ZIŅAS  

Kādus stāstus slēpj 20 Francijas dizaina ikonas? Izstāde Rīgā 0

Rita Kaže-Zumberga, speciāli Arterritory.com
09/10/2013

“20 Francijas dizaina ikonas. Dialogs”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielā zāle
, Rīga
11. oktobris – 24.
novembris, 2013

Gluži neviļus jāatzīst, ka, iespējams, tikai nākamībā uzzināsim, ka sadzīviskos procesos esam izmantojuši dizaina ikonas, kurām pašpietiekamībā neesam pievērsuši pārāk lielu vērību. Tieši šādas izjūtas pārņem, uzlūkojot 20 Francijas dizaina ikonas, kas mērojušas garu ceļu, pabijušas dažādās pasaules valstīs un nu būs apskatāmas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja telpās jau no 11. oktobra. Izstādes eksponāti nekautrējas atspoguļot Francijas dizaina realitāti – tā ir valsts, amata pratēju kalve, kas veicinājusi citu uztveres attīstību; uzlūkojot ikdienā lietojamus priekšmetus, iespējams nokļūt piedzīvojumā.

Sadarbībā ar Francijas Institūtu Latvijā un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu tiek veidota izstāde “20 Francijas dizaina ikonas. Dialogs”. Kurators Sedriks Morisē (Cédric Morisset) un līdzkuratore Elēna Konvēra (Hélène Convert) no Francijas Institūta Parīzē atlasījuši spēcīgākos 20. un 21. gadsimta franču dizaina skolas radītos objektus, tos, kas lauzuši ierastos kodus vai aizsteigušies priekšā laikam, ar nemainīgu vēlmi kalpot, savaldzināt un pārsteigt.

PIECI NO 20: IESAKA INESE BARANOVSKA

Kas konkrētam izstrādājumam piešķir ikonas statusu – vēsture, arvien pieaugošs pieprasījums tirgū, slava, popularitāte lietotāju vidē vai amatieru atzinība? Bez šaubām, ka tas viss kopā. Nenoliedzami, tā ir arī priekšmeta spēja vizuāli simbolizēt savu laiku, nereti atvirzot otrajā plānā objekta praktisko funkciju.

Dizaina kritiķes Klēra Faijola (Claire Fayolle) un Hloē Braunšteina (Chloé Braunstein) uzskata, ka šodien vairs netiek vaicāts, vai priekšmets ir lietojams un vai no tā var gūt kādu labumu, bet gan, vai kāda priekšmeta detaļa var apliecināt pasauli, vai runāt par to un sevi. Piemēram, izstādē apskatāmā Filipa Starka (Philippe Starck) citronspiede Juicy Salif ir uztverama gan kā skulptūra, gan kā praktiski lietojama ierīce. Citronspiedes ražotājs Alessi pat ieteica izveidot tās zeltīto sēriju, kas ierobežotā daudzumā tika laista klajā 2000. gadā un drīzāk tiek turēta plauktā, nevis izmantota ikdienā.

Bet ko var teikt, piemēram, par instant classics spilgtajiem produktiem, kas nekavējoties ieņem savu vietu dizaina pasaulē, kā, piemēram, Patrika Norgē (Patrick Norguet) klubkrēsls Rive Droite & Pucci (2001, ražotājs Cappellini)? Vai šie izstrādājumi ieguvuši ikonas statusu, pateicoties komerciālajai veiksmei un komunikatīvajam spēkam, vai to simboliskajam vizuālajam tēlam?

Izstāde aicina izpētīt visus pazīstamākos franču dizaina darbības laukus – sākot no Filipa Starka līdz Oram Ito (Ora-Ito), no Ronana un Ervana Burulekiem (Ronan & Ervan Bouroullec) līdz Patrikam Žuēnam (Patrick Jouin). Spēja ieviest ko jaunu, radoši izmantot sava laika attīstītākās tehnoloģijas un inovatīvus materiālus, raksturo valsti, kurā inženierzinātnei, radošumam un mākslai ir būtiska nozīme. Te var runāt gan par revolucionāru neliela izmēra alumīnija alus pudeli, gan par modulāru telpu sadalošu ekrānu, kuru veido simtiem pārvietojamas plastikāta daļiņas, gan par pirmo rūpnieciski ražoto krēslu no caurspīdīgās plastmasas un novatorisko stereolitogrāfijas krēslu, gan par 20. gadsimta 50. gados rūpnieciski ražotajiem krēslu paraugiem.

