ZIŅAS  

Dienas jaunumi. Ceturtdiena, 19. septembris 0

Arterritory.com
19/09/2013

10. oktobrī plkst. 17.30 kinoteātrī “K Suns” notiks mākslinieka Oļega Kuļika runas performance “Sarkanā pateicība”. Performance tiek organizēta starptautiskās izstādes “Horizontu meklējot” ietvaros kā radošās laboratorijas darbs “Miers”. Ieeja – brīva. Skaidrojot gaidāmās lekcijas ievirzi, mākslinieks teic, ka tā būs runas performance: “Par to, kas ar mums bija, kas ir un būs, par laikmetīgo mākslu, Krievijas un Latvijas savstarpējām attiecībām.” Oļegs Kuļiks (1961) ir viens no nozīmīgākajiem Austrumeiropas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, kura provokatīvās performances kļuvušas par pēdējo 20 gadu mākslas vēstures klasiku un ietekmējušas ne vien akciju mākslu un tās pārstāvjus, bet arī vispārēju laikmetīgās mākslas valodu globālā mērogā. Viena no skandalozākajām un vienlaikus būtiskākajām  mākslinieka performancēm notika 1998. gada novembrī Rīgā, kinoteātrī “Andalūzijas Suns” un restorānā La Cucaracha, atstājot vērienīgu iespaidu uz vietējo mākslas sabiedrību.


Oļegs Kuļiks 1998. gadā Rīgā

Atzīmējot Rīgas performances 15. gadadienu, Kuļika kungs ir piekritis kuratores Ievas Kalniņas uzaicinājumam atkārtoti uzstāties Rīgā, nolasot lekciju ar performances elementiem. Starptautiskā laikmetīgās mākslas izstāde “Horizontu meklējot” tiek organizēta Eiropas kultūras galvaspilsētas “Rīga 2014” programmas “Okeāna alkas” ietvaros. Izstādes uzmanības centrā ir mākslas meklējošais raksturs, kas saistīts ar mākslas būtību – tiekšanos pēc ideāla, vēlmi atrasties neizzinātajos krustpunktos. Izstādes kuratore – Ieva Kalniņa. Arterritory.com arhīvā lasi interviju ar Oļigu Kuļiku, šopavasar Maskavā atklājot jaunu personālizstādi. [Riga 2014]

ABLV Bank atbalstīta un finansēta, iznākusi 432 lappušu apjoma mākslas grāmata “Bez sienām”, kurā reproducēti nākamā Laikmetīgās mākslas muzeja pašreizējās kolekcijas mākslinieku darbi. Grāmatā pārstāvēti redzamākie Baltijas valstu un Krievijas laikmetīgās mākslas pārstāvji: Ēriks Apaļais, Jüri Arrak, Jānis Avotiņš, Arnis Balčus, Aigars Bikše, Juris Boiko, Māra Brašmane, Evelīna Deičmane, Andris Eglītis, Gints Gabrāns, Barbara Gaile, Andrejs Grants, Дмитрий Гутов, Kristaps Ģelzis, Ieva Iltnere, Олег Кулик, Maija Kurševa, Leonards Laganovskis, Imants Lancmanis, Paulis Liepa, Katrīna Neiburga, Kaido Ole, Vygantas Paukštė, Miervaldis Polis, Inta Ruka, Krišs Salmanis, Синие Носы, Alnis Stakle, Antanas Sutkus, Andres Tolts, Aija Zariņa.

