ZIŅAS  
Cilvēks bez pagātnes. 2002

Pirmais Rīgas Autorkino festivāls veltīts Aki Kaurismeki filmām. Ekspress intervija ar Ditu Rietumu 0

Agnese Čivle, www.anothertravelguide.com
12/09/2013 

No 20. līdz 22. septembrim kinoteātrī Splendid Palace notiks pirmā Rīgas Autorkino festivāla ievadsesija, kas veltīta somu kinorežisoram Aki Kaurismeki (Aki Kaurismäki, 1957). Ievadsesija “Aki Kaurismeki. Cilvēks ar pagātni” piedāvās ne tikai sešas brīnišķīgas šī pasaulslavenā režisora filmas, bet arī kino teorētiķu – Ditas Rietumas, Viktora Freiberga, Dairas Āboliņas, kā arī Aki Kaurismeki daiļrades pētnieka, somu kino zinātnieka Jarmo Valkolas lekcijas.

Atšķirībā no citiem festivāliem, šo rīko kino kritiķu grupa, tālab Arterritory.com sazinājās ar kinoteorētiķi Ditu Rietumu – vienu no festivāla veidotājām, lai sīkāk un izvērstāk apskatītu pamatjautājumus, kas saistīti ar šāda vēl nebijuša autorkino tradīcijas aizsākumu.


Aki Kaurismeki

Eiropas autorkino ir vienīgā iespēja būt opozīcijā Holivudas izklaides mašinērijai, atgādinot, ka kino ir kultūras daļa – māksla, kas spēj emocionāli un intelektuāli saviļņot. Festivāla veidotāji cer, ka jau pavasarī varēs piedāvāt nākamo Rīgas Autorkino festivāla sesiju. Vērojot publikas interesi šīs ievadsesijas laikā, pasākumu plānots izvērst kā plašāku autorkino festivālu, kas veltīts ne tikai viena režisora, bet vairāku autoru daiļradei. 

Kas ir autorkino?

Pirmie šo jēdzienu 20. gadsimta 50., 60. gados sāka lietot Franču jaunā viļņa (La Nouvelle Vague)  teorētiķi, tai skaitā ietekmīgais franču kino kritiķis un filmu režisors Fransuā Trifo. Šī jēdziena būtības pamatā ir noteikta režisora skatījums, kas ir nozīmīgāks par pašas filmas sižetu un tēmu. Autorkino būtiskākais aspekts ir režisora redzējums un rokraksta īpatnības, kas kinovalodā izpaužas filmas ritmā, montāžā un vizuālajā uzbūvē.

Kopumā tas arī atšķir kvalitatīvu Eiropas kino no Holivudas konveijera filmām, proti, Eiropas kino koncentrējas uz režisoriem – personībām. 

Kas ir autorkino festivāls?

Lai gan jebkurš no lielajiem Eiropas filmu festivāliem pamatā izrāda autorkino darbus, taču tādu, kas sevi dēvētu par “autorkino festivāliem” – Eiropā nav.

Tātad Eiropas kinofestivālu programmas bāze ierasti ir autorkino darbi, pēc kuru pieteikumiem festivāla apmeklētājam jau ir iespējams prognozēt, kas gaidāms. Mihaela Hānekes filma, Ulriha Seidla darbs, Fransua Trifo kino... šie vārdi runā paši par sevi. Eiropas kino režisora personība darbojas kā koda atslēga.

Kāpēc šis autorkino festivāls tiek aizsākts tieši ar Aki Kaurismeki?

Autorkino pārstāvji būtībā visu mūžu veido “vienu filmu” – neskatoties uz to, ka mainās gan filmu nosaukumi, gan sižeti. Ar šo pasākumu sēriju būtiski ir likt saprast, kādā veidā viena konkrēta filmas veidotāja rokraksts rezonē ne tikai vienā viņa filmā, bet caurvij visu viņa daiļradi. Tā kā Somijas kinorežisors Aki Kaurismeki ir spilgts režisors, traģikomisku filmu autors, ar ļoti izteiktu un suverēnu režisora rokrakstu, kas noteiktus izteiksmes līdzekļus atkārto no filmas filmā – viņš, mūsuprāt, it ļoti pateicīgs autors, ar kuru aizsākt šo diskusiju.

