ZIŅAS  
No Marata Gelmana kūrētās grupas izstādes “Mežs”

Klusa priekšspēle kolektīvai psihozei. Izstādes Maskavā septembrī 0

Sergejs Hačaturovs Maskavā
16/09/2013 

Līdz ar septembra iestāšanos Maskavā sācis plosīties mākslas notikumu viesulis, un tā epicentrs būs 5. Maskavas laikmetīgās mākslas biennāle, ko atklās 20. septembrī (kuratore Katrīna de Zēgere). Septembra sākums bija priekšvakars, Krievijas galvaspilsētā plaši prezentējot pašmāju modernisma klasiķiem veltītas monumentālas programmas, kas apskatāmas joprojām. Galerijā Naši hudožņiki, kuras interešu lokā ir “Sudraba gadsimta” un krievu emigrācijas meistari, atklāja plašu, padomju Krievijā aizliegtā Pāvela Čeliščeva darbu izstādi. Šo meistaru mēdz dēvēt par krievu sirreālistu. Atšķirībā no Dalī – Čeliščevs ir sarežģītāks, brīvs no Dalī raksturīgajiem stereotipiem un klišejām, kas uz brangās buržuāzijas garšas kārpiņām iedarbojas gluži kā televīzijas sāgas par vampīriem. Čeliščevs visu mūžu ar apskaužamu rūpību auda savu paša pasauli – vientuļu metafizisku klejojumu aizspoguliju. Ne velti viņa audeklos brīžam pavīd ainavā paslēpušās meitenes Alises aprises. Ļoti trausls un neirastēnisks meistars. Mūsu muzejos ir tikai viens viņa darbs: Valsts Tretjakova galerijai novēlētais “Fenomens”. Savukārt privātās galerijas Naši hudožņiki īpašumā ir viena no pasaulē lielākajām Čeliščeva darbu kolekcijām.

  
Pāvels Čeliščevs. Fata Morgana 

Tretjakova galerijā Lavrušinskaja šķērsielā (Inženieru korpuss) ir atklāta smalkā liriskā gleznotāja, Korina un Favorska skolnieka Ilariona Goļicina izstāde, atzīmējot viņa 85. dzimšanas dienu. Savā daiļradē Goļicins akumulēja daudzas padomju neoklasiķu paņēmienu īpatnības, kur gleznieciskā un grafiskā substance pulsēja un mirdzēja, pateicoties veiksmīgai klasiskās un avangarda tradīcijas sintēzei. Goļicins savā ziņa ir 20. gadsimta otrās puses jaunā gleznieciskuma etalons.

Čeliščeva un Goļicina personīgās skates var nosaukt par gaidāmā izstāžu eposa kameruvertīras otro daļu. Pirmā daļa ir Puškina literatūras muzejā Prečistenkas ielā augusta beigās atklātā ekspozīcija “Šais laikos albumi ir retums...” (Альбомы нынче стали редки...). To sagatavoja Puškina muzejs un viena no Maskavas estētu iecienītākajām galerijām Kovčeg. Muzejs savāca savos un citu krājumos esošos galantā astoņpadsmitā, romantiskā deviņpadsmitā un revolucionārā divdesmitā gadsimta albumus (piedalījās arī Literatūras muzejs, Krievijas literatūras un mākslas arhīvs, Majakovska Muzejs un privātie kolekcionāri). Būdami īsti 20. gadsimta tēlotājkultūras lietpratēji, Kovčeg vadītāji Sergejs Safonovs un Igors Čuviļins kopā ar neatkarīgo kuratori Annu Romanovu parādīja albumu kultūru, kāda tā bija nesenā pagātnē un mūsdienās: sākot ar 1941. gadā pie Maskavas kritušā Vladimira Favorska dēla Ņikitas zīmējumiem, beidzot ar Iļjas Kabakova konceptuālajiem grafiskajiem aizslietņiem un Andreja Monastirska mašīnraksta opusiem.


D. Duņins. Zvirbulis entimologs. No N.Rjabiņinas albuma

Albumu kultūra, kas parādīta kā vienota nepārtraukta tradīcija, ir intriģējoša. Šeit ir vietā teiciens par iespēju ielūkoties radošās virtuves aizkulisēs. Precīzāk: saprast, ka agrākos laikos un arī tagad gandrīz par pašu svarīgāko radošajā procesā tiek uzskatīta intence, proti, iekšējs pamudinājums radīt māksliniecisku opusu. Vieglu, uz baltām lapām valsējošu domu grafēmas ir ieceres rašanās nenovērtējamās liecības un satura pilnības apsolījums, kas, ak, vai, gala versijā bieži paliek nesasniegta. Šī izstāde, kuras nosaukumu veido skaists citāts no Vološina 1912. gada cikla “Tēli: Šais laikos albumi ir retums...” (Альбомы нынче стали редки // В листах, исписанных пестро, // Чертить случайные виньетки // Отвыкло беглое перо) ļoti veiksmīgi trāpīja laikā pirms biennāles perioda izstāžu projektu izvirduma, kad atmosfēru nosaka kolektīva psihoze un prāta sajukuma konveijers.  

