ZIŅAS  
John Peter Nilsson © Photographer: Martin Lindeborg

Neērtas pagātnes patiesības, krievu avangards un padomju hipiji Malmē 0

Arterritory.com
08/10/2013   

Malmes Moderna Museet ir uzsākusi rudeni ar divām izstādēm, kuras garantē emocionālu atmiņu uzplaiksnījumu. Sevišķi austrumeiropiešu paaudzei, kuri piedzīvojusi padomju ēru. Džons Pīters Nilsons (Nilsson, 1957), Malmes Moderna Museet direktors, uzskata, ka mākslas vēsture vienmēr atrodas kustībā un ka mūsu pagātne ir kaut kas, no kā mācīties un ko nedrīkst noliegt, pat ja tā satur neērtas patiesības. “Aiz Dzelzs priekškara notika daudz vairāk nekā Aukstā kara propaganda Austrumos, kā arī Rietumos komunicēja pārējai pasaulei. Es uzskatu, ka mēs tikai tagad sākam atklāt daudzus un dažādus jaunus stāstus no bijušās padomju impērijas,” Arterritory.com saka Nilsons.  

Malmes Moderna Museet vēlas mainīt priekšstatus par padomju ēru, dodot viesmīlīgu pajumti divām intriģējošām izstādēm: “Krievu avangards – nākotnes vīzijas” un “Padomju hipiji – septiņdesmito gadu Padomju Igaunijas psihedēliskā pagrīde”.

Krievu avangarda izstāde balstīta uz Malmes muzeja kolekciju, turpretim “Padomju hipiji” ir izstāde, kuras kuratori ir KIWA un Terje Toomistu no Igaunijas un kura galvenokārt satur viņu pašu savāktos eksponātus.

“Nākotne ir tagad” ir abu izstāžu kopīgā tēma – paskaidro muzeja direktors, aicinādams mūs sajust krievu avangarda gaisotni gandrīz visā muzeja teritorijā, izņemot vienu zāli, kur patvērušies padomju hipiji (un kas apskatāma krietni īsāku laiku).


Vladimirs Tatļins. 1919–1920. Rekonstrukcija 1968/1976. Foto: Moderna Museet/Albin Dahlström

Russian Avant-Garde – Visions of a Future
Moderna Museet, Malme
14. septembris, 2013 – 12. janvāris, 2014

No 1905. gada līdz trīsdesmitajiem gadiem Krievija un Padomju Savienība piedzīvoja radikālas politiskas pārmaiņas un brāzmainu sociālo izaugsmi, kas atspoguļojās arī mākslā. Krievu avangards nepavisam nebija homogēna mākslinieku grupa, taču viņiem bija kopīga vēlme paust sava laikmeta noskaņojumu. Iedvesmu viņi smēlās jaunākajās Rietumu laikmetīgās mākslas tendencēs, piemēram, kubismā un itāļu futūrismā, taču arī Austrumu tautas mākslā un ikonu glezniecībā. 

Krievu avangarda izstādes 150 darbi izceļ vairākus no galvenajiem virzieniem, kas tolaik radās Krievijā – piemēram, konstruktīvisms un supremātisms. Izstāde rāda, kā jaunā, radikālā māksla tika izmantota kā ideoloģisks ierocis, lai radītu jaunu pasauli, taču tā arī iepazīstina ar māksliniekiem, kuri bija noskaņoti pret pakļaut mākslu kalpošanai valstij.

Protams, ekspozīcijā ir tādi spilgti darbi kā Vladimira Tatļina makets Trešās internacionāles piemineklim – “Tatļina tornis”, tāpat arī Kazimira Maļeviča “Melns un balts – supremātiska kompozīcija” – abi Ērezundas reģionā Zviedrijā tiks parādīti pirmo reizi. Tiek izcelts daudzpusīgais Aleksandrs Rodčenko, īpaši viņa aizsāktais apvērsums fotomākslā. Ekspozīcijā ir arī galvenie Ļubovas Popovas, Aleksandras Eksteres un Vasilija Kandinska darbi, kā arī zviedru abstraktās mākslas pionieres Hilmas af Klintas darbi.