Albuma izdošana ir piesaistīta ABLV Bank 20 gadu jubilejai. Grāmatas ievadā ABLV Bank izpilddirektors (CEO) Ernests Bernis stāsta, kāpēc finansējis kolekcijas veidošanu valsts vēl pagaidām tikai iecerētajam muzejam un atbalstījis albuma “Bez sienām” izdošanu:  “Šajā mākslas albumā ir apkopoti darbi, ko ABLV Bank deviņu gadu laikā iegādājusies topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Albuma izdošanas brīdī muzejs vēl ir tikai ieceres stadijā – nav sienu, pie kurām mākslas darbus piestiprināt. Albums ir viens no ceļiem, pa kuru darbi dodas pie sava skatītāja. Varam aizdomāties, kas laikmetīgajā mākslā un mākslā vispār ir primārs. Muzejs kā ēka ar sienām un jumtu neapšaubāmi ir svarīgs. Bet neviens, pat vislielākais un plašākais muzejs nevar pilnībā ietilpināt un atspoguļot kāda perioda mākslu. Nevar to pilnībā parādīt arī skatītājam. Visplašākās sienas vienmēr būs par šaurām. Izejot ārpus sienām, ārpus robežām, mēs visbeidzot atgriežamies atpakaļ pie sevis. Un mākslas darbs ir kā atslēga, kas ļauj atdarīt kādas aizmirstas durvis un ielūkoties savas būtības slēptākajos apcirkņos. Ko tur atradīsim, kādas emocijas, reakcijas un izpausmes – tas jau atkarīgs no mums pašiem. Mākslinieks ar savu darbu šo procesu ir tikai iniciējis. Veidojot laikmetīgās mākslas kolekciju, mēs saviem laikabiedriem māksliniekiem palīdzam atstāt kolektīvo liecību par mūsu laiku. Šī, iespējams, ir visprecīzākā atbilde uz jautājumu – “kāpēc jūs to darāt?”. Izdodot darbus albumā, mēs šo laika šķērsgriezumu padarām pieejamu visiem, kurus tas interesē. Dalīšanās ar vērtībām – tā ir mūsu vērtīgā dalība sabiedrības vērtību radīšanas procesā!”

Mākslas zinātniece, albuma “Bez sienām” sastādītāja Laima Slava uzskata: “Ceru, ka mēs savas dzīves laikā sagaidīsim savu Laikmetīgās mākslas muzeju, kurā grāmatā reproducētie darbi būs apskatāmi oriģinālā. Būtībā Laikmetīgās mākslas muzejs Latvijā arvien vairāk kļūst par neatliekamu jautājumu.” Grāmatas dizainu veidojusi māksliniece Anta Pence. Jāpiebilst, ka šonedēļ Rīgas Mākslas Telpā tiek atklāta izstāde “...lai gadījums kļūtu par notikumu...”, kurā būs aplūkojama lielākā daļa no albumā iekļautajiem darbiem. [Neputns]

No 19. septembra līdz 29. decembrim Dailes teātra Mākslas telpā “Brīvības 75” apskatāma izstāde “Neredzamās skatuves”. Izstādes kuratore Inga Šteimane izvēlējusies piecus autorus – Džemmu Skulmi, Juri Dimiteru, Kristianu Dimiteri, Kristapu Ģelzi un Annu Iltneri. Uzmanīgi ielūkojoties viņu darbos un biogrāfijās, kas aptver mūsdienu mākslas visdažādākās, visnegaidītākās formas un dod iespēju tikties ar mākslu četru paaudžu diapazonā, pamanām spēcīgu teātra stihijas klātbūtni katrā. Izstādi veido māksla un komentārs. Ir speciāli jauni darbi un ir kolekciju krājumi. Katra mākslinieka ekspozīciju papildina teksts – zirneklis, kas izceļ ar teātri saistītos dzīves un mākslas faktus. Ir iezīmēta arī problēma: nereti mākslas komentārs ķeras pie jēdziena “teatrāls”, taču – kā to saprast? Teātra un mākslas “acīmredzamā” mijiedarbība ir intriģējoša. Modernās mākslas vēsturē ir pat epizode, kad māksla uzlūko teātri kā ienaidnieku un atskaņas no šīs epizodes ietver arī izstāde. Izstādes kuratore atzīst, ka parasti mazliet satrūkstas, lasot par “gleznieciskumu” kādā skatuves, mūzikas vai dzejas darbā, un cenšas izprast: kas ar to domāts? Līdzīgi ir ar “teatrālismu” mākslā. “Neredzamās skatuves” piedāvā aplūkot mākslu un teātri mijiedarbībā, kā arī ietver mākslinieku saiknes ar teātri. Izstāde uzbūvēta tā, lai aicinātu skatītāju kļūt par pētnieku, kurš saskata kultūru, ko veidojis teātris, un tās ietekmi tālu ārpus teātra sienām. Atklāt neredzamās skatuves. [Dailes teātris]

