ZIŅAS  

Mūkusalas mākslas salonā jaunu sezonu iesāks četri mākslinieki. Ekspress intervija 1

Elizabete Šatrovska
02/09/2013

No 5. septembra līdz 5. oktobrim Mūkusalas Mākslas salonā vienlaicīgi būs skatāmi četri izstāžu projekti, kas dalās divos pāros. Pirmo pāri Lielajā zāle veido Konrāda Ubāna (1893–1981) “Ainava” un Inetas Sipunovas (1970) videoprojekcija “Laika plūsma” uz ēkas fasādes. Savukārt salona otrajā stāvā apskatāmi Kristiana Brektes (1981) un Johana Heinriha Baumaņa (1753–1832) darbi: Mazajā zālē Brektes izstāde “Animālijas”, bet balkonā – Baumaņa “Medījumi”. Vienojošais elements projekta pāros ir laikmetīgās mākslas pārstāvju Kristiana Brektes un Inetas Sipunovas dialogs ar glezniecības klasiķu darbiem, kuri radīti kā tematiskas un saturiskas paralēles, veidojot tiltu starp aktuālo pagājībā un laikmetīgumā.

Aicinājām izstāžu projektu kuratori Līgu Lindenbaumu vēl pirms ekspozīciju atklāšanas iepazīstināt Arterritory.com lasītājus ar to ieceri.

Kāds ir šī projekta mērķis?

Šāda dažādu laiku autoru vienlaicīga izstādīšana turpina manu jau iepriekš aizsāktu izstāžu veidošanas stratēģiju. Vadot Tukuma Mākslas muzeju (2011–2013), es īstenoju izstāžu sēriju “Duets” – laikmetīgo un tradicionālo mākslas formu paralēlu izstādīšanu ar kādu vienojošu tēmu vai koncepciju. Šāda formāta izstādes ļauj strādāt gan ar kolekciju, kas bija svarīgi muzejam un ir nozīmīgi Mūkusalas Mākslas salonam, gan šībrīža aktuālo mākslas procesu. 

Kā radās ideja veidot tieši šādu mākslinieku un mākslas darbu dialogu?

Autori tika izvēlēti pamazām; esošais mākslinieku sastāvs neradās uzreiz. Sākotnēji Lielajā zālē bija iecerēta Konrāda Ubāna izstāde ar Mūkusalas Mākslas salona kolekcijas darbiem, un tika meklēts autors Mazajai zālei. Kad sapratu, ka tajā tiks izrādīti Kristiana Brektes medību tematikai veltītie darbi, loģiska šķita Johana Heinriha Baumaņa darbu izstādīšana balkonā. Ideja par Inetas Sipunovas darbu radās vasarā, apjaušot, ka salona fasāde varētu būt lielisks ekrāns videoprojekcijām. Tā kā Ineta citu autoru darbus līdzīgi bija interpretējusi jau iepriekš, viņai ideja par Konrāda Ubāna darbu iedzīvināšanas mūsdienu vidē šķita saistoša.

Kas bija svarīgākais, uz ko koncentrējāties vai likāt akcentu, veidojot izstādi?

Izvēloties māksliniekus, svarīgi bija viņu darbu potenciālā saspēle gan katra pāra ietvaros (Ubāns–Sipunova un Brekte–Baumanis), gan visiem kopā. Bet veidojot izstādes, es vienmēr mēģinu domāt par skatītājiem, kuri mēdz būt ļoti dažādi – gan profesionāļi, gan vienkārši interesenti bez plašākām mākslas zināšanām. Svarīgi, lai katram no tiem izstādē būt ko darīt – profesionālim jāpiedāvā neredzēti darbi, bet interesentam papildus informācija: kas ir tas, uz ko viņš skatās un kāpēc tas ir jāredz. Manuprāt, to ir iespējams apvienot.

Kas jums šķiet visiedvesmojošākais, strādājot pie šīs izstādes?

Iedvesmojošs ir pats izstāžu veidošanas process – ko izvēlēties, uz ko fokusēties, kā salikt kopā šķietami nesavienojamas mākslas formas un autorus, kā labāk parādīt katra mākslinieka specifiku. Šis meklēšanas un atrašanas laiks ir pats aizraujošākais, jo ir ļoti radošs. Kad koncepcija ir gatava, tad atliek to īstenot, kas jau ir vienkārši darbs. Mani iedvesmo arī tās reizes, kad redzu savu ideju darbību dzīvē – ka tās strādā, un izstāde ir interesanta gan jau minētajam profesionāli, gan vienkāršam skatītājam.

Ko jūs sagaidāt no skatītāja?

Lai viņš atnāk uz salonu. Bet kopumā – lai, izejot no izstādes, skatītājam ir sajūta, ka viņš ko ir ieguvis, un viņam būtu vēlme nākt vēl.

www.mmsalons.lv

karli zeltin - 04.09.2013 01:30
nabaga fēnikss domā, ka Brektes darbos ir kaut kas vairāk kā tie krāniņi un kādas tur vēl perversās kroplīgās fantāzijas, puisis reāli nevesels. Un lai jau tāds arī paliek, ja sabiedrība nepalīdz.