Latvija 
liepajasmuzejs.lv