Mākslas akadēmijas stikla kubā – vides objektā uz Kr. Valdemāra ielas – jauna ekspozīcija. Septembrī un oktobrī uzmanības centrā scenogrāfijas studenta Eināra Timmas veidota mehanizēta rotējošu un statisku objektu grupa. Darbam iedvesma gūta no 19. gadsimta franču komponista Leo Delība operas Lakmé. [LMA]

Galerijā “Noass” AB dambī 2 vēl līdz 22. septembrim iespējams apmeklēt teksta grupas “Orbīta” veidotu izstādi “Rīgas dzejas karte II”. Tajā apkopoti nelieli multimediāli darbi, kas no vienas puses saistīti ar dzeju, bet no otras – veido ģeogrāfisku saikni ar noteiktām vietām, mikrorajoniem, maršrutiem un punktiem pilsētas kartē. Līdzās “Orbītas” dzejniekiem šoreiz izstādes autoru un ekspozīcijas dalībnieku vidū ir mūziķi Jēkabs Nīmanis, Gundega Šmite un Andris Indāns, somu māksliniece Heidi Henninena (Heidi Hänninen), programmētājs un mūziķis Aleksandrs Jegunovs, kā arī autoru duets Maija Treile un Inga Surgunte, Latvijas Mākslas akadēmijas studenti Vivianna Staņislavska, Normunds Ozols, Anastasija Dubovska un citi. Dažādu žanru darbos – video un audio instalācijās, ielu mākslas foto liecībās, interaktīvās programmās un video mākslā – ietverti labi zināmu latviešu un krievu autoru dzejoļi. Visi šie autori kādreiz ir dzīvojuši vai vēl joprojām dzīvo Rīgā. Tie ir Jānis Elsbergs, Sergejs Timofejevs, Andris Žebers, Monta Kroma, Kārlis Vērdiņš, Artūrs Punte, Aivars Neibarts, Ingmāra Balode, Henriks Eliass Zēgners un citi. [Noass]

27. septembrī plkst. 18.00 izstāžu telpā “Mala” Cēsīs tiks atklāta jauno mediju mākslinieku Eltona Kūna un Mārtiņa Eņģeļa radošā kopprojekta izstāde DREAMLAND. Jauno mediju mākslinieki Eltons Kūns un Mārtiņš Eņģelis līdz šim vēl nav strādājuši kopā, bet regulāri savā starpā dalās ar jaunām idejām. Abi mākslinieki studē Liepājas Universitātes jauno mediju mākslas programmā un viņus raksturo līdzīgas intereses – virtuālā kultūra, jaunās tendences, kā arī dažādu mediju savstarpējās attiecības mākslā. Izstādes DREAMLAND pamatā ir diskusija par reālo vidi un virtuālo telpu, cik lielā mērā objektīvā pasaule apziņas plūsmas un zemapziņas ietekmē var veidoties sirreāla un, cik ļoti virtuālā telpa mēdz pietuvoties realitātei. Mākslinieka Eltona Kūna pašmērķis nav veidot pārmērīgi detalizētus 3D modeļus un Mārtiņa Eņģeļa videodarbu forma nebūt nav abstrakta, bet to savstarpējā attiecība veido īpatnēju kolāžu, kurā dominē telpa, šķietamais un par normu pieņemtā apgāšana. [Telpa Mala]