ZIŅAS  
(Fragments). Diāna Tamane. No darbu sērijas “No mana ģimenes albuma I”

Izdota trešā Latvijas fotogrāfijas gadagrāmata. Ekspress intervija ar Arni Balčus 0

Rita Kaže-Zumberga, speciāli Arterritory.com
10/09/2013 

Latvijas fotogrāfijas gadagrāmatas 2013 atvēršanas svētki
10. septembris, plkst. 18.00
LKA Rīgas Kino muzejs, Peitavas iela 10/12, ieeja no Alksnāja ielas

96 lapaspuses ar interesantākajiem, mākslinieciski pievilcīgākajiem un saturiski bagātākajiem darbiem, ko radījuši Latvijas fotogrāfi pēdējos gados, sasniegs savus šķirstītājus otrdienas vakarpusē, kad Kino muzeja telpās žurnāls Fotokvartāls svinēs jau trešo izdevumu Latvijas fotogrāfijas gadagrāmatai.

Šis gads spilgtāko autorprojektu rindās izcēlis sešas mūsdienu dokumentālās fotosērijas – Elīna Ruka, Aija Bley, Diāna Tamane, Iveta Vaivode, Paulis Jakušonoks un Kaspars Podnieks ar fotogrāfijas palīdzību pētījuši personiski un sabiedriski nozīmīgas tēmas.

Elīna Ruka fotosērijā “Mājas dzīves, uzturoties bērnības takās, dokumentējusi sadzīviskas ainas, kurās pētījusi mājas un ģimenes dzīvi, mēģinot rast atbildes uz jautājumu: kas mums ir un ko mēs sagaidām nākotnē?


Aija Bley

Vecāka gada gājuma cilvēku dzīves atainojumam pievērsusies Aija Bley ciklā “Vēlāk. Izvēles pamatīgumu atspoguļo pieeja – sirmgalvji dokumentēti viņu pašu dzīvokļos, kur interjers reizumis runā skaļāk par cilvēkiem, jo iemūžinātie varoņi šajā dzīves telpā pavada lielāko savas dzīves daļu.


Diāna Tamane

Diāna Tamane fotogrāfijas cienītājus darbu sērijā “No mana ģimenes albuma I” iepriecina ar citādu pieeju ģimenes portretējumam; kliedējot garlaicību, viņa ķērusies pie personības šķautņu atklāšanas ar dažādiem kulta animācijas filmu simboliem, ļāvusi piederīgajiem nopietnību nomainīt ar humorpilnu nopietnību.


Iveta Vaivode

Ivetas Vaivodes personiskais ceļojums vecmāmiņas bērnības ciemā Pilcenē, Latgalē izjusts caur vietējo iedzīvotāju dzīvēm un stāstiem un ticis iemūžināts darbu kopā “Klēpis”. No jauna radīta pasaule, kas sākotnēji iepazīta ar senu fotogrāfiju palīdzību, ļaujot satiktajiem cilvēkiem kļūt par atmiņu spoguli, atdzīvinot pašas fotogrāfes ģimenes pagātni.


Paulis Jakušonoks

Pilsētvides dokumentācija no Pauļa Jakušonoka savdabīgā redzējuma prizmas iemūžināta sērijā “Apkārt”, kurā, arhitektoniskiem kadriem mijoties ar sadzīviskām ainām, ikviens pilsētnieks tiks pakļauts tikai sev vien zināmām nojausmām.


Kaspara Podnieka fotogrāfijas Latvijas paviljonā 55. Venēcijas mākslas biennālē

Drustu pagasta iedzīvotājus savām vajadzībām nodarbinājis Kaspars Podnieks foto ciklā “Rommeļa pienotava”, kas pašlaik tiek eksponēts Venēcijas biennālē Latvijas paviljonā. Vietējie “pārvietoti” augstāk, atrauti no savas zemes, fiziski pacelti augstu pāri ceļiem, kuru viņi diendienā iet, un ainavām, ko ik dienas skata.

Tradicionāli gadagrāmatā iekļauti arī teksti par fotogrāfiju, lai rūpētos par Latvijas foto teorijas un vēstures attīstību. Šoreiz publicēta filozofa Kārļa Vērpes apcere par fotožurnālistiku Latvijā un mākslas zinātnieces Ievas Lejasmeijeres eseja “Dažas lappuses Latvijas fotogrāfijas ģimenes albumā”.

Foto Kvartālam vienīgajam medijam, kas regulāri atspoguļo galvenos notikumus Latvijas fotogrāfijā, veicina to kritisku analīzi un piedāvā ieskatu arī ārvalstu norisēs, Latvijas fotogrāfijas gadagrāmatas izdošana ir tikai secīgs turpinājums. Galvenais redaktors Arnis Balčus ekspress intervijā Arterritory.com ieskicē aizkulises.

Pēc kādiem kritērijiem tiek atlasīti fotogrāfi un to darbi, kurus pēcāk publicē Latvijas fotogrāfijas gadagrāmatā?

Minimālais kritērijs ir tāds, ka autoram jābūt vismaz astoņām fotogrāfijām par vienotu tēmu. Un šai tēmai kaut kādā veidā jābūt saistītai ar sabiedrību, nevis kosmosu.

