ZIŅAS  

Solvita Krese: Lai mākslas darbs kļūtu par piedzīvojumu, tas jāizstāsta 0

Rita Kaže-Zumberga, speciāli Arterritory.com
18/09/2013

ABLV Bank kolekcijas izstāde “...lai gadījums kļūtu par notikumu...”
Rīgas Mākslas Telpa, Rīga 
20. septembris – 27. oktobris, 2013 

Vai bija nojaušams, ka Andra Eglīša glezna “Pietura” slēpj stāstu par virpuļviesuli Taurenes pagastā, Miervalda Poļa “Suņa portreta” prototips bijis pie Āgenskalna tirgus klejojošs sunītis, savukārt kāda no Andreja Granta fotogrāfijām iedvesmojusi kritiķi Vilni Vēju atsaukt atmiņā Vecrīgu 90. gados, kad tai vēl piemita nabadzības romantika? 31 mākslinieka 204 laikmetīgās mākslas darbi kā stāsti; kolekcija kā stāsts par laikmetu; izstāde kā stāsts par kolekciju un tās mākslas darbiem.

19. septembrī Rīgas Mākslas Telpā atklās izstādi “...lai gadījums kļūtu par notikumu...”, kas pirmo reizi plašākai publikai ļaus iepazīties ar ABLV Bank veidoto un regulāri papildināto kolekciju topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam. Izstādē būs pārstāvēti visi kolekcijas mākslinieku darbi, tai skaitā jaunieguvumi – Katrīnas Neiburgas Solitude, par kuru  2009. gadā saņemta Purvīša balva, kā arī Kriša Salmaņa, Evelīnas Deičmanes, Oļega Kuļika un Dmitrija Gutova mākslas darbi.

Izstādes nosaukumā ir atsauce uz franču filozofa Žana Pola Sartra teikto: “Lai visparastākais notikums pārvērstos par piedzīvojumu, vajag – un ar to pietiek – sākt to atstāstīt.” Kuratore Solvita Krese to papildina, izstādes preses relīzē minot – “lai mākslas darbs kļūtu par piedzīvojumu, to ir nepieciešams izstāstīt, iekļaujot izstādē, kolekcijā, iznesot publiskā telpā. Mainot šos ietvara nosacījumus, veidojot jaunu kontekstu, mēs katru reizi varam iegūt citu stāstu un iespēju mākslas darbu tulkot atšķirīgi, atklājot arvien jaunus nozīmes slāņus. Šoreiz stāsti kļūst par izstādes pavedienu, atklājot mākslas darbu aizkadra norises, izceļot autoru zemsvītras piezīmes, sarunu fragmentus, zīmīgus gadījumus, laikmeta nospiedumus – faktus, hipotēzes, baumas un minējumus, kas bieži vien pievieno negaidītu kontekstu mākslas darbam un ļauj to izprast un tulkot daudz garšīgāk.” Sartra fotogrāfija, kuru 1965. gadā Nidā uzņēmis lietuviešu fotogrāfs Antans Sutkus, ir izvēlēta par izstādes vizītkarti.

Četras tematiskās daļas – cilvēks, ainava, sociums, sajūtas – ir universālas kategorijas, kas iezīmē pieturas punktus ABLV Bank kolekcijas izprašanā. Sadaļa “Cilvēks” iepazīstina ar darbiem, kas fokusējas uz indivīdu, izceļot to kā personību, laikmeta liecinieku, antropoloģiskas intereses objektu. Mākslas darbi, kas grupēti sadaļā “Ainava”, tiecas fiksēt vidi un faktūru, kas veido mūsu dzīves telpas specifiku, aptverot gan lauku, gan pilsētas, gan informācijas plūsmas un mediju radītās ainavas. “Sociums” iezīmē teritoriju, kurā norisinās procesi, kas saistīti ar sabiedrību, tās kolektīvo atmiņu, vēstures pārvērtēšanu, varas spēlēm, ideoloģiju sadursmēm, provokācijām un komentāriem. “Sajūtas” apkopo darbus, kuros mākslinieki mēģinājuši fiksēt domu, sajūtu, skaņu, teksta vibrācijas un nospiedumus, kas meklējami ārpus ikdienas valodas un bieži vien kļūst tulkojami ar abstraktu tēlu, krāsu vai noskaņu palīdzību.

