ZIŅAS  
No filmas “Čūsku deja” (2012) par atombumbas izgudrošanu

Ideju festivāla “Māksla un ekonomika” ceļvedis 0

Marta Dzene
08/11/2013  

No 8. līdz 10. novembrim pirmo reizi Rīgā norisinās Ideju festivāls “Māksla un ekonomika”, ko organizē Latvijas Jaunā teātra institūts. Tas apmeklētājiem piedāvā plašu programmu – lekcijas un diskusijas, izrādes un spēles, filmas un politisko karaoki. Festivāla kuratore Zane Keicberga stāsta, ka “Māksla un ekonomika” ir starpdisciplinārs notikums, kas tiecas apvienot teorētiskas zināšanas par ekonomikas principiem, procesiem un nākotnes vīzijām ar māksliniecisku refleksiju par tām. Tā ir iecerēta kā domapmaiņas platforma, kur satikties cilvēkiem no visdažādākajām sfērām – māksliniekiem, ekonomistiem, vides aktīvistiem, politologiem, žurnālistiem un cilvēkiem, kas interesējas par pasaules kārtību un iespējām to mainīt.

Festivāla kuratore Zane Kreicberga sarunā ar Arterritory.com atklāj, kā māksla un ekonomika iet roku rokā, un iepazīstina ar galvenajiem programmas notikumiem.

Kāda ir festivāla vēsture? Vai tas norisinās pirmo reizi?

Latvijā šāds festivāls notiek pirmo reizi, bet jāatzīmē, ka tas ir viens no notikumiem plašākā projektā, kura iniciatore ir Eiropas skatuves mākslas organizāciju sadarbības platforma “IMAGINE 2020: Mākslas un klimata pārmaiņas” sadarbībā ar Britu jaunās ekonomikas fondu (NEF). Doma par kopīgu projektu radās apmēram pirms gada, kad bijām iepazinušies ar NEF ziņojumu “Lielās pārmaiņas” (The Great Transition, 2010). Ziņojumā ir fiksēta pasaules situācija pēc ekonomiskās krīzes un aprakstīti konkrēti un ekonomiski pamatoti ieteikumi, kas būtu jādara, lai nomainītu neoliberālo tirgus ekonomiku ar sociāli un ekoloģiski atbildīgāku. Liekas absurdi – lielākā daļa cilvēku taču redz, ka nepārtrauktas izaugsmes un arvien pieaugoša patēriņa idejā balstītā ekonomika ir sevi izsmēlusi, tomēr joprojām spītīgi pie tās turas. Jo neesot alternatīvu. Tad, lūk, NEF un IMAGINE 2020 nolēma apvienot spēkus, lai alternatīvas varētu izskanēt plašāk un skaļāk. IMAGINE 2020 partneri (10 skatuves mākslas organizācijas no 9 Eiropas valstīm) pasūtināja māksliniekiem izrādes un īsfilmas, bet NEF piedāvāja savu teorētisko potenciālu. Līdzīgi festivāli jau ir notikuši Londonā un Zagrebā, bet pēc Rīgas turpināsies Briselē, Ļubļanā, Anžē, Hamburgā, Roterdamā un Torres Vedras.

Kā zem viena nosaukuma sadzīvo māksla un ekonomika? Kāpēc tāda tēmas izvēle?

Ekonomika skar mūs visus, pat ja par to neinteresējamies. Nemitīgi atrodamies “ekonomiskās attiecībās”. Tas attiecas arī uz māksliniekiem. Taču cik daudz mēs saprotam, kā šīs attiecības veidojas? Kāpēc mēs šodien esam tik ļoti atkarīgi no naudas? Kāpēc gandrīz visi cilvēki ir kādam kaut ko parādā? Mums radās pārliecība, ka tieši mākslinieki var rosināt un iedvesmot pārskatīt it kā pašsaprotamus pieņēmumus, palīdzēt ieraudzīt alternatīvas un noticēt to iepējamībai.

Vai to var dēvēt par teātra festivālu?

Jā, protams, ka to var dēvēt par teātra festivālu, jo teātris ir galvenais medijs. Tomēr ne velti mēs to esam nosaukuši par ideju festivālu, neuzsverot žanru, bet liekot akcentu uz saturu. Mēs tiešām ceram, ka festivāla dažādie notikumi un iespēja starp tiem turpināt domu apmaiņu sarunās iedvesmos jaunām idejām.

