ZIŅAS  
(Fragments) Jana Briķe. Meža cirtējs. 2013

Ceļvedis: Kurp Rīgā doties šonedēļ? 0

Arterritory.com
03/12/2013

Diskusija “Latvija – viena no zvaigznēm. Laikmetīgā māksla pilsētvidē. Eiropas pieredze”
Eiropas Savienības māja, Rīga 
5. decembris plkst. 18.00 

Ceturtdien, 5. decembrī, plkst. 18.00 Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28,notiks šīgada pēdējā mākslas diskusija ciklā “Latvija – viena no zvaigznēm”. Visi interesenti to varēs vērot tiešraidē www.diena.lv un www.esmaja.lv, jo klātienē piedalīties iespējams tikai ar ielūgumiem.

Šoreiz saruna risināsies par laikmetīgo mākslu pilsētvidē – par pieredzēto Eiropas un pasaules pilsētās, par esošo un vēlamo mūsu vidē. Diskusiju vadīs mākslas zinātniece un kuratore Helēna Demakova. Sarunā piedalīsies mākslas zinātnieki Jānis Borgs, Laima Slava un Eduards Kļaviņš, kā arī māksliniece Liene Mackus.

Diskusijas vadītāja Helēna Demakova uzdod jautājumu – ko jaunu, atšķirīgu publiskajā telpā ievieš laikmetīgā māksla? Un atbild uz to, ka tieši to pašu, ko izstāžu zāles – domātprieku, kritisku attieksmi, paradoksus, metafiziku, vārdu spēles un daudz ko citu.

Viens no priekšnosacījumiem kvalitatīvai un ietilpīgai laikmetīgās mākslas klātesamībai ir sabiedrības un lēmumu pieņēmēju izglītotība. Tajā pašā laikā izglītības procesā galveno lomu spēlē laikmetīgās mākslas muzeji, kuri demonstrē mākslas procesa nepārtrauktību un likumsakarīgu attīstību. Bez šādas institūcijas neveidojas pilnvērtīga izpratne par mākslas izpausmēm un būtību.

Eiropas lielajās pilsētās ar izkoptām mākslas, kultūras un sabiedrības līdzdalības tradīcijām kā Berlīnē, Londonā, Vīnē jau gadiem darbojas publiskās mākslas programmas. Tajās izmanto ne tikai publiskos, bet arī korporatīvos līdzekļus, piemēram, Berlīnes Potsdamas laukumā redzami ar Daimler Benz atbalstu tapušie mākslas darbi. Arī Latvijā notikuši lieli publiskās mākslas projekti, bet tie pamazām izgaist no kolektīvās atmiņas, tāpēc diskusijā tiks meklēti risinājumi izejai no šādas situācijas.

Aspazijas bulvāris 28
Rīga, Latvija
www.esmaja.lv


Ģirts Muižnieks. Teleskopiskais parfīms. 2013

Ģirts Muižnieks “5.7.32.34”
Mūkusalas Mākslas salons, Rīga
5. decembris, 2013 – 11. janvāris, 2014

Salona Lielajā zālē skatāma Ģirta Muižnieka jaunāko darbu izstāde “5.7.32.34”, kuru var dēvēt arī par gleznotāja dienasgrāmatu, tikai tās virsma ir nevis piezīmju bloknota papīrs, bet gan rullī satīts audekls, kurā koncentrējas viņa ikdienas tēli, emocijas un mirkļi. Tāds savveida Twitter konts vai komentāru telpa, kuras ietvaros viņš komunicē tikai ar sevi, saviem notikumiem un paša domām, neizsniedzot piekļuves paroles, taču atstājot iespēju lasīt, ja ir tāda vēlēšanās. Šie ir ļoti privāti un vienlaikus absolūti globāli pieraksti. Tie tapuši mūslaiku pasaulē. “Mana sociālā lupata,” tā saka viņš pats.

Līdz ar izstādi klajā tiek laists Ģirta Muižnieka radošās darbības pārskats grāmatas formātā, kurā lasāmi Ivara Runkovska “Fragmenti no Ģirta Muižnieka gleznu formu uztveres enciklopēdijas”, kā arī mākslas zinātnieces Ievas Kalniņas teksts, kura ietvaros viņa runā par būtiskākajiem atskaites punktiem Ģirta Muižnieka pasaulē un mākslā, iztaujājot arī viņam tuvos cilvēkus un draugus.