Šis konveijers tika palaists jau 5. septembrī, kad izstāžu lavīna gāzās pāri Vinzavod. Šajā dienā “Lielajā vīna pagrabā” tika atklāts projekts Heavy Metal. Tā kurators ir autoritatīvs jaunās paaudzes mākslinieks, Austrijas prēmijas Strabag-2012 laureāts Jegors Košeļevs. Jaunie mākslinieki, kas sadarbojas ar Regina Gallery, papūlējušies pierādīt, ka neobrutālisms – tas ir kruti. Piedalās Ivans Gorškovs, Iļja Dolgovs, grupa ELIKUKA, Vlads Kuļkovs, Vladimirs Logutovs, Grigorijs Juščenko.

Vienlaikus Heavy Metal dalībnieks Vladimirs Logutovs Vinzavod  eksperimentālajā jauniešu galerijā rāda sava paša kuratora projekta pirmo lolojumu Start. Viņa izraudzītais divdesmit trīs gadus vecais pēterburdzietis Kirils Makarovs eksponē savu figuratīvo glezniecību ar izaicinoši apolitiskiem, neaktuāliem sižetiem no sērijas “cilvēki valkā savas žaketes...”

Savukārt Regina Gallery atklāta odesieša Sergeja Zarvas izstāde, kurā seši skapji un to saturs reanimēs padomju cilvēka sadzīves reālijas un vērtību skalu.

Ukraiņu tēma tiks turpināta galerijā Greenberg. Tur jau no 5. septembra var iepazīties ar mūsdienu ukraiņu fotogrāfiju par tēmu “ekspropriācija”. Māksliniece Marija Agurejeva, kas arī ir dzimusi Ukrainā, galerijā Pechersky Gallery izvērsusi projektu ar piņķerīgu nosaukumu “Šīs mātītes, kas mums bojā bezgalīgo”. Tā saucas psihoanalītiķes Džūlijas Kristevas eseja, kurā kritizēta maskulīnā kultūra, kas akceptē sievietes ķermeņa seksuālu un vizuālu ekspluatāciju. Marija Agurejeva ir veltījusi projektu vīrieša skatienam, kas fragmentē sieviešu ķermeņus. 

Bērnu neirožu infantilā pasaule ir fotogrāfes Margo Ovčarenko fotosērijas tēma. To var apskatīt Vinzavod galerijā Pop//Off//Art. Bet Vinzavod raudzēšanas cehā skatāma mākslinieku apvienības Vglaz izstāde “Veselā daļas”. Aktuālā māksla kā sabiedrības sāpju slieksnis, ideja, kas kļuvusi par kaut ko līdzīgu zilumam zem acs un apvienojusi pazīstamus jaunās paaudzes māksliniekus Olgu Kroitori, Iru Korinu, Natāliju Zincovu, Natāliju Stručkovu, Sergeju Pahomovu, Georgiju Litičevski un Georgiju Ostrecovu ...


“Mežā”...

Savus pirmos soļus ne polittehnoloģiskajā, bet gan ekoloģiskajā laukā izdara Marats Gelmans. Viņa projektā “Kultūras alianse”, kas iekārtots Vinzavod teritorijā, atklāta Krasnodaras mākslinieku izstāde “Mežs”. Tā veltīta dabas aizstāvēšanai no civilizācijas barbarisma. Citu vidū izstādē piedalās Krievijas dienvidu labākā jauniešu institūcija – grupa ZIP.

Respektablajā galerijā PROUN, kuras saimniece Marija Lošaka nu ir kļuvusi par Valsts Puškina tēlotājmākslas muzeja direktori, ir atklāta Nadeždas Stolpovskas personālizstāde. Māksliniece par saviem darbiem saka: “Vairums no tiem ir tradicionāli, tie eksistē mākslas vidē, radīti, izmantojot tradicionālus materiālus (tuša/papīrs), taču šajos materiālos gribēju uzsvērt “mākslinieciskam” materiālam “netradicionālas” īpašības. Manus darbus ne vien drīkst, bet arī vajag aiztikt, un tāpēc to uztveršana, kā jebkuras akcijas, kā Valtera de Marias, Mihaela Heizera, Ričarda Serras un vairāku citu mākslinieku darbu uztveršana norit laikā, un skatītājam tajos ir aktīva loma. Mani darbi eksistē reālā laikā un ir tam pakļauti: tie nodzeltē, izbalo, tiem nodriskājas malas. Tie nav “unikāli, neatkārtojami mākslas darbi”. Pateicoties vienkāršajai tehnoloģijai tos var radīt no jauna, un šis eksemplārs, un visi nākamie būs līdzvērtīgi pirmajam.”

Vernisāžu virpuļa kulminācija ir pasaulē atzītā mākslinieka Ervīna Vurma (Erwin Wurm) izstāde. Ekspozīcija “Bailīgais traktors” tiek rādīta Sarkanvīna Cehā. Ervīns Vurms murca sadzīves priekšmetus un reālijas ar režisora Mišela Gondrī cienīgu enerģiju, tikai Vurmam šī enerģija ir vēl žultaināka un ņirdzīgāka. 


Tā pasauli redz Ervīns Vurms