Kuri ir spilgtākie festivāla pasākumi un kāpēc tieši tos vajadzētu apmeklēt?

Visinteresantāk būs tiem, kas izmantos iespēju apgūt “intensīvo kursu ekonomikā” un apmeklēs pēc iespējas vairāk festivāla notikumu, kā arī nekautrēsies turpināt sarunas ar lektoriem un māksliniekiem pasākumu starplaikos. Programma ir rūpīgi atlasīta, notikumi cits citu papildina, tāpēc ir vērts nodoties “domāšanas maratonam”.

Ja man tomēr jāizceļ daži notikumi, tad es pieminētu Jaunā ekonomikas fonda pētnieka Džeimsa Mīdveja lekciju “Lielās pārmaiņas ekonomikā” (9. novembrī plkst. 11.00 Dirty Deal Teatro), jo viņš ir aizrautīgs taupības politikas kritiķis, kas mūsu platuma grādos ir ļoti netipiski. Viņš atmaskos dažus ekonomikas mītus un iezīmēs virzienus, kurp pārmaiņām būtu jāved. Pēc lekcijas diskusiju turpinās brazīliešu izcelsmes latviešu ekonomists Jānis Bērziņš un Saeimas deputāts, ekonomists Einārs Cilinskis.

Nepacietīgi gaidu divas mūsu, Latvijas Jaunā teātra institūta, producētās izrādes – Jāņa Baloža, Kārļa Krūmiņa, Antas Aizupes, Sintijas Jēkabsones un Daiņa Juragas drosmīgo eksperimentu “Pārmaiņu pārbaude”, kura pirmizrāde atklās festivālu (8. novembrī plkst. 20.00 Dirty Deal Teatro), un norvēģu mūziķa Amunda Šjēlies Svēna “Ekonomikas teoriju nejēgām” (9. novembrī plkst. 19.30 LKA Zirgu pastā). Mūsu mākslinieki šovasar veica eksperimentu, Dzelzavas pagastā desmit dienu garumā simulējot finanšu apokalipses situāciju, kad naudai zudusi vērtība, proti, viņi desmit dienas dzīvoja bez naudas, cenšoties no vietējiem iedzīvotājiem iemainīt pārtiku pret savām mākslinieciskajām spējām. Izrādē viņi stāsta par piedzīvoto, pārdomām un secinājumiem, turklāt daudz globālākā, ne tikai viena pagasta līmenī. Savukārt Amunds Svēns daļai mūsu skatītāju varētu būt palicis atmiņā no pagājušā gada festivāla Homo Alibi: recycled, kurā viņš viesojās ar divām izrādēm – “Norvēģu ceļš” un “Brīvības skaņa”. Viņš vienmēr veic pamatīgu tēmas izpēti un tad izveido asprātīgu un nereti paradoksālu priekšnesumu, kurā nozīmīga loma ir skaņai un mūzikai. Domāju, ka mēs daudz ko sapratīsim par ekonomikas likumsakarībām pēc Amunda Svēna izrādes-lekcijas.

Gribu pieminēt arī visas pārējās izrādes, jo gan nīderlandiešu aktrise Dete Glashuvera ar saviem naudas pētījumiem, gan igauņu multimāksliniece Maike Londa ar pieredzes stāstu par mākslu un biznesu, gan beļģu rakstnieks un filozofs Pīters Debuisers ar mēģinājumu konstruēt jaunus mītus, – visi ir spilgtas personības ar ļoti interesantu domu gājienu.

Pievērsīšu uzmanību arī vakara programmai, kurā būs iespējams noskatīties divas izcilas dokumentālās filmas – Emīlijas Džeimsas “Rīkojies” (Just Do It, 2011) par britu klimata aktīvisma aizkulisēm un Manu Riša un Patrika Marnhama “Čūskas deju” (Snake Dance, 2012) par atombumbas izgudrošanas neparedzamajām sekām mūsdienās (9. un 10. novembrī plkst. 21.00 “Kino Bizē”). Aicinu arī izklaidēties ar umka.lv politiskajā karaokē Kaņepes Kultūras centrā (9. novembrī plkst. 22.30). 

Festivāla programma: www.theatre.lv