ZIŅAS  
No Igaunijas prezidenta Tomasa Hendika Ilvesa Twitter konta

Normunds Šnē par tviteroperas “Nostra Culpa” pirmatskaņojumu Latvijā 0

Rita Kaže-Zumberga, speciāli Arterritory.com
14/10/2013 

Jaunās mūzikas festivāls “Arēna”. Tviteropera Nostra Culpa
18. oktobris, plkst. 19.00
Dizaina Fabrika D.FAB, Slokas iela 52d (iekšpagalmā)

“Labāk rakstīsim par kaut ko tādu, par ko mums nav nekādas saprašanas, būsim pašapmierināti, valdonīgi un aizbildnieciski. Galu galā viņi ir tikai melnstrādnieki,” tviterī rakstīja Tomass Hendriks Ilvess. “Šķiet – Nobels tirdzniecībā nozīmē, ka tu vari gudri izrunāties par fiskāliem jautājumiem un pasludināt manu valsti par tukšaini. Bet – jā, ko gan mēs zinām? Mēs esam tikai truli un muļķīgi austrumeiropieši. Neapgaismoti. Kādu dienu varbūt arī mēs sapratīsim. Nostra culpa [no latīņu valodas – “mūsu vaina” – R.K.-Z.],” ironizēja Igaunijas prezidents. “Varam ķēzīt virsū austrumeiropiešiem – viņu angļu valoda ir slikta, viņi nereaģē un patiešām dara to, par ko viņi ir vienojušies, un atkārtoti ievēl valdības, kas ir atbildīgas,” savā plašu publicitāti iemantojušajā komentārā rakstīja Ilvess, un viņa neapmierinātība ar ekonomista Pola Krugmena izteikumiem, kuros noniecināti Igaunijas un Latvijas panākumi krīzes pārvarēšanā, kļuva par iedvesmas avotu skaņdarba tapšanai.

Kamerorķestris Sinfonietta Rīga sadarbībā ar festivālu “Arēna” piedāvā koncertu ar kantātes Nostra Culpa pirmatskaņojumu Latvijā. Šis un vēl četri laikmetīgi mūzikas darbi izskanēs 18. oktobrī plkst. 19.00 līdz šim neierastā koncertvietā – Dizaina fabrikā D.FAB Pārdaugavā. Tviteroperā, ko kopīgiem spēkiem sarakstījuši komponists Eižens Birmans un žurnālists, libreta autors Skots Dīls (Scott Diel, ASV), igauņu mecosoprāna Irisas Ojas balss klejo pa neaptverama diapazona apvāršņiem, iejūtoties abu diskusijas dalībnieku ādā. Vai esam dumji? Tumsoņas? Nostra culpa... Eižens Birmans un Skots Dīls būs klātesoši Rīgas koncertā.


Komponists Eižens Birmans

Divdaļīgā kantāte Nostra Culpa ir 15 minūšu gara “finanšu opera”, pavasarī tā satricināja Igaunijas publiku un ieintriģēja pasaules masu medijus, liekot sarosīties ne tikai laikmetīgās mūzikas faniem, bet arī ļaudīm ārpus koncertzālēm. Radusies kā divu viedokļu līderu sadursme mikroblogošanas vietnē Twitter, Nostra Culpa iedzīvina diskusiju par finanšu krīzi un mazo valstu situāciju. “Šis skaņdarbs nav par Igauniju, tas skar visas Baltijas valstis,” tā Normunds Šnē komentē darba vēstījumu oficiālajā preses relīzē sabiedrībai.