Projekta kuratore un LNMM Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja Inese Baranovska izceļ piecus favorītus citu vidū, kurus palaist garām būtu grēks pret dizainu.


Patriks Norgē (Patrick Norguet) – Rainbow Chair. 2000 

Kopš 2000. gada firmas Cappellini ražotais Patrika Norgē Rainbow Chair aiz savas arhetipiskās formas šķietamās vienkāršības slēpj īstu tehnoloģisko brīnumu – prasmīgi velmētu krāsainu gumijas strēmelīšu tehniku, kas rada iluzoru viegluma sajūtu. Krēsls kļuva par aktuālo klasiku jau no tā brīža, kad nokļuva pārdošanā, nekavējoties nonākot arī lielāko muzeju kolekcijās. Rainbow Chair vienlaikus fascinē ar vienkāršību un sarežģītību, radot priecīgu noskaņu, asociējoties ar pop-art kustību un mūsdienu mākslu. Nu jau vairāk nekā desmit gadus Rainbow Chair ir viens no nozīmīgākajiem firmas Cappellini dizaina produktiem.

Filips Starks (Philippe Starck)glāze Harcourt noir. 2005

Filips Starks savā karjerā vairākkārt ir sadarbojies ar slaveno un seno kristāla ražotāja firmu Baccarat, kas pastāv jau kopš 1764. gada. Glāzes Harcourt noir dizains ir kā asociatīvs tilts no leģendām apvītās, tradīcijām bagātās pagātnes uz nākotni, kur vienotā veselumā saplūst senās franču galma galda piederumu augstās amatniecības tradīcijas un mūsdienu modes fenomena spēja ironiski spēlēties ar laiku. Tā no klasikas vērtības šī glāze pārtop laikmetīgās modes ikonā.

Pjērs Polēns (Pierre Paulin) – Ribbon Chair. 1966

Pjērs Polēns ar saviem tautiešiem Olivjē Murgē un Rožē Talonu bija vieni no pirmajiem, kas 20. gadsimta 60. gados izmantoja jauno plastmasas materiālu piedāvātās iespējas. Viņi izraisīja apvērsumu dizainā, ieviešot jaunas formas, kas labi iederējās pārmaiņas alkstošās sabiedrības dzīves stilā. Savulaik ar Čikāgas dizaina balvu (Chicago Design Award, 1969) novērtētais Ribbon Chair ir aktuāls joprojām. Pjērs Polēns nesen nosvinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu, bet viņa radītie dizaina objekti ir ilglaicīgu komerciālu, simbolisku un kultūrvēsturisku vērtību apliecinājums.

Šarlote Periāna (Charlotte Perriand), Lekorbizjē (Le Corbusier), Pjērs Žanerē (Pierre Jeanneret) – garais krēsls B306 (LC4). 1928

Šis garais krēsls, ko pats Lekorbizjē nodēvēja par “atpūtas mašīnu”, ir Francijas dizaina vēstures lepnums un viens no nozīmīgākajiem modernas un ergonomiskas mēbeles prototipiem. Krēsls variējams dažādās pozīcijās, vienkārši, bez mehāniskas iejaukšanās pārbīdot tā konstrukcijas elementus. Krēsls ir izcils modernisma kustības radīts paraugs, kuras vadošais pārstāvis un simbols nenoliedzami ir pats arhitekts Lekorbizjē. Šis krēsls ir viens no visvairāk kopētajiem priekšmetiem pasaulē. To joprojām ražo itāļu dizaina mēbeļu ražošanas uzņēmums Cassina.

Ronans un Ervans Buruleki – dekoratīvie moduļi Aļģes (Algue). 2004

Ronana un Ervana Buruleku dekoratīvie moduļi “Aļģes” kā vienoti skulpturāli un poētiski elementi aizpilda gan privātos interjerus, gan restorānu un viesnīcu telpas visā pasaulē. Tā ir īsta revolūcija telpas sadalījumā un veidā, kā augu pasaules noskaņas tiek ienestas mājoklī. Objekts raksturots kā ģeometriskajai dažādībai atvērta sistēma, kas attīsta radošo procesu, iesaistot tajā arī objekta patērētāju. Abu autoru radītie dizainiskie telpu sadalošie elementi “Aļģes” pārstāvēti Ņujorkas Modernās mākslas muzeja (MoMA) kolekcijā.