Turklāt Kaurismeki ir viens no tiem Eiropas režisoriem, kura filmas ir izpelnījušās gan starptautisku atzinību, gan kulta filmu statusu, kā arī perfekti atbilst savulaik Francijas kinoteorētiķu radītajam autorkino jēdzienam. Tās ir filmas, kuras saista režisora rokraksts – intonācija, stils, aktieri, tēmas, galu galā – arī skatījums uz pasauli.

Būtisks faktors šī autora izvēlē ir arī tas, ka nu jau izaugusi paaudze, kas šo režisoru nepazīst, taču Kaurismeki vēl joprojām ir viens no interesantākajiem un oriģinālākajiem Eiropas autorkino pārstāvjiem. 

Kāds ir Kaurismeki filmu varonis?

Kaurismeki noteikti varētu būt katra sevis cienoša hipstera iemīļotākais režisors, jo viņa varoņu vizuālais tēls ir tas, kas šobrīd ir iecienīts un aktīvi tiek lietots tā saucamajā hipsterkultūrā. Aki Kaurismeki rezignētās traģikomēdijas apdzīvo šķietami necili, nošņurkuši dzīves pabērni, nevis seksīgi, baltzobaini Holivudas skaistuļi. Kaurismeki varoņi maz runā un daudz smēķē, taču viņi mēdz arī nolīgt pasūtījuma slepkavas, iecerēt pamatīgas atriebes un spēlēt dullu rokenrolu. 

Kādā vidē darbojas Kaurismeki varoņi?

Filmu darbība notiek mūsdienu Somijā, lielākoties Helsinkos, pamatā bāros, taču tie ir Kaurismeki Helsinki. Laiks tajos šķietami ir iesprūdis mūžīgajos 20. gadsimta 60. gados – vismaz vides dizainā. Kaurismeki filmas piedāvā ļoti atraktīvu un stilizētu telpu. Helsinki Kaurismeki filmās... tā vienmēr būs tāda mazliet dīvaina, mazliet stilizēta retrovide, kurā priekšmeti, apģērbs, frizūra asociēsies ar savaveida retro “bezlaiku”. 

Viens režisors, četri kino kritiķi. Ko atklās lekcijas?

Ko stāstīs viesis no Somijas – kino zinātnieks Jarmo Valkolas, grūti sacīt... Pārējās lekcijas un ievadvārdi būs īsāki, taču katra filma ir pietiekami individuāla parādība, un katrs no kino teorētiķiem ir pietiekami individuāls, lai nerunātu vieniem vārdiem un nestāstītu vienu un to pašu. Priecājamies, ka pēc smagākām veselības problēmām arī Viktors Freibergs piekritis novadīt minilekciju.

 

FESTIVĀLA PROGRAMMA (Splendid Palace, 20.–22. septembris) 


Havra. 2011

20. septembris, plkst. 18.00. Lielā zāle. ATKLĀŠANA
“Havra” (Le Havre, 2011). 120 min

Marsels Markss, kādreizējais bohēmietis un literāts, dzīvo ostas pilsētā Havrā kopā ar savu mīļoto sievu Arletī, apmeklē savu iecienīto bāru un iztikai nopelna ar kurpju spodrinātāja amatu. Marsela ierastā dzīve mainās brīdī, kad Arletī smagi saslimst, bet viņš sastopas ar mazu puiku – nelegālo bēgli no Āfrikas, kuru vajā uzcītīgs policijas inspektors. Šajā rezignētajā “dramēdijā” (drāma – komēdija) Kaurismeki ir sapulcinājis savus iecienītos aktierus – arī lielāko daļu no filmas Bohēmas dzīve aktieransambļa. Filma saņēmusi daudzas starptautiskas balvas, arī Starptautiskā Kannu festivāla apbalvojumus, un tikusi nominēta vairākām Eiropas Kinoakadēmijas balvām.

20. septembris, plkst. 20.30. Mazā zāle
“Meitene no sērkociņu fabrikas” (The Match Factory Girl, 1990). 68 min

Īrisa ir jauna fabrikas strādniece Somijā, kura dzīvo kopā ar māti alkoholiķi un viņas vīrieti. Parasti vīrieši Īrisu ignorē, taču kādā vienas nakts romānā viņa ieņem bērnu, tādējādi saniknodama savu ģimeni. Īrisa aiziet no mājām un sāk īstenot nežēlīgu atriebības plānu, lai sodītu visus, kas viņu ir sāpinājuši. Viena no agrīnajām Aki Kaurismeki filmām – melnā komēdija, kurā spilgti iezīmējas režisora rokraksts un arī sadarbība ar daudzu turpmāko A. Kaurismeki filmu zvaigzni – aktrisi Kati Outinenu.