Mūkusalas iela 42
Rīga, Latvija
mmsalons.lv

Paulis Liepa “Dienas kārtība”
Mūkusalas Mākslas salons, Rīga
5. decembris, 2013 – 11. janvāris, 2014

Paulis Liepa (1978) izstādē “Dienas kārtība”, kas apskatāma Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē, turpinās jau iepriekšējās personālizstādēs iesākto projektu “Dzīve”, savās grafikās attēlojot ikdienas priekšmetus kā apkārtējās pasaules mikromodeļus. “Projekta “Dzīve” laboratorijā beidzot ir ievilkts internets un kabeļtelevīzija, tādēļ absolūti subjektīvi un savrupi dzīves krikumi sāk jaukties ar pārējās pasaules ikdienas informācijas drumstalu grēdām,” par izstādi stāsta Paulis Liepa.

Mūkusalas iela 42
Rīga, Latvija
mmsalons.lv

Vilhelms Mihailovskis “Gaismas zīmējumi”
Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Rīga
6. decembris, 2013 – 26. janvāris, 2014

Vilhelma Mihailovska (1942) izstādē “Gaismas zīmējumi” iekļautas fotogrāfijas no darbu cikla “Humanus”, kuru mākslinieks veidojis no 1969. līdz 1982. gadam, un portreti, kas uzņemti sākot no 1975. gada un pie kuriem autors turpina darbu arī šobrīd. Vilhelms Mihailovskis savā rakstā “Fotogrāfa niecība un diženums” atzīmē, ka “ikdienā vai nu slinkuma, vai egoisma dēļ mūsu skatiens reti kavējas pie cilvēka sejas. Pat tā seja, kurā ielūkojamies visbiežāk, savējā — paliek mums nepazīstama un sveša. Ko gan lai saka par citu cilvēku sejām? Vienīgi strādājot pie gleznieciskā vai fotogrāfiskā portreta, mēs gūstam iespēju, rodam nepieciešamību ieskatīties cita cilvēka sejā.”

Vilhelms Mihailovskis fotomākslai pievērsās 1969. gadā. Savas karjeras laikā mākslinieks saņēmis vietējus un starptautiskus fotomākslas apbalvojumus, tostarp prestižo World Press Photo balvu Golden Eye, Amerikas Fotogrāfijas biedrības PSA (Photographic Society of America), FIAP (Starptautiskā Fotomākslas federācija) zelta medaļas; viņam kā pirmajam no Latvijas tika piešķirts FIAP ekselences tituls.

Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāju ielas)
Rīga, Latvija
fotomuzejs.lv


Jana Briķe. Dārznieks. 2013

Jana Briķe “Manas paralēlās dzīves”
Galerija “Māksla XO”, Rīga
6. decembris, 2013 – 7. janvāris, 2014

“Izstādes darbi ir simboliski, bet vienlaicīgi arī konkrēti, psihē mītoši tēli – mednieks, ganiņš, līgaviņa un tamlīdzīgi, caur kuriem, tos pielaikojot, emocionāli identificējoties un vēlāk pametot, veidojas cilvēciskā pieredze par dzīves dzīvošanu,” par jauno izstādi stāsta Jana Briķe (1980), kuras rokraksta neatņemama daļa ir cilvēku portreti, bet tādu cilvēku, kas apdzīvo īpatnēju, pasakainu, reizē erotisku un baisu pasauli, kurā laiks ir apstājies un mūžīgā jaunība sastingusi nevainīgas bērnišķības un netikla brieduma sakausējumā. Izmantojot 21. gadsimta sniegtās tehnoloģiskās iespējas, Jana Briķe savas gleznas veido slāni pa slānim kā agrīnās renesanses meistari. Kā instrumentu saviem darbiem viņa izmanto digitālo fotogrāfiju un 3D datorprogrammas sintētiskās īpašības, ko kombinē ar smalku un precīzu rokas vilktu zīmējumu ar grafītu, krāsainiem zīmuļiem, lodīšu pildspalvu, flomāsteru un otas gleznojumu ar eļļas, temperas, guašas vai pūšamām krāsām. 