DIALOGS

Lai ceļojošai izstādei Latvijā būtu ne tikai dekoratīvs raksturs, bet arī izglītojoša nozīme, tiek iesaistīti Latvijas Mākslas akadēmijas mācību spēki – asociētā profesore Barbara Ābele un lektors Ervīns Pastors kopā ar Funkcionālā dizaina apakšnozares 1. un 2. kursa studentiem.

Pasniedzējiem un studentiem palīdzot, izstādei tiek veidots oriģināls iekārtojums, kur objekti tiks grupēti nevis saskaņā ar to tapšanas hronoloģiju, bet atbilstoši to pielietojuma tematiskai ievirzei – iela, kafejnīca, cirks, māja, kabinets, buduārs. Arī mēs taču ikdienā vienlaicīgi lietojam dažādos laikos tapušus priekšmetus. Izstādes eksponāti tiks papildināti ar videofilmu demonstrējumiem par slavenajiem franču dizaineriem (Filipu Starku, brāļiem Burulekiem un citiem).

Savukārt mācību procesā studenti veica izpēti un sniegs savu “lasījuma” versiju par kādu no leģendārajiem izstādes objektiem. Labākie darbi ir iekļauti izstādes ekspozīcijā.

Ekspressintervijā Arterritory.com – projekta kuratore Inese Baranovska.

Kā radās ideja uz Rīgu atvest izstādi “20 Francijas dizaina ikonas”?

2012. gada pavasarī biju speciālā Francijas Kultūras ministrijas organizētā pieredzes apmaiņas braucienā, kur tikos ar Francijas Institūta mākslas projektu koordinatoru, kas man piedāvāja šo izstādi. Vēlāk jau Rīgā dzima ideja, ka izstādei vajadzīga kāda piesaiste lokālajam kontekstam; tā radās doma par “dialogu” ar LMA Funkcionālā dizaina nodaļas studentiem.

Ar ko šī izstāde pārsteigs vietējo apmeklētāju?

Domāju, ka šāda “dialoga” piedāvājums ir tiešām inovatīvs un te būs pārsteigumi.

Vai arī Latvijā ir sastopamas kādas dizaina ikonas?

Protams, vajag tikai prast saskatīt un celt gaismā: darbnīcas “Baltars” porcelāns, Irbītes MINOX fotoaparāts, Gunāra Kirkes grafiskais dizains, Glūdiņa mopēdi un vēl…

Izstādes tematiskais izkārtojums dod nojausmu, ka mēdzam arī ikdienā, pašiem nezinot, savu sadzīvi iekārtot ar dizaina ikonām?

Izstāde ļauj citādi paskatīties arī uz it kā neciliem ikdienā lietojamiem priekšmetiem, novērtēt to ergonomiku, funkcionalitāti. Dizains jau nav tikai luksus priekšmeti – tās ir visas lietas ap mums. Tā vajadzētu būt…

Kādas Francijas dizainam ir attiecības ar inovatīviem materiāliem, tehnoloģijām?

Patrika Žuēna stereolitogrāfijas tehnikā radītais C1 krēsls (2004) ir 21. gadsimta dizaina pasaules tehnoloģiskās revolūcijas simbols. Tomēr gribu uzvērt, ka dizainā, tāpat kā jebkurā citā mākslas veidā, galvenais ir ideja, tad tehnoloģijas un viss pārējais. Izcilas dizaina idejas iegūst ikonu statusu un pārdzīvo savu laiku. Par to var pārliecināties arī konkrētajā izstādē.

Vai dizaina ikonu statuss it kā praktiskām lietām, nenorāda uz sava veida laikmetīgo mākslu?

Labākie dizaina objekti ieņem goda vietu nozīmīgās pasaules muzeju kolekcijās, līdzās citiem mākslas darbiem.

Kā tieši izpaudīsies “Dialogs” ar Latvijas studentiem? Kāds būs viņu pienesums šai izstādei?

Studenti mācību procesā veica izpēti un sniedza savu “lasījuma” versiju par kādu no leģendārajiem izstādes objektiem. Labākie darbi ir iekļauti ekspozīcijā. Studenti piedalījās arī izstādes koncepcijas un grafiskā tēla izveidē, tā ir lieliska praktiskā pieredze topošajiem dizaineriem. Šāda sadarbības forma tiek realizēta pirmo reizi, un tā ir arī pieredze man kā projekta kuratorei.

Pastāstiet, ko varēsim redzēt videofilmu demonstrējumos par franču dizaineriem! 