Aleksandrs Rodčenko. Sporta parāde. 1936

Izstādē iekļauti arī daudzi propagandas plakāti un avangarda filmas, piemēram, kritiķu cildinātais Sergeja Eizenšteina “Bruņukuģis Potjomkins” un Dzigas Vertova “Cilvēks ar kinokameru”, kā arī unikāls, līdz šim neredzētu padomju periodisko izdevumu portfolio.

Arterritory.com Malmes Moderna Museet muzeja direktoram Džonam Pīteram Nilsona kungam uzdeva dažus jautājumus, uz kuriem viņš arī laipni atbildēja.  

Kāpēc jūs uzskatāt, ka šodien būtiski runāt par padomju mākslu?

Par spīti vēlāk valdošajām staļinisma un poststaļinisma šausmām, agrīnajam krievu avangardam joprojām piemīt fascinējoša aura. Es gribētu, lai izstāde ir enerģētisks trieciens šodienas pārgudrajam domāšanas veidam.

Kāpēc Zviedrijas Moderna Museet ir tik liela interese par krievu avangardu?

Muzejam ir samērā laba gleznu un skulptūru kolekcija, taču arī fotogrāfijas, propagandas plakāti un citi ar vizuālo mākslu saistīti objekti, kas galvenokārt iegūti laikā, kad direktors bija Dāvids Eliots.  

Kāda veida auditorijai krievu avangarda izstāde domāta?

Mums jau ir pastāvīga vidusšķiras publika, tie ir izglītoti cilvēki, kas regulāri nāk uz muzeju. Zinu, ka īpašu interesi izrāda arī arhitektūras studenti, un ceru, ka izstāde piesaistīs jaunāku publiku, ņemot vērā vizionāro skatījumu.

Vai varat minēt trīs atslēgvārdus, ar kādiem būtu raksturojama šī izstāde?

“Vīzija”, “pāri” un “cilvēce”.


Igauņu filozofs, kā arī jogas, meditācijas un sanskrita eksperts Mihkel Ram Tamm kļuva par guru veselai grupai padomju hipiju no Igaunijas un ne tikai. Fotogrāfijā redzams kā Aare un Julia apciemo Ramu 70. gadu sākumā. © No Vladimir Wiedemann kolekcijas


Vladimirs Vīdermans un Dmitrijs Petrjakovs meditē sniegā Tallinā 1982. gadā © No Dmitri Petrjakov kolekcijas

Soviet Hippies: the Psychedelic Underground of 1970s Soviet Estonia
Moderna Museet, Malme
14. septembris–13. oktobris, 2013

Hipiju kustība, kas simtiem tūkstošu jaunu cilvēku Rietumos pievērsa “miera, mīlestības un brīvības” kultam 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, atstāja savu ietekmi arī otrpus Dzelzs priekškaram. Alkstot Rietumos pieejamās brīvības un garīgi iespaidojoties no Austrumu kultūrām, arī Padomju Savienībā izveidojās puķu bērnu kontrkultūra, kas bija nošķirta no oficiālās ideoloģijas un izpaudās ar rokmūzikas, mīlestības, pacifisma un padomju cilvēkiem nepiedienīga izskata palīdzību..

Hipiju kustība Padomju Igaunijā nebija skaidri definēta parādība, bet drīzāk spilgta, eksplozīvas jaunatnes kultūras plūsma, kurai raksturīgā dzīves uztvere varēja apvienot klaidoņus un akadēmiķus. Taču pietika ar pašu tendenci uz hipiju modi, gariem matiem un vareniem rokkoncertiem, lai padomju varas iestādes tur saskatītu politiskus draudus režīmam. Tomēr, jo absurdāka realitāte, jo fanātiskāks kļuva padomju puķu bērnu spēks. Bargu likumu un represiju ēnā viņi izveidoja paši savu pasauli un pretojās valdošajai sistēmai ar simbolisku pašizpausmju starpniecību.

Muzeja direktora Džona Pītera Nilsona kunga ieskatā, hipiju izstādes īpaši izceļamie elementi ir karte, kur parādīts, kā hipiji ceļoja pa visu padomju impēriju; intervijas ar joprojām dzīvajiem hipijiem, psihedēliskas bērnu grāmatu ilustrācijas (vienīgās grāmatas, kurās šāda estētika tika pieļauta), legālās tālaika narkotikas un fotogrāfija no pirmajām (nelegālajām) Harē Krišnas laulībām.


Moderna Museet Malmes filiāle (otra atrodas Stokholmā)

www.modernamuseet.se