Elizabetes iela 14
Rīga, Latvija
www.makslaxogalerija.lv


Tatjana Krivenkova. Maigums. 2013

Tatjana Krivenkova “Zefīrs un kefīrs”
Galerija “Māksla XO”, Rīga
6. decembris – 7. janvāris, 2013

Tatjana Krivenkova (1964) ir labi pazīstama gleznotāja ar izkoptu un smalku kolorīta izjūtu. Jau ilgāku laiku māksliniece pievērsusies neskaitāmiem gaismas un krāsas meklējumiem. Viņa nav ieinteresēta tīrā, monohromā glezniecībā, bet mijiedarbībā starp caurspīdīgu un lazētu krāsu niansēm, kas slāņos pārklājas vai saplūst viena ar otru. ““Zefīrs un kefīrs” bija pirmie vārdi, kas ienāca galvā, ieraugot savu iepriekšējo izstādi “Gaismas piesārņojums”. Nolēmu arī turpmāk gleznot to, kas man laužas ārā – skaistumu, maigumu, vieglumu. Izstāde vēl nav uzlikta, bet nākamais nosaukums skaidrs jau tagad...” pirms jaunās skates atklāšanas saka Krivenkova. Izstāde apskatāma galerijas “Māksla XO” Pelēkajā zālē.

Elizabetes iela 14
Rīga, Latvija
www.makslaxogalerija.lv

Andris Lauders “Šahs briljantu karalienei”
Galerija “PUTTI”, Rīga
6. – 21. decembris, 2013

Pirmssvētku laikā mākslas galerijā “PUTTI” pēc vairāku gadu pārtraukuma notiks latviešu laikmetīgā rotu mākslinieka Andra Laudera personālizstāde “Šahs briljantu karalienei”. Izstādē eksponētas 64 rotas – tieši tik, cik lauciņu ir uz šaha dēļa. Ievērota ir arī šaha ierobežojošā melnbaltā krāsu gamma, kur tikai retumis ieskanas nelieli krāsu akcenti. Skaidrojot izstādes dramaturģiju, Andris Lauders uzsver, ka viņš savās rotu kolekcijās briljantus gandrīz neizmanto, tam pretī liekot rotu dizainu. Taču nepieciešamības gadījumā to var papildināt arī kāds efekta panākšanai nepieciešams akcents, cita materiāla iestarpinājums. Viņa formula ir ar rotu izcelt briljantu, nevis ar briljantu – rotas lietu. Bet “šaha” piesaukšana izstādes nosaukumā liecina arī par Andra Laudera personisko izaicinājumu iepriekš izvirzīto noteikumu un kritēriju ievērošanā.

Mārstaļu iela 16
Rīga, Latvija
putti.lv


Gunārs Mitrēvics. Ilustrācija Ziedoņa Purva grāmatai “Uz priekšu!”. 1961. LMA Informācijas centrs

“Uz lielās dzīves trases. Sešdesmito gadu grafiskā valoda”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielā zāle, Rīga 
7. decembris, 2013 – 2. februāris, 2014

No 7. decembra Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielajā zālē skatāma izstāde “Uz lielās dzīves trases. Sešdesmito gadu grafiskā valoda”. Kuratores – Irēna Bužinska un Sandra Krastiņa. Šodienas situācijā korporatīvai identitātei, reklāmai un vienotam grafiskam stilam tiek piešķirta būtiska loma. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka Latvijā arī padomju periodā bija radītas izcilas grafiskās kultūras vērtības. Izstāde dod iespēju iepazīties ar 20. gadsimta 60. gadu priekšmetisko vidi, kas spilgti raksturo tālaika sabiedrības jaunos estētiskos ideālus. Dekoratīvās mākslas priekšmeti, grafiskā dizaina paraugi, autoru skices, poligrāfiski tiražēti izdevumi, plakāti, pastkartes un interjeru fotogrāfijas apliecina 1960. gadu grafiskās valodas – “lineāri ģeometriskā” stila visaptverošo klātbūtni kā cilvēka ikdienā, tā arī praktiski visās mākslinieciskās jaunrades jomās.