Videofilmas papildinās izstādi, parādot dizaina priekšmetus darbībā, reālā sadzīvē, arī kā ikonas kinofilmās. Uz lielā ekrāna būs skatāma Pompidū mākslas centra veidotā filma par unikālo Citroen dizaina tapšanu.

Oktobris kā dizaina dienas – kādi vēl notikumi, pasākumi būs šajā mēnesī, kādos virzienos mums raudzīties?

Manuprāt, vērtīgākie pasākumi šoreiz notiks mūsu muzejā, lai gan mēs neesam oficiālie dizaina dienu organizētāji – seminārs skolotājiem, radošā darbnīca skolēniem “Kas ir dizains?”, cikla “Vārds Latvijas dizaineriem” 2. sezonas pirmais pasākums, bet 18. oktobrī plkst. 14.00 visiem interesentiem būs iespēja iepazīties ar Francijā labi zināmās dizaineres Matali Krasē (Matali Crasset) radošo darbību (www.matalicrasset.com).

Lai kliedētu bažas, ka izstādes slavenie eksponāti nomāks ikdienības šarmu, Arterritory iesaka nepalaist garām dažus priekšmetus, kuru vidū atklāsiet sev notikumu – rokās turēta vismaz viena Francijas dizaina ikona!


Marsels Biks (Marcel Bich) – BIC pildspalva. 1952

BIC pildspalva, kuru 1952. gadā sāka tirgot franču barons Marsels Biks, tika saražota un pārdota vairāk nekā 14 miljonos eksemplāru dienā. Tā ir kļuvusi par vienu no 20. gs. industriālā dizaina ievērojamākajām ikonām. Pat, ja ideja par lodīšu pildspalvu radās jau 19. gs. beigās, tieši Marsels Biks izstrādāja savu moderno “kristāla” variantu. Ģeniāls ir pats pildspalvas koncepts: klasiskā zīmuļa formas caurspīdīgā čaula, kas ļauj redzēt tintes līmeni pildspalvā. Pateicoties masveidīgajiem ražošanas apjomiem, pildspalva nonāca tirdzniecībā par ārkārtīgi zemu cenu. To var uzskatīt par domāšanas apvērsumu plaša patēriņa produktu ražošanā un aizsākumu “vienreizējās lietošanas preces” jēdzienam.

Martēns Szekelī (Martin Szekely) – glāze Perrier. 1996

Martēns Szekelī veikums dizaina vēsturē ir firmai Perrier speciāli izgatavotā ūdens glāze. Tas bija īsts dizainera varoņdarbs, jo mūsdienās tai ir vairāk nekā vienkārši simbola vērtība. Ikonas statusu glāze ieguva ne tikai tāpēc, ka kopš 1996. gadā tā tika saražota vairāk kā divarpus miljonos eksemplāru, bet galvenokārt jau tādēļ, ka sabiedrība glāzes Perrier kvalitātes augstu novērtēja un tā visiem iepatikās. Tā kļuvusi par populāru un neaizstājamu Perrier firmas zīmi.

Filips Starks – zobu suka Fluocaril. 1990

Dizaina tirgū, kas 20. gs. 80. gados vēl neizcēlās ar noslieci uz inovāciju, Filipa Starka radītā zobu birste ražotājam Fluocaril izraisīja īstu revolūciju. Radot šo priekšmetu, dizainers iedvesmojās no Brankusi skulptūrām. Filipa Starka filozofija: visiem un visur sniegt pieeju skaistajam un labajam, dizainam ir jākļūst par komunikācijas līdzekli, aktīvu sabiedriskās domas veidotāju. Šī zobu birste iekļauta arī Ņujorkas Modernās mākslas muzeja (MoMA) kolekcijā.

Filips Starks – citrusaugļu spiede Juicy Salif. 1990 

Citrusaugļu spiedi Juicy Salif Filips Starks izveidoja 1990. gadā. Tolaik itāļu dizaina produktu ražotājs – sabiedrība Alessi, uzaicināja sešus ievērojamus franču dizainerus piedalīties projektā Solferino. Ideja par kalmāram līdzīgu citronspiedi Filipam Starkam radās, pusdienojot kādā itāļu restorānā, jo pasūtītajam ēdienam nebija pievienots citrons. Četrus gadus vēlāk Juicy Salif kļuva par sava laika reprezentatīvāko dizaina ikonu, kurā vērojama cieša saikne starp mākslu un funkcionālo loģiku.

Skārņu iela 10/20
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv