ZIŅAS  
Ilustrāciju autore Anastasija Keiša

Gaismas festivāla “Staro Rīga” programmas dimanti 0

Arterritory.com
15/11/2013

Ilustrācijas: Anastasija Keiša

Gaismas festivāli ir pasaules prakse, kā “pārdzīvot” gada tumšāko periodu – rudens mēnešus pirms Ziemas saulgriežiem. Viens no vērienīgākajiem ir Berlīnes gaismas festivāls, kas ikgadēji izgaismo oktobri. Savukārt decembrī vērts ceļot uz Franciju un izbaudīt Lionas gaismas svētkus. Tuvākiem ceļojumiem varam ieteikt Tallinu, kas šogad pirmo reizi ir izvēlējusies mainīt pieeju un gaismas festivāla vietā sarīkos Tallinas pirmo starptautisko gaismas biennāli. Tā sāksies 24. novembrī un ilgs līdz 1. decembrim.

Tikmēr gaismas festivāls “Staro Rīga” ar saukli “Ieslēdz prieku” šogad notiek četrus vakarus – no 15. līdz 18. novembrim no plkst. 18.00 līdz 23.00, un piedāvā 29 pieturpunktus pilsētas naksnīgajā kartē. Arterritory.com no tiem ir izvēlējušies sešus, ar kuriem sākt gaismas ekskursiju.

Pirmkārt, vērts aiziet uz “Staro Rīga” svinīgo atklāšanu Strēlnieku laukumā – piektdien plkst. 18.00, jo būs skatāms Aerodium uzvedums, kurš daudzkārt bijis redzams ārpus Latvijas, taču Rīgā tiks demonstrēts pirmo reizi.

Otrkārt, iesakām aiziet uz “Rīga 2014” radoši informatīvo telpu “Esplanāde 2014”, kas gan uz rudens un ziemas sezonu vairs nekalpo kā “Rīga 2014” informācijas centrs, bet “Staro Rīga” laikā pārtaps mākslinieka Kristapa Ancāna multimediju instalācijā “Telpa migrācijai”. Kristaps Ancāns Arterritory.com stāsta: “Idejas galvenā pamatdoma ir ļaut cilvēkam sajust to, ko ikdienā mēs nespējam nedz redzēt, nedz saprast – domas materializāciju. Tā ir mana interpretācija par to, kā domas ceļo no galvas uz galvu un kā tās ietekmē cilvēku. Telpa, kura ik dienas darbojas kā tranzīts vai galamērķis tūkstošiem domu – telpa migrācijai.” Darba koncepcija sākusi raisīties jau pērnā gada festivālā: “Tieši pirms gada, kad noslēdzās “Staro Rīga 2012” festivāls, no viena dalībnieka uzzināju, ka pasaule gaida tās beigas. Nebiju iedziļinājies šajā tematā; cilvēki būvēja bunkurus, pirka pārtiku. Man likās interesanti, ka viena doma, vai ne līdz galam novesta doma maiju civilizācijā, var izraisīt tādu iespaidu uz visu pasauli. Doma ir visa sākums, un tās migrācija process un sekas.”

Un, lūk, vēl četri programmas dimanti, kurus esam atlasījuši, bet te festivāla buklets un karte:

“Gaismas jūra”
VEF Kultūras pils

“Gaismas jūra” ir portugāļu gaismas mākslinieku apvienības Ocubo veidots projekts, kas attēlo četru Eiropas valstu bērnu piedzīvojumus pašu radītā fantāzijas pasaulē – “Gaismas jūrā”. Simtiem Portugāles, Igaunijas, Latvijas un Slovēnijas bērnu zīmējumi saspēlējas ar pašiem mazajiem māksliniekiem monumentālā video mapinga mākslas darbā, kas tapis portugāļu māksliniekiem viesojoties katrā no valstīm.

Filmiņas laikā bērni dodas piedzīvojumos kopā ar pašu radītiem jūras dzelmes iemītniekiem, izrotā ēkas fasādi, bēg no haizivs, priecājas par pašu radīto fantāzijas pasauli un visbeidzot no žilbinoši krāsaina kuģa klāja sviecina visus skatītājus. Mazie mākslas darbu autori un viņu darbi “Gaismas jūrā” Rīgā atdzīvosies uz VEF kultūras pils fasādes.

“Hartmaņa skala”
Pie Dailes teātra, Brīvības iela 75

“Hartmaņa skala” ir igauņu mākslinieku veidota gaismas instalācija, kuras izkārtojumu nosaka strikti noteikta sistēma, kas atbilst vācu ārsta un profesora Ernsta Hartmaņa enerģijas kanālu – zemes ģeomagnētiskā lauka teorijai. Hartmaņa skalas teorija vēsta par to, ka uz planētas pastāv enerģijas kanāli: ziemeļu – dienvidu līnijas ik pēc diviem metriem, austrumu – rietumu līnijas ik pēc divarpus metriem. Projekta apmeklētājiem virzoties cauri apgaismes ķermeņiem, tie maina krāsu atbilstoši zemes ģeomagnētiskā lauka svārstībām, ko pavada arī atbilstošs muzikālais noformējums.

Projekta idejas autori ir igauņu mākslinieks Leonardo Meigu un igauņu komponists Svens Grūnbergs. Vērts atzīmēt, ka Svens Grūnbergs (1956) Igaunijā ir mūzikas leģenda, kurš 70. gados spēlēja progresīvo roku, bet vēlāk pievērsās meditatīvai elektroniskai mūzikai, kas sakņota Tibetas budisma idejās. Viņš ir arī Igaunijas Budisma institūta valdes priekšsēdētājs.

“Maģiskais luksofors”
Briāna iela, pretī restorānam “Piens”

Mārtiņš Blanks un Ieva Grase “Staro Rīga” naktīm radījuši “Maģisko luksoforu”, kas ir divu autoru atšķirīgas interpretācijas par kustību un satiksmē iesaistītājām personām. Darba vienojošais elements – luksofors. Tās ir grafiskas video kolāžas, kas brīvi spēlējas un izjauc ierasto luksofora gaismas kārtību, signāla laika ilgumu, līdz ar to mainot personu un ielas ritmu.

“Prometeja dzirksteles”
9K1NAMS, Aristīda Briāna iela 9 K1

“Prometeja dzirksteles” ir slovēņu mākslinieka Marko A. Kovačiča no metāla un citu materiālu atkritumiem veidota konceptuāla iekārta, kas rada skaņas un gaismas performanci. Projekciju un trokšņu instalācijas idejas pamatā ir sengrieķu leģenda par dievu Prometeju, kurš pretstatā Zeva gribai dāvāja cilvēcei uguni, saņemot par to bargu sodu. Performacē, izmantojot rūpnieciskā ambienta trokšņus kopā ar gaismas projekcijām, mākslinieks pauž savas sajūtas un redzējumu par konfliktu starp varu un invidīdu, kārtību un iedvesmu, tiesībām un brīvību.

www.staroriga.lv