Koncerta soliste Irisa Oja ir bieža viešņa liela mēroga projektos ar pasaulē zināmiem diriģentiem un orķestriem, kā arī atzīta kamerdziedātāja laikmetīgos projektos. Daugavpilī dzimušais komponists Eižens Birmans kopš bērnības dzīvo ASV, Igaunijā ieradies ar Fulbraita stipendijas starpniecību, lai studētu kompozīciju Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā. Viņa līdzšinējie panākumi ļauj Eiženu Birmanu dēvēt par vienu no veiksmīgākajiem jaunajiem komponistiem starptautiskajā mūzikas arēnā. Oficiālajā paziņojumā presei komponists par gaidāmo koncertu Rīgā izsakās ar prieku: “Viens no galvenajiem uzdevumiem, radot Nostra Culpa, ir sacerēt šodienas mūziku un sasniegt klausītāju jaunā un revolucionārā veidā. Esmu pagodināts, ka tāds pasaules klases orķestris kā Sinfonietta Rīga ne tikai piedāvās darba pirmatskaņojumu Latvijā, bet arī radoši izveidojis programmu visam koncertam.”


Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs un diriģents Normunds Šnē

Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs un diriģents Normunds Šnē savulaik atzinis, ka ir interesanti novērot sociālajā medijā notikušu domu apmaiņu, kas provocē mākslas darbu radīšanu. Arterritory.com ekspress intervijā iztaujājām par gaidāmo notikumu un to, vai mūzikā radies jauns žanrs?

Kā sanācis, ka tieši jūs un Sinfonietta Rīga iestudējāt šo tviteroperu? Kam tika radīts šis muzikālais darbs?

Nostra Culpa ir rakstīta dziedātājai Iris Oja un Tallinas kamerorķestrim. Sekojot līdzi aktualitātēm mūsdienu mūzikas tik raibajā un piesātinātajā laukā, mūsu uzmanību piesaistīja arī Latvijai aktuālā tēma un neparastā saistība ar modernajiem komunikāciju tīkliem. Tāpēc šis darbs tika iekļauts mūsu koncerta programmā.

Vai mūzikas žanrā bieži sastopami darbi, kas iespaidojušies no notikumiem sociālajos tīklos?

Cik man zināms, tad šis ir pirmais darbs akadēmiskās mūzikas pasaulē, kur tik tiešā veidā izmantoti dialogi un domu apmaiņa no sociālajiem medijiem.

Igaunijas prezidenta Ilvesa un ekonomista Krugmena strīds muzikālajā formātā kaut ko nozīmē arī latviešu klausītājiem?

Divu ievērojamu personību atklātā domu apmaiņa ir teicams sižets aktuālam un, šķiet, arī diezgan provokatīvam mākslas darbam. Man vienmēr ir šķitis pievilcīgs Igaunijas prezidenta viedoklis un rīcība, demonstrējot spožu intelektu, neieslīgstot bezgalīgos kompromisos un neizvairoties no asām un ne vienmēr komfortablām tēmām. Birmana mūzika piešķir jaunu un pārnacionālu vērtību šai sociālajai problemātikai, skaņu valodā to vispārinot un ļaujot vaļu klausītāja fantāzijai.

Vai šajā tviteroperā tiek rastas atbildes uz jautājumu par mūsu vainu (Nostra Culpa)?

Neticu, ka mūzika vispār var tieši atrisināt kādu jautājumu vai problēmu, taču – pats galvenais – tā var likt mums domāt un bieži vien neparastos un negaidītos virzienos. Mūzikas ierosinātais asociatīvais lauks ir ārkārtīgi subjektīvs katram klausītājam, un tā, man šķiet, ir mūzikas lielākā vērtība.

Zināms, ka šī muzikālā darba garums ir 15 minūtes. Cik ļoti iespējams, ka nākotnē sociālos tīklos piefiksētās domu apmaiņas var ietekmēt komponistus radīt vairāku stundu muzikālos uzvedumus? Kļūt par savdabīgu žanru?

Komponisti tomēr mēdz censties katrs nākt ar savu redzējumu un izdomu, tālab šaubos, vai kāds cits skaņradis burtiski mēģinās turpināt attīstīt šo žanru. Twitter formāts ir nelielas replikas, nez vai lielformāta darbu ir iespējams piepildīt ar šī medija saturu.


