ZIŅAS  

Seši mēneši līdz Venēcijai. Ekspress intervija ar Kristīni Budži 1

Anna Iltnere
27/11/2013

Vizualizāciju autori: NRJA

14. Venēcijas arhitektūras biennāle, kas ir globāli nozīmīgi arhitektūras svētki, notiks no 2014. gada 7. jūnija līdz 23. novembrim

Kopš pagājušās nedēļas beigām par arhitektu darbu vietējos medijos runā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju, kas izgaismo Latvijas būvniecības tumšākos kaktus, tostarp spiedīgos projektu īstenošanas termiņus. Tāpēc šķiet pat simboliski – kad līdz 14. Venēcijas arhitektūras biennāles atklāšanai atlicis nieka pusgads, Latvija beidzot dod starta signālu un izvēlas komandu, kas veidos nacionālā paviljona ekspozīciju. (Mīņāšanās ar konkursa rīkošanu ir raksturīga, ņemot vērā, ka 2012. gada biennālē Latvijas ekspozīcija “Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā” (Ieva Kalniņa, Andris Brinkmanis, Other Side Studio un Līga Apine) tapa rekorda īsā laikā – trīs mēnešos un divās nedēļās.) 

Par Latvijas Arhitektu savienības rīkotā konkursa uzvarētāju žūrija atzinusi projektu Unwritten. Tā autori – arhitektu birojs NRJA (arhitekti Uldis Lukševics, Linda Leitāne-Šmīdberga, Zigmārs Jauja, Ivars Veinbergs), kuratore – arhitektūras un dizaina žurnāliste Kristīne Budže. Līdzdarbojas arī skaņu mākslinieks Andris Indāns un pilna servisa pasākumu aģentūra “Pareizā ķīmija”.

14. Venēcijas arhitektūras biennāles galvenais kurators ir zvaigžņu arhitekts Rems Kolhāss, biroja OMA vadītājs. Nacionālajiem paviljoniem viņš uzdevis virstēmu “Modernitātes absorbēšana: 1914–2014”. Savukārt centrālajā Arsenāla skatē Kolhāss sola uzsvaru uz arhitektūru (nevis arhitektiem).

Arterritory.com uz īsu interviju aicināja Latvijas ekspozīcijas kuratori Kristīni Budži.

Kā veidojusies projekta komanda? Kurš bija iniciators? 

Projekta iniciatori ir arhitektu birojs NRJA ar Uldi Lukševicu priekšgalā. Es tiku pieaicināta vēlāk, tāpēc NRJA ir ne tikai ekspozīcijas arhitektūras un dizaina, bet arī idejas autori. 

Centrālajai Arsenāla skatei Rems Kolhāss devis nosaukumu Fundaments jeb “Pamati”. Par kādiem fundamentiem vēstīs Latvijas ekspozīcija?

Mūsu uzmanības lokā ir 20. gadsimta arhitektūras “pamats” modernisms; mūsdienu 21. gadsimta arhitektūras pamats – arhitektūras attiecības ar pagātni, tajā skaitā arī ar neseno pagātni; kā arī atgādinājums par vienu no arhitektūras nozares pamatiem – arhitektūras pētniecību un dokumentāciju. 

Kāds ir ekspozīcijas Unwritten galvenais mērķis, kuru sasniedzot, jūsu komanda būtu patiesi gandarīta?

Ekspozīcijas pamatā ir infografiks, kurā apkopotas Latvijā izdotās grāmatas par arhitektūru. Infografiks skaidri parāda, ka par modernismu nav neviena – ne akadēmiska, ne populārzinātniska pētījuma, tāpēc vislielākais gandarījums būtu, ja pēc Venēcijas biennāles tiktu veikts un izdots vispusīgs pētījums par modernismu Latvijā, iespējams, piesaistot ne tikai pašu spēkus, bet arī pētniekus no ārzemēm.

Kāds būs skaņu mākslinieka Andra Indāna pienesums? 

Andris Indāns radīs ekspozīcijai oriģinālu skaņu dizainu. Mūs interesē ar arhitektūras un skaņas attiecības.

Līdz paviljona atklāšanai atlicis mazāk nekā pusgads. Kāds ir tavs komentārs par tik īsu termiņu? 

Uzskatu, ka īsais termiņš starp konkursa rezultātu paziņošanu un biennāles sākumu ir viena no lielākajām problēmām iepriekšējo Latvijas ekspozīciju kvalitātei, un tā tas būs arī šoreiz.

Ir neizprotami, ka teju 10 gadu garumā LR Kultūras ministrija koordinēt Latvijas dalību Venēcijas biennāles arhitektūras izstādēs deleģē vienai un tai pašai organizācijai – Latvijas Arhitektu savienībai, bet problēmas ar īso ekspozīcijas sagatavošanas laiku atkārtojas katru reizi.

Rodas iespaids, ka Venēcijas biennāle vienmēr no jauna ir negaidīts pārsteigums. Gan finansiālo līdzekļu piesaiste, gan konkursa rīkošana tiek organizēta nepiedodami vēlu, piemēram, šogad par uzvaru konkursā uzzinājām divas dienas pirms projektu iesniegšanas termiņa beigām Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Par valstiski svarīgiem kultūras pasākumiem”, kura tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no būtiskākajām iespējām piesaistīt valsts finansējumu Latvijas ekspozīcijām Venēcijas biennālē.

Īsais laiks līdz biennāles atklāšanai ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc arī šogad uz Venēciju netiks vests nopietns pētījums, bet gan impresijas par kādu problēmu. Lai veiktu nopietnu pētījumu, nepietiek laika.

Kādas noderīgas atziņas esi guvusi, iepazīstoties ar Latvijas paviljona ekspozīciju pagājušajā un citās biennāles reizēs?

Priecē, ka nostiprinās izpratne, ka Venēcijas biennāles starptautiskās arhitektūras izstādes nav tautas sasniegumu skates, kurās jācenšas demonstrēt nozares muskuļi, bet gan iespēja pašiem apzināt problēmsituācijas, reflektēt par tām, stiprināt arhitektūras konceptuālo pusi.

Ekspozīcijas veiksme un starptautiskā atpazīstamība ir izšķiroši atkarīga no tās atrašanās vietas. To pierāda gan Latvijas dalība Venēcijas biennāles mākslas izstādēs, gan arī līdzšinējā Latvijas ekspozīciju pieredze Venēcijas biennāles arhitektūras sadaļā.

www.nrja.lv
www.labiennale.org/en/architecture

Helvijs Savickis - 01.12.2013 15:03
Novēlu veiksimi! tēma izklausas patiesi interesanta. bet man liekās, ka ne tikai Latvija iztrūkst tāds kārtīgs pētījums par modernismu, bet iztrūkst arī pilnīgi tīra teorētiskā arhitektūra, un konceptuālie teksti, kuri ievadītu un ierādītu ceļu nākamajām būvēm pirms tās vēl ir uzbūvētas. man būtu jautājums vai tiks arī apskatīti šie arhitektoniskie teksti pirms projektiem? vai arī tikai analīze pēc būvju pabeigšanas?