Es nolīgu pasūtījuma slepkavu. 1990

21. septembris, plkst. 16.30. Mazā zāle
“Es nolīgu pasūtījuma slepkavu” (I Hired a Contract Killer, 1990). 79 min

Anrī Bulanžē ir francūzis, kurš dzīvo Londonā. Pēc iemīļotā darba zaudēšanas Anrī krīt depresijā  un nolemj izdarīt pašnāvību. Vairākkārtējie mēģinājumi ir neveiksmīgi, tāpēc Anrī nolīgst pasūtījuma slepkavu, kura uzdevums ir nogalināt viņu pašu – Anrī. Savas dzīves drūmākajā mirklī viņš satiek jaunu sievieti, tomēr pasūtījuma slepkavība nav atceļama. Filma ir uzņemta Parīzē – galvenajā lomā ir Francijas “jaunā viļņa” zvaigzne – aktieris Žans Pjērs Leo (“400 sitienu” u.c.)

21. septembris, plkst. 19.00. Mazā zāle 
Pirms filmas – somu kino zinātnieka Jarmo Valkolas lekcija
“Ļeņingradas kovboji dodas uz Ameriku” (Leningrad Cowboys Go America, 1989). 78 min

Filma, kuras žanrs dēvējams par road movie (ceļa filma), stāsta par kādu rokgrupu, kas dodas uz Ameriku un iekaro tur atzinību. Filmas vajadzībām radītās “krievu rokgrupas” Leningrad Cowboys iezīmes ir stilīgas frizūras un kurpes. Sibīrijā grupu ignorē, tāpēc tā dodas ceļā uz visu iespēju zemi Ameriku, kur aģents iesaka nomainīt muzicēšanas stilu un spēlēt rokenrolu. Jāpiemin, ka viens no grupas locekļiem ceļā uz ASV ir sasalis un viņa saldētais ķermenis arī piedalās grupas ekstravagantajā, trakulīgajā ceļojumā. “Ļeņingradas kovboji” pēc šīs ekscentriskās komēdijas panākumiem kļuva par sava veida somu popkultūras fenomenu – starptautiski populāru rokgrupu.


Bohēmas dzīve. 1992

22. septembris, plkst. 16.30. Mazā zāle
“Bohēmas dzīve” (La vie de bohème, 1992). 100 min

Filma tapusi pēc Anrī Miržē literārā darba motīviem, kas ir arī Džakomo Pučīni operas “Bohēma” pamatā. Marsels ir Parīzes dzejnieks un literāts, kurš nespēj samaksāt īri. Klīstot pa Parīzes ielām, viņš satiek gleznotāju Rodolfo no Albānijas, – abus saista gan māksla, gan izdzīvošanas problēmas. Par viņu draugu kļūst arī īru komponists, kurš ievācies Marsela bijušajā istabiņā. Trijotne dala savus knapos ienākumus, atbalstot cits citu, un tad Rodolfo satiek savu liktenīgo mīlestību Mimī. Šī rezignētā traģikomēdija ir saņēmusi daudzas starptautiskas balvas, bijusi nominēta arī Eiropas Kinoakadēmijas balvai. 2011. gada filma “Havra” ir netiešs “Bohēmas dzīves” turpinājums – tajā filmējušies tie paši aktieri, kas piedalījušies “Bohēmas dzīvē”.

22. septembris, plkst. 19.00. Mazā zāle
“Cilvēks bez pagātnes” (The Man Without a Past, 2002). 97 min

Kāds vīrs M ierodas Helsinkos, kur kļūst par uzbrukuma upuri. Atmostoties slimnīcā, viņš ir zaudējis atmiņu un nespēj atcerēties ne savu vārdu, ne pagātni. M, kurš ir kļuvis par  autsaideru – bez saknēm un sociālajām saitēm –, ir spiests sākt savu dzīvi no jauna Helsinku bezpajumtnieka statusā.  Viena no izcilākajām Aki Kaurismeki filmām, kas apbalvota Starptautiskajā Kannu kinofestivālā un tikusi nominēta “Oskaram”.

Biļešu cenas:
Ls 2,50. Skolēniem, studentiem, pensionāriem Ls 2.  Uz sešām filmām – Ls 7.