Cik daudz fotogrāfu darbu ikgadēji parādās, no kuriem tika veikta atlase? Vai ir plaša izvēle, vai tieši pretēji?

Izvēle ir ļoti ierobežota. Bet ko var gribēt – mums nav izglītības sistēmas vai normāla valsts atbalsta, lai katru gadu “dzimtu” vismaz seši jauni ģēniji. Ir visādi kursi, kur ir daudz talantīgu cilvēku, taču viņiem trūkst motivācijas un apņēmības, tāpēc tas viens projekts, ar kuru viņi beidz šo kursu, visbiežāk arī paliek vienīgais foto projekts viņu dzīvē. Arī citiem sērijas top lēni, vien retais katru gadu uztaisa jaunu projektu. Tajā pašā laikā vienmēr ir interesantas sērijas, kas paliek ārpus redzesloka.

Foto Kvartāla iniciatīva par gadagrāmatas izdošanu ir jauna – šogad klajā nāk trešais izdevums. Kas pirms tam veica iepazīstināšanas, informācijas atjaunošanas funkciju fotogrāfijas mākslā Latvijā?

Iepriekš piecus gadus žurnāls Foto Kvartāls iznāca kā drukātais izdevums, taču pēdējā kaut cik vērā ņemamā grāmata par Latvijas fotogrāfijas vēsturi un pētniecību iznāca 1985. gadā. Mums nav kas raksta un pēta fotogrāfiju. Fotogrāfija Latvijā ir viena liela bēdu ieleja, es tagad varētu stundām stāstīt par to, kā mums nav.

Varbūt Jums ir sava definīcija, kāda tieši ir Foto Kvartāla misija gadagrāmatas izveidē?

Gadagrāmata ir Latvijas fotogrāfijas propagandas produkts, kas domāts vietējam un ārzemju tirgum. Tas arī ir varas instruments, lai mainītu jēdzienu, kas tad vispār ir fotomāksla Latvijā. Savukārt jaunajiem autoriem tā ir viena no nedaudzajām iespējām parādīt savu veikumu plašākai publikai. Nemaz nerunājot, ka tas ir ieguldījums vēsturē – vienu dienu VKKF komisija vairs neiedos naudu un interneta FK aizies pa burbuli, bet gadagrāmata paliks plauktā un pārdzīvos mūs visus.

Kā raksturotu trešās gadagrāmatas noskaņu – iluzoro, ko rada fotosērijas un teksti?

Visas fotosērijas ir par mājas sajūtu, un šoreiz tas bija apzināts lēmums atlasīt projektus, kas kaut kādā ziņā ir par vienu un to pašu tēmu – cilvēku, ģimeni, attiecībām ar vidi. Ļoti latviski, nedaudz skumji un romantiski.

Atklājiet kādus atslēgvārdus tekstiem, ko rakstījuši filozofs Kārlis Vērpe par fotožurnālistiku un mākslas zinātniece Ieva Lejasmeijere savā esejā par gadagrāmatas kolekciju.

Kārlis Vērpe mēģina saprast, kāpēc Latvijā ir tik sūdīgi ar fotožurnālistiku, bet Ieva Lejasmeijere rod sakarības starp gadagrāmatā publicēto autoru idejām, tēmām, pieejām.

Vai gadagrāmata atspoguļo fotomākslas virzienu, attīstību, realitāti Latvijā? Vai tomēr tie ir tikai spilgtākie mirkļi fotogrāfijā?

Tā noteikti atspoguļo vienu būtisku daļu no tā, kas notiek Latvijā. Taču es nevaru teikt, ka tā atspoguļo realitāti kopumā, jo vienai lielai daļai cilvēku “fotomāksla” nozīmē pavisam ko citu – kalendāra tipa ainavas, teatrālus portretus un salkanus aktus. Gadagrāmatas uzdevums nav parādīt pēc iespējas vairāk autoru un virzienu, bet gan izcelt vērtīgāko, mākslinieciski kvalitatīvāko.

Kamēr līdz nākamajai gadagrāmatai gada nogrieznis, kāds projekts vai pasākums Foto Kvartālam jau atkal prātā?

Foto Kvartāls ir viens no galvenajiem partneriem nākamgad maijā gaidāmajam festivālam – Rīgas Fotomēnesis, kas ir jauns, starptautisks fotogrāfijas festivāls Latvijas galvaspilsētā, kas pirmo reizi norisināsies 2014. gadā, kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu. Tas būs mēģinājums veidot Rīgu par platformu, kur satiekas Ziemeļu un Austrumvalstu fotogrāfijas pasaule, radot pamatu savstarpējam dialogam un jaunām idejām. (Vairāk informācijas – www.rigaphotomonth.com). 

Grāmatas atvēršanas pasākumā varēs satikt attēlu un tekstu autorus, kā arī iegādāties izdevumu par pazeminātu cenu – četriem latiem. Katrā eksemplārā atradīsiet arī viena attēla foto izdruku.

Latvijas fotogrāfijas gadagrāmatas izdošanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Arctic Paper.

Foto Kvartāls latviski – www.fotokvartals.lv un angliski – www.fkmagazine.lv

Gadagrāmata – fotokvartals.lv/gadagramata

www.elinaruka.com
www.aijabley.lv
www.dianatamane.com
www.ivetavaivode.com