ZIŅAS  
Chto Delat? Partizānu gospelis. Preses foto

Stokholmā solās vairs nekad nerunāt par karu 0

Arterritory.com
16/09/2011 

“Nekad vairs nerunāšu par karu” / I Will Never Talk About the War Again
Färgfabriken, Stokholma
17. septembris – 19. novembris

Šoruden Stokholmā, Mūsdienu mākslas un arhitektūras centrā Färgfabriken atklāta pirmā ekspozīcija no trīs gadu perspektīvā plānotās tematisko pasākumu virknes “Psihoze” (Psychosis).

Vai maz ir iespējams nerunāt par karu? Par pagājušajiem kariem? Kālab mēs to darām un kad jel rūgtā aka būs izsmelta? Lanas Čmajčaninas (Lana Čmajčanin) un Adelas Jusičas (Adela Jusića) – mākslinieciskās apvienības no Bosnijas un Hercegovinas, personīgā pieredze apliecina, ka neatskatīties uz vēl cīņu putekļiem nenosēdušos kara taku un nerunāt par pagājības līkločiem ir gandrīz neiespējami.

No 17. septembra līdz 19. novembrim Stokholmas mākslas, dizaina un arhitektūras izstāžu telpā Färgfabriken, kas mājo 19. gs. beigās celtā krāsu fabrikā, par ko arī liecina vietas nosaukums zviedru valodā, ir skatāma grupas izstāde, kurā piedalās seši mākslinieki no bijušajām Dienvidslāvijas Republikām. Izstādes nosaukums aizgūts no Lanas Čmajčaninas un Adelas Jusićas video darba ar tādu pašu nosaukumu – “Nekad vairs nerunāšu par karu”, kas vienlaicīgi izskan gan kā apgalvojums, gan stingra apņemšanās.

Laikmetīgās laboratorijas, par kādu tiek dēvēta Färgfabriken, komanda sadarbībā ar izstādes kuratoru, mākslinieku no Serbijas Vladanu Jeremiču (Vladan Jeremić), kopdarbā organizējuši izstādi, kuras saturs tapis, pamatojoties uz esošo situāciju Balkānos. Radīts detalizēts attiecību pētījumu, atspoguļojot mijiedarbību starp politiskajām aktivitātēm, indivīdu un sabiedrību, un kā situācija tiek reflektēta laikmetīgajā mākslā, literatūrā un zinātnē.

Otrā pasaules kara notikumi, kā arī epizodes 1991. gadā bijušās Dienvidslāvijas reģionu vēstures posmos iezīmē noteiktas sociālās un kultūras attīstības īpatnības. Nacionālismu, homofobiju, ksenofobiju vai sabiedrības neiecietību pret jebkuru atšķirīgu sociālo grupu var uzskatīt par pēckara sindromu, turpretim tēlotājmākslā jaušama emocionāla izteiksme un nacionālā savdabība.

Mākslinieki: Chto Delat? (Krievija), Adela Jušić, Lana Čmajčanin (Bosnija un Hercegovina), Igor Grubić (Horvātija), Živko Grozdanić Gera (Serbija), Nikolajs Oļejnikovs (Krievija), Shadow muzejs – Jaroslav Supek (Serbija)

Lövholmsbrinken 1, 117 43
Stockholm, Sverige
www.fargfabriken.se