ZIŅAS  
No filmas “Pelnu sanatorija” publicitātes materiāliem

Dienas jaunumi. Ceturtdiena, 14. novembris 0

Arterritory.com
14/11/2013

[13.54] Kā informē “Studija Lokomotīve”, sācies darbs pie Dāvja Sīmaņa režisētās filmas “Pelnu sanatorija” uzņemšanas, kurā galveno lomu atveido ievērojamais aktieris Ulrihs Mattes (Ulrich Matthes) – Vācijā pazīstams gan kā kino, gan TV filmu un teātra aktieris. Starptautisku ievērību guva ar lomu filmā par Hitlera pēdējām dienām “Bunkurs”, par sniegumu filmā “Devītā diena” nominēts Eiropas kino balvai, saņēmis vācu Gada aktiera balvu par savu darbu teātrī. Citas lomas filmā atveido Leonīds Lencs, Agnese Cīrule, Dmitrijs Javlovs, Pēteris Liepiņš, Toms Liepājnieks un Marīna Janaus. Mākslas filma “Pelnu Sanatorija” top pēc Dāvja un Tabitas Sīmaņu oriģinālscenārija, kura notikumi norisinās Pirmā pasaules kara nobeigumā, kad vācu militārais ķirurgs Ulrihs ierodas nošķirtā Kurzemes piekrastes nomalē – bijušajā tuberkulozes slimnieku sanatorijā. Tā ir noslēpumaina drāma par racionāla ārsta sastapšanos ar sev svešu, iracionālu pasauli no kara paslēptā nostūrī, un viņa cilvēcības atgūšanu, glābjot mežonīgu un visu pamestu zēnu.


Režisors Dāvis Sīmanis un operators Andrejs Rudzāts

“Man filma “Pelnu sanatorija” ir skumja metafora veselas kultūras – 19. gs. kultūras – nolemtajai bojāejai absurdajā un postošajā Pirmajā pasaules karā. Par tās kodolu ir kļuvis vēsturisks stāsts par cilvēkiem, kuri traumatiskajā kara periodā bija paši neaizsargātākie un parūpēties par sevi nespējīgi - nomaļas mentālās ārstniecības sanatorijas pacienti. Viņu iespējas izdzīvot bija atkarīgas no ārsta, kas nupat ieradies no bīstamās ārpasaules” – par filmu stāsta režisors Dāvis Sīmanis. “Man ir svarīgi, ka stāsts atgriež mūs gadsimtu senā vēsturē, lai atgādinātu par aukstas racionalitātes bīstamo dabu. Tā ir kā personīga terapija, kas filmas gaitā ļauj atklāt paša pragmātiskā ārsta iekšējo slimību un ārstēt to, lai tādējādi atgrieztu viņā un visos citos tik nepieciešamo savstarpējo empātiju un humānismu. Un tas var notikt, tikai pateicoties brīnumam; šoreiz maza bērna veidolā.” [Studija Lokomotīve]

[13.30] No 13. novembra līdz 3. decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā skatāma Glezniecības katedras pasniedzēju kopizstāde “Privātais process”, kas ļauj izsekot mākslas darba tapšanai no idejas dzimšanas brīža līdz pat gala rezultātam – gatavam mākslas darbam. Izstāde dod iespēju katram nedaudz ieskatīties mākslinieka privātajā mākslas tapšanas virtuvē. Piedalās Ivars Heinrihsons, Ieva Iltnere, Aleksejs Naumovs, Irēna Lūse, Andris Vītoliņš, Kristīne Rubene, Vija Zariņa, Juris Jurjāns, Kaspars Zariņš, Imants Vecozols, Kristaps Zariņš, Pēteris Postažs un Normunds Brasliņš. [LMA

[13.00] 22. novembrī, plkst. 18.30 Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) aicina uz sarunu ar scenogrāfu Reini Suhanovu “Telpa scenogrāfijas kontekstā”, kas notiks saistībā ar izstādi “Apdzīvojot telpas”, paplašinot tās vēstījumu par telpas un cilvēka mijiedarbību. Reinis Suhanovs stāstīs par to, kā strādā ar telpu, galvenokārt izmantojot piemērus no savas darbības Valmieras Drāmas teātrī. Mēģinot atbildēt uz jautājumu, kas tad ir tas, ko mēs varētu saukt par “teātra” vai “teātrisko”, Reinis uzsver, ka teātrī jebkurš priekšmets un telpa var iegūt teju jebkādu pielietojumu, tāpēc nozīmīga ir izrādes veidotāju un skatītāju abpusēja vienošanās pielietot iztēli. Dalība sarunā – bezmaksas. [LMC]

[12.00] 28. un 29. novembrī Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā, Alejas ielā 18, notiks latviešu jaunās fotogrāfes Evitas Gozes lekcija Imaginary homelands, kurā viņa stāstīs par saviem projektiem, iedvesmas avotiem un studiju pieredzi Anglijā. [LDMV]

[11.45] No 16. novembra līdz nākamā gada 20. janvārim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāmas piecas jaunas izstādes, kuras vieno sirreāla noskaņa. Tostarp Salvadora Dali izstāde “Sirreālā materializācija”, kas vasarā bija skatāma Liepājas mākslas muzejā. Citās Rotko centra izstāžu telpās tiks atklātas Eduarda Pustovoitova un Pjotra Hudobčonoka skates, kā arī tekstila un šķiedru mākslas miniatūru ekspozīcija “Dziesma Daugavai”, kurā piedalās vairāk nekā 30 latviešu mākslinieki. Savukārt Laikmetīgās mākslas sektorā – Jura Utāna izstāde “FLAI – ĻETALKA – FLY”, kurā apskatāmi speciāli šai ekspozīcijai gleznoti darbi. Gleznotāja Jura Utāna izstādes nosaukumā ir ietverti vairāki vēstījuma līmeņi. Pirmkārt, tas ir kalambūrs – vārdu spēle ar angļu – krievu vārdiem latviešu izloksnē, kas globalizācijas laikmetā tiek lietoti starptautiskā saziņas manierē un ir veltīti Utāna iemīļotam tēlam – mušai, kura ir patstāvīgs viņa darbu “liriskais varonis”. Otrkārt, izteikumam ir simbolisks saturs, jo kā domā pats autors: ”…mēs visi esam spējīgi lidot, būtība ir viena, tikai mūsu dvēseles un prāti ir ierobežoti un aizdomīgi”. Treškārt, izstādes nosaukuma intonācija precīzi atspoguļo Jura Utāna dzīves uztveres filozofiju – pakacināt sabiedrību ar vieglprātīgu intonāciju, kas neuzliek nekādu atbildību. Šajā izstādē Utāna mākslā parādījušas jaunas tēmas, kas nodarbina mākslinieka prātu, proti – apkārtējās vides aspekti, kuru tieši ietekmē cilvēku morāle un ētika. Utāna māksla ir zināma ar savu ironiju un dažkārt agresīviem sižetiem, kas sociāli aktīvam saturam piešķir dinamisku interpretāciju. Jaunajos darbos šīs intonācijas transformējušās apcerīgās noskaņās, kas ar skumjām liek uzlūkot apkārtējo ainu, kur mākslinieks saskata degradācijas aspektus. [DMRMC]


Juris Utāns. Es zinu, kas piedirsa (piegānīja) Baltijas jūru. 2013