2005. gadā noslēgtā vienošanās ar LR Kultūras ministriju paredz, ka ABLV Bank laikmetīgās mākslas kolekcijas veidošanā desmit gadu laikā ieguldīs vienu miljonu latu un tā kļūs par topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas sastāvdaļu. To palīdz veidot starptautiska profesionāļu žūrija – Leonīds Bažanovs (Krievija), Sirje Helme (Igaunija), Māreta Jaukuri (Somija), Raminta Jurenaite (Lietuva), Norberts Vēbers (Vācija), Ieva Astahovska, Ernests Bernis, Helēna Demakova, Leonards Laganovskis, Raitis Šmits un Māra Lāce, – izvēloties izcilus Latvijas mākslinieku, kā arī nozīmīgu tuvējā reģiona mākslinieku darbus. 

Pašlaik pārstāvētos darbus radījuši: Ēriks Apaļais, Jiri Arraks, Jānis Avotiņš, Arnis Balčus, Aigars Bikše, Juris Boiko, Māra Brašmane, Evelīna Deičmane, Andris Eglītis, Gints Gabrāns, Barbara Gaile, Andrejs Grants, Dmitrijs Gutovs, Kristaps Ģelzis, Ieva Iltnere, Kaido Ole, Oļegs Kuļiks, Maija Kurševa, Leonards Laganovskis, Imants Lancmanis, Paulis Liepa, Katrīna Neiburga, Vīgants Paukšte, Miervaldis Polis, Inta Ruka, Krišs Salmanis, Alnis Stakle, Antans Sutkus, Andress Tolts, Aija Zariņa, Zilie deguni.

Lieciet aiz auss, ka ar dažiem no māksliniekiem varēs tikties klātienē – tradicionālajās Vēlajās brokastīs, kas Rīgas Mākslas Telpā tiek rīkotas 22. septembra svētdienā un 13. oktobra svētdienā plkst. 12.00.

Veidot pirmo apjomīgo kolekcijas izstādi uzaicināta kuratore, Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, kura Arterritory.com sniedza ekspress interviju.

Kādus mākslas veidus pārstāv šie kolekcijas mākslinieki? Vai profesionāļu žūrijas izvēle neiezīmē kādas, iespējams, neapzinātas tendences?

Izstādē pārstāvēti visdažādākie mediji, tomēr dominējošās pozīcijas patur glezniecība un fotogrāfija. Priecē ABLV bankas pārstāvju uzstādījumu maiņa, kas, uzsākot darbu pie izstādes veidošanas, kļuva daudz atvērtāka ekspertu komisijas ieteikto darbu iegādei.

Kā nonācāt līdz idejai, ka kolekcijas eksponēšanu padziļina stāsti, darbu rašanās notikumi? Cik viegli vai grūti bija pie tiem tikt?

Man vienmēr licies būtiski stāstīt par mākslas darbu, mēģināt to interpretēt, analizēt, tulkot un kontekstualizēt. Esmu visai kritiska pret pozīciju, ka mākslas darbs runā pats par sevi, ka “viss nāk no iekšām” un ka par mākslu nav jārunā. Nav īsti godīgi skatītāju palaist laikmetīgās mākslas konceptuālajos džungļos, neiedodot nekādu pavedienu, kur pieturēties. Bieži vien aizkadra stāsti ir saistošāki par reprezentatīvo vēstījumu.

Gatavojot stāstus, tikāmies un runājāmies gan ar darbu autoriem, viņu laikabiedriem, pētījām arhīvus un ļāvāmies personīgajām atmiņām. Ļoti aizraujošs un radošs process. Tāds pētnieka, arheologa azarts. Uzzināju vairākus jaunus aizkadra stāstus, kas man pavēra citu skatu uz dažu mākslinieku radošo darbību.

