ZIŅAS  

Foto stāsts: Jānis Brauns par piecām fotogrāfijām no izstādes “Rīt pienāks” 0

Arterritory.com
09/10/2013

Jānis Brauns “Rīt pienāks”
“Jūras vārti”, Ventspils
24. septembris – 16. oktobris, 2013

Līdz 16. oktobrim Ventspils teātra nama “Jūras vārti” mazajā izstāžu zālē apskatāma fotogrāfa Jāņa Brauna otrā personālizstāde “Rīt pienāks”. Fotogrāfijās tās ir Ostgala pasta kastītes, kura katru uzmanīgu vērotāju mudina atcerēties laiku, kad pastnieka iznēsātā vēsts dažkārt bija ilgoti gaidīta ar nepacietību, bažām vai mīlestību. Modernai e-pasta kastītei diemžēl nepiemīt šis sentiments un neatkārtojamā individualitāte. Savukārt vecās Ostgala avīžu un vēstuļu glabātājas rosina dzīvu fantāziju par laiku, kad tās cilvēka dzīvē ienesa visdaudzveidīgākās emocijas. Jānis Brauns par izstādi saka: “Īpašu uzmanību vēlējos pievērst Ostgala nesamākslotai videi, kuru vēl nav skāris spēcīgs eiroremonts. Tajā vērojamas dažādas detaļas un nianses, kas ļauj spriest par laikmeta iezīmēm, cilvēku ekonomisko un sociālo stāvokli, dzīves līmeni, tikumiem un ieradumiem. Ir nozīmīgi šādas lietas dokumentēt, jo īpaši tādēļ, ka viss tik strauji mainās.” Jānis Brauns pēc profesijas ir mežsaimnieks. Fotogrāfijai un filmēšanai mākslinieks atvēl savas dzīves brīvos brīžus. Arterritory.com lūdza Jāni Braunu atlasīt piecas no izstādes bildēm un pastāstīt par tām ko vairāk.


Šī pasta kastīte ir pie manas māsīcas Ineses mājas, kuru viņa ir mantojusi no savas tēva mammas, kuru viņa, savukārt, nopirka no Krauļu kundzes. Šīs kundzes radi māju apraudzīt braukuši pat no Austrālijas. Cilvēki nāk un iet, atstājot aiz sevis dažādu laiku liecības. Pagājušajā ziemā kaimiņi veco žogu pa dēlim aiznesa un izkurināja kā malku. Es Inesei palīdzēju uztaisīt jaunu žogu. 


Pasta kastīte Ventspils pilsētas centrā.  Cilvēki publiskā telpā nev pieraduši redzēt šādu Ventspili. 


Pirmajā acu mirklī šķiet, ka tās ir kādas ģimenes parādes durvis, bet patiesībā redzi, ka tās ir divu ģimeņu dzīves. Atšķirīgās detaļas liecina par gaumes, tradīciju un dzīvesveida dažādību.


Apbrīnojami, cik ļoti cilvēks vēlas atstāt redzamas zīmes aizejošam laikam. Gadu gaitā katrs īpašnieks namam ir kaut ko pievienojis, atjaunojis, salabojis, nokrāsojis, nomainījis, uzpucējis... Iespējams, tā radies Ostgalam raksturīgais kolorīts.


Kopumā Ostgalā dominē koks un bleķis. Bet dažviet manāms arī zelts. Ja būtu tāda iespēja, es droši vien pajautātu: kādēļ īpašnieks izvēlējies zelta nevis sudraba rokturi un kur viņš to ņēmis?

www.jurasvarti.lv