Igauņu mecosoprāns Iris Oja. No Nostra Culpa publicitātes materiāliem

Esat izteicies, ka neatrodaties sociālajos tīklos – vai ir viegli pielāgoties un izprast šādā kontekstā tapušu mākslu?

Mākslas darbs dzīvo pats savu dzīvi ar saviem likumiem un iekšējo pasauli. Ja es būtu nemitīgi aizņemts, ņemoties ar saviem profiliem sociālajos tīklos, būtu daudz mazāk laika pārdomām par šo un citu mūziku, kā arī daudzām citām nozīmīgām lietām. Man ir nepieciešama sakārtota un mērķtiecīga informācija, nevis vienkārši tās plūdi.

Sinfonietta Rīga tiek saukta par pionieri mūzikas lauciņā, kas vēl interesants būtu izceļams šajā jomā bez tviteroperas?

Katra Sinfoniettas programma savā ziņā ir pārsteigums. Mēs cenšamies, lai mūsu radošajā dzīvē nebūtu vietas rutīnai un apnikumam, un, par laimi, mūzika šo iespēju sniedz. Joprojām pasaulē dzimst komponisti, kuri spēj aizkustināt mūsu un klausītāju ausis, aizraut ar savu neatkārtojamo skaņu pasauli. Mēs esam pārliecināti, ka nebūt nav izsmeltas iespējas enerģiju apmaiņai fantastiskajā trīsstūrī: komponists – interprets – klausītājs.

Lūdzu, pastāstiet par pārējiem skaņdarbiem, kas 18. oktobrī priecēs klausītājus!

Koncerta intriģējošais “lielais nezināmais” mums ir jaunā koncerta telpa – Dizaina fabrika. Tā kā esam iesaistījušies lielā Eiropas mēroga kopprojektā ar mērķi uz laiku pamest tradicionālo koncertzāli, šī būs jauna un svarīga pieredze gan mums, gan Rīgas ieinteresētajam klausītājam.

Pirmoreiz Rīgā skanēs jaunā un ļoti talantīgā spāņu komponista Frančesko Kolla mūzika [Londonā dzīvojošā jaunā spāņu komponista, Tomasa Adesa skolnieka Fransisko Kolla (1985) opuss Piedras, kura pirmatskaņojums pirms diviem gadiem izraisīja spēcīgu atzinības vilni Anglijas klausītāju un kritiķu vidū – R.K.-Z.]. Precīzi formulētu ideju un ļoti prasmīgu kompozīcijas tehniku rāda beļģu komponists Žans Marī Renss. Mums šķita svarīgi pievērst uzmanību Vitolda Ļutoslavska simtgadei ar darbu Grave čellam un stīgu instrumentiem; šī 20. gadsimta klasiķa mūzika Latvijā skan nepiedodami reti. Programmu noslēgs Magnusa Linberga Jubilees – neticami krāsains veltījums dzimšanas dienā savam Parīzes kolēģim Pjēram Bulēzam.

Kādi ir Sinfonietta Rīga nākotnes plāni? Pie kā vēl šobrīd strādājat?

Splendid Palace tiksimies ar pirmo Latvijas spēlfilmu “Lāčplēsis”, kurai mūziku speciāli sarakstījis Emīls Zilberts. Jaunu kamersimfoniju mums komponējusi Agneta Krilova; vēl šajā programmā ar mums pirmoreiz kā solists spēlēs Valters Pūce. Sinfonietta dosies muzicēt uz Frankfurti Latvijas kultūras dienu noslēguma koncertā. Igora Stravinska “Zaldāta stāsts” piedzīvos īstu metamorfozi, sastopoties ar 21. gadsimta zaldāta stāstu. Leģendārā Albana Berga kvarteta pirmā vijole Ginters Pihlers diriģēs Sinfoniettu nemirstīgajai Vīnes klasikai veltītā vakarā. Tas tā, īsumā un ļoti konspektīvi. 


Komponists Eižens Birmans un libreta autors, žurnālists Skots Dīls par tviteroperu Nostra Culpa

Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.

www.sinfoniettariga.lv