Ko noteikti nepalaist garām apmeklētājiem, lai izprastu izstādes būtību? Vai tekstuālā, izskaidrojošā puse ir svarīga konteksta sastāvdaļa, vai kolekcija var “strādāt” uz skatītāju arī bez tās?

Skatītājs var izvēlēties arī neko no piedāvātā teksta nelasīt, domāju, ka izstāde būs interesanta arī kā vizuālais piedzīvojums. Stāsti piedāvā citādu skatupunktu, kas šajā gadījumā nav “garlaicīgie kuratoru teksti”, bet visai atraktīvi un asprātīgi stāstiņi, kas, iespējams, aizķeras skatītāju atmiņā un liek atcerēties arī mākslas darbu saistībā ar kādu īpašu notikumu.

Ievērota struktūra, sekojot četrām kategorijām – cilvēks, ainava, sociums, sajūtas – kas palīdz orientēties izstādes telpā, ieraudzīt kopsaucējus un pamanīt dialogu starp izstādes darbiem, kā arī piedāvā dažādus kontekstus, kā vispār iespējams “lasīt” ABLV Bank kolekciju.

Ieteiktu nepalaist garām arī izrādi, kas veidota speciāli šai izstādei un kurā piecus stāstus ir radījuši tādi režisori Inese Mičule, Ģirts Šolis, Vilnis Vējš, Kārlis Freimanis un Jurijs Djakonovs. [Apmeklētāju ievērībai – izrādes notiek turpat Rīgas Mākslas Telpā 2. 9., 11., 25. oktobrī plkst. 19.00. – R.K.-Z.]

Vai tematiskās daļas – cilvēks, ainava, sociums, sajūtas – bija veids, kā sagrupēt kolekciju, vai tieši pretēji – lai parādītu, cik kolekcija ir daudzšķautņaina?

Četras tematiskās daļas šajā izstādē ir viens no iespējamiem veidiem, kā grupēt kolekcijas darbus. Katrā sadaļā iekļautajiem mākslas darbiem ir kāds vienojošs nervs, fokuss, kas ļauj tos “tulkot “ šādā kategorijā.

Pastāstiet par izglītojošo spēli jauniešiem, kas sasaista laikmetīgo mākslu ar fizikas, ķīmijas, matemātikas u.c. zināšanām?

Ar spēles organizēšanu un attīstīšanu nodarbojās ABLV labdarības fonds, kura iecere ir pievērst jauniešu uzmanību laikmetīgajai mākslai un veicināt interesi par kultūras norisēm. Spēle tapusi sadarbībā ar 9. līdz 12. klašu skolotājiem, izvēloties skolā apgūstamos priekšmetus kā prizmu, caur kuru lūkoties uz laikmetīgo mākslu. Spēli varēs izspēlēt izstādes telpā gan ar digitālo tehnoloģiju, gan jautājumu lapu palīdzību.

Varbūt varat arī ko atklāt par izrādi laikmetīgās mākslas izpausmē – teātra valodā? Kāda atšķirība laikmetīgam teātrim no tradicionālā?

Laikmetīgās kultūras teritorijā vērojama arvien izteiktāka nozaru saplūšana un mijiedarbība. Laikmetīgais teātris darbojas ar konceptuāliem risinājumiem, ar attēlu, skaņu, kustību, radot tēlu sistēmu, kas itin labi iederas gan uz teātra skatuves, gan izstāžu zālēs.

Vai noslēgumā varat atklāt, kādā stadijā šobrīd ir darbi pie topošā Laikmetīgās mākslas muzeja?

Patlaban premjers ir apstiprinājis, ka Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība pie labvēlīgiem finanšu piesaistes apstākļiem varētu tikt nodefinēta kā viena no valsts attīstības prioritātēm. Valsts nekustamajiem īpašumiem uzdots sagatavot situācijas izpēti un analīzi iespējamām muzeja būvniecības vietām. Turpinās darbs pie topošā muzeja kolekcijas veidošanas.


Antans Sutkus

www.ablv.com
www.ablvfoundation.org
www.lcca.lv

Rīgas Mākslas Telpa
Kungu iela 3
Rīga, Latvija
makslastelpa.lv

Darba laiks: O.-Sv. 11.00–18.00