Skārņu iela 10/20
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv/lv/dmdm/ 

Maija Tabaka “Pārsteigums”
Galerija “Daugava”, Rīga
7. decembris, 2013 – 15. janvāris, 2014

Maija Tabaka ir viena no spožākajām latviešu gleznotājām šodien – tāpat kā septiņdesmitajos gados, kad lielajās izstādēs pie Tabakas gleznām drūzmējās skatītāji, kad gara rinda no toreizējās Gorkija ielas virzījās augšup pa Nacionālā muzeja kāpnēm uz mākslinieces personālizstādi. Uzgleznot viņa var visu – gaismu, ēnu, sniegu, sauli, ūdeņus un mežus, greznus audumus, cēlus metālus, rasas lāses uzplaukušā ziedā un skaistus, interesantus cilvēkus. Māksliniece, kurai piemīt izcila fantāzija, spēja ne tikai pārvietoties laikā, bet vienā darbā apvienot dažādus laikmetus. Kaut kas no burves, un, šķiet, to viņa sajuta sevī jau tad, kad tapa pašportrets uz virves un kad viņa ļāva vaļu savās gleznās fauniem, čigāniem, pagāniskiem priekiem un fantastiskiem sapņiem... Galerijā “Daugava” no 7. decembra Maijas Tabakas jaunāko darbu izstāde “Pārsteigums” – tāds nosaukums liedz sniegt kādus komentārus pirms izstādes apskates.

Alksnāja iela 10/20
Rīga, Latvija
www.galerijadaugava.lv

Kino klubs: “Meitenes melnā”
Francijas institūts Latvijā, Rīga
4. decembris plkst. 19.00

Žana Pola Siveiraka filma “Meitenes melnā” (2010) ir smalks stāsts par vilšanos, kas mūs ieved izmisumā nonākušu jauniešu pasaulē. Noēmija un Prisilla, divas pusaudzes no vienkāršu ļaužu vides, abas izjūt vienotu niknumu un dumpi pret pasauli un cenšas kopīgi atrast absolūto patiesību. Viņu rīcība liek satraukties meiteņu tuviniekiem, kuri jūt, ka viņas ir spējīgas uz visu... “Žana Pola Siveiraka filma ir gandrīz ideāls, delikāts un iedvesmojošs stāstījums par bezbailīgo, neapmulsušo jauniešu pasaules maksimālismu,” rakstījis žurnāls Les Inrockuptibles. Ieeja bez maksas. Filma franču valodā ar subtitriem angļu valodā.

Elizabetes iela 59
Rīga, Latvija
www.institut-francais.lv


No filmas “Mana Rīga” (rež. Aloizs Brenčs, 1960). Foto: Ivars Seleckis, no LKA Rīgas Kino muzeja krājuma)

Īsfilmu programma “Jūrmala – Rīga”
Latviešu filmu vakaru ciklā “Diagnoze – kino” 
LKA Rīgas Kino muzejs, Rīga
5. decembris plkst. 18.30

Latviešu filmu vakars ciklā “Diagnoze – kino” ceturtdien, 5. decembrī, plkst. 18.30 būs veltīts īsmetrāžas dokumentālo filmu programmai ar nosaukumu “Jūrmala – Rīga”. Programmā iekļautas trīs 1940.–60. gadu periodā tapušas filmas: dokumentāls materiāls par Jūrmalas un Rīgas tālaika vizuālo tēlu un liecība par filmēšanas paņēmienu maiņu. Aleksandra Jevsikova filma “Rīgas Jūrmala“ (1946) ļaus ielūkoties pēckara laika cilvēku ikdienā saulainajā vasaras sezonā, kad sestdienās rīdzinieki dodas uz Jūrmalu sauļoties. Filmā redzama Ķemeru sanatorija un procedūras, bērnu izklaides liedagā, balle un citas ainas. Hermaņa Šuļatina filmā “Rīgai 750 gadi” (1951) fiksēti pilsētas jubilejas notikumi ar tam laikam neiztrūkstošu ideoloģijas klātbūtni. Savukārt Aloiza Brenča “Mana Rīga“ (1960) ir jau personiskāks stāsts par pilsētu un divdesmitgadīgiem rīdziniekiem; filmā būtiska nozīme scenārista Viktora Lorenca uzrakstītajam aizkadra tekstam un operatora Vladimira Gaiļa kamerai. Seansa kopējais garums aptuveni 60 minūtes.

Peitavas iela 10/12 (ieeja no Alksnāja ielas)
Rīga, Latvija
www.kinomuzejs.lv