ZIŅAS  
Meta autori: MADE arhitekti un “GAISS”

Kāpēc Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas metu konkursā netika piešķirta pirmā vieta? 0

Karīna Jēkabsone
30/08/2013

Režisors Eduards Smiļģis (1886–1966) leģendāro namu Lāčplēša ielā 25 raksturojis šādi: “Ap šo namu ir pulcējušies nemiera gari. Kā daudzo garīgo pārdzīvojumu koncentrācijas punkts – šis nams būtu pielīdzināms Senās Grieķijas templim.” Ēku, kuras brandmūri grezno ievērojamā mākslinieka portrets, uzcēla 1902. gadā pēc baltvācu arhitekta Edmunda fon Trompovska (1851–1919) projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības namu. Jau 1902. gadā biedrība izīrēja telpas jaunajai Rīgas Latviešu sabiedrībai, kura dibināja Jauno latviešu teātri, kas pastāvēja līdz 1905. gada decembrim, kad tā darbību pārtrauca. Savukārt no 1908. līdz 1915. gadam nama telpas iznomāja jaundibinātajam Jaunajam Rīgas teātrim (JRT), kurš kļuva par labāko un populārāko tālaika latviešu teātri un ietekmēja visas Latvijas teātra dzīvi. Bet no 1920. gada līdz 1977. gadam ēkā atradās Dailes teātris. 

Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas metu konkurss tika izsludināts 2013. gada maijā. Tā mērķis bija pielāgot teātra ēku kompleksu mūsdienu prasībām, vienlaikus respektējot ēkas vēsturi un unikālo atmosfēru. Tika iesniegti 17 priekšlikumi, kuru izvērtēšana noslēdzās 23. augustā.

Žūrijas komisijas sastāvā bija valsts akciju sabiedrības “Valsts Nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane, Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums, Valsts Kultūras Pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Valsts Kultūras Pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas eksperts Pēteris Blūms, arhitekti Uldis Balodis un Līga Apine, kā arī JRT valdes locekle Gundega Palma un JRT aktieris un scenogrāfs Vilis Daudziņš. Tāpat metu izvērtēšanai bija pieaicināts arī arhitekts Dainis Bērziņš, arhitekts Gintautas Natkevičius no Lietuvas un arhitekts Ralf Looke no Igaunijas.


Meta autori: “Jaunromāns un Ābele, arhitekti”


Meta autori: “ZAIGAS GAILES BIROJS UN PARTNERI”

Izvērtējot konkursā iesniegtos 17 priekšlikumus, žūrija pirmo vietu nepiešķīra nevienam no pretendentiem. Savukārt otro vietu un 3000 latu godalgu saņēma apvienības MADE arhitekti un biroja “GAISS” kopdarba mets ar devīzi jeb kodu LAC18 (MADE: Linda Krūmiņa, Miķelis Putrāms, Liena Amoliņa; “GAISS”: Arnita Melzoba, Kārlis Melzobs), bet trešo vietu un 2000 latu godalgu saņēma divi meti – pilnsabiedrības “ZAIGAS GAILES BIROJS UN PARTNERI” mets ar devīzi SHD16 (autori: Zaiga Gaile, Dāvis Gasuls, Māris Alsiņš, Ingmārs Atavs) un SIA “Jaunromāns un Ābele, arhitekti” mets ar devīzi IST11 (autori: Mārtiņš Jaunromāns, Māra Ābele).

Arhitektūras studijas “1.618” metam ar devīzi IRA75 (autori: Ilze Didrihsone, Reinis Saliņš, Anita Apele, Vents Vīnbergs, Zane Karpova, Arona Tomariņa) un Processoffice UAB metam ar devīzi JAU45 (autori: Vytautas Biekša, Rokas Kilčiauskas, Egle Matulaityte, Inga Urbonaite, Migle Nainyte, Auste Kuliešiūte) tika piešķirtas veicināšanas balvas 700 latu apmērā par māksliniecisko un arhitektonisko redzējumu.


Meta autori: NRJA un IG Kurbads

Savukārt konkursā neapbalvotais NRJA un IG Kurbads veidotais mets guvis starptautisku atzinību un publicēts dizaina un arhitektūras izdevuma Designboomun ArchDaily interneta vietnēs.

Lai noskaidrotu, kāpēc nevienam no pretendentiem netika piešķirta pirmā vieta Arterritory.com centās sazināties ar pasūtītāju, valsts akciju sabiedrību “Valsts Nekustamie īpašumi”. Atbildi no VNĪ valdes priekšsēdētājas Baibas Strautmanes iegūt neizdevās – VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina ieteica sazināties ar žūrijas komisijas pārstāvi, arhitektu Viktoru Valgumu. Valguma kungs nolasīja žūrijas komisijas ziņojumu, kurā teikts, ka pirmās vietas ieguvēja šajā konkursā nav, jo neviens no iesniegtajiem rekonstrukcijas metiem netika atzīts par īstenojamu bez izmaiņām. “Ja žūrija kādam metam piešķirtu pirmo vietu, tas nozīmētu, ka tā risinājums pretendē uz realizāciju.” Tomēr Viktors Valgums uzsvēra, ka tas nekādā veidā nemazina konkursa nozīmīgumu.

Turpmāk trim godalgotajiem pretendentiem būs jāprecizē savi priekšlikumi sarunu procedūrā. Viktors Valgums skaidroja, ka visi trīs pretendenti būs vienādās pozīcijās, un sarunu rezultātā pasūtītājs nolems, ar ko slēgt līgumu. Jaunajam Rīgas teātrim tādējādi būs iespēja ietekmēt projekta galīgo risinājumu, jo sarunu laikā arhitektiem būs jāpaskaidro, kāpēc noteikti risinājumi labāk atbilst teātra vajadzībām. Tiks izskatīti daudzi aspekti, tai skaitā darba veikšanas grafiks un projekta īstenošanas izmaksas. Arhitekts Viktors Valgums atzīmēja, ka varētu tikt rīkota arī konkursa otrā kārta, taču tas esot pasūtītāja ziņā.

Godalgotie meti no 28. augusta līdz 10. septembrim ir aplūkojami Jaunā Rīgas teātra lielajā foajē. Pārējie meti, ja to autori piekritīs, tiks publicēti “Valsts Nekustamo īpašumu” mājas lapā.

Rekonstrukcijas laikā, sākot no nākamās sezonas, JRT atradīsies bijušajā tabakas fabrikā Miera ielā. Rekonstrukciju paredzēts pabeigt līdz 2017. gada rudenim.