ZIŅAS  

Stokholmā 4. septembrī simpoziju un izstādi veltīs tēmai – atmiņa 0

Rita Kaže-Zumberga, speciāli Arterritory.com
29/08/2013

Simpozijs – “Atmiņas māksla” (Art of Memory), “Ko mēs atceramies, kāpēc un kā?”
Bonniers Konsthall, Stokholma
4. septembris, 2013

Izstāde “Atmiņas māksla”
Bonniers Konsthall un apkārtējās iestādes, Stokholma
4. septembris – 24. novembris, 2013

Ko mēs atceramies un kāpēc? Kādi vēstures tēli mums ir kopīgi un kā tie tika radīti? Stokholmas Bonniers Konsthall šoruden kļūst par atmiņas teritoriju, 4. septembrī sākoties simpozijam “Atmiņas māksla” (Art of Memory) un izstāžu sērijai ar tādu pat nosaukumu  vairākos Stokholmas muzejos, memoriālos, bibliotēkā, observatorijā.

SIMPOZIJS

Simpozijs, kas notiek visa 4. septembra garumā Bonniers Konsthall telpās, ir apvienots ar Sodertornas universitātes izpētes programmu “Laiks, atmiņa, reprezentācija” (Time, Memory, Representation), kurā piedalījušies 25 stipendiāti no 14 dažādām disciplīnām. Tā ir kopīga izpēte par vēsturiskās apziņas pēdējām pārvērtībām un to ietekmi uz cilvēkiem un vēstures naratīvu. Pēckara periodā tika pieredzētas lielas rūpes par vēsturisko zināšanu, lomu un nozīmju maiņu. Patlaban par akadēmiķu bažu avotu kļuvusi šābrīža uztvere par vēsturi, ko vairāku dekāžu laikā veidojuši lingvistiski, hermeneitiski pagriezieni filozofijā, nekritiska kultūras analīze, pārāk iesakņojušies kanoni, postkoloniālā nopratināšana un sekla konceptanalīze.

Simpozijā ielūgtie runātāji apsvērs ne tikai to, ko mēs atceramies šodien, bet arī to – kāpēc un kā? Sinerģija starp mākslu, literatūru un pētījumiem jau kopš Bonniers Konsthall pirmsākumiem bijis veids, kā padziļināt piedāvāto izstāžu programmu. Vairākkārt notikusi sadarbība ar mūzikas, teātra un kino jomām, kā arī ar universitātēm.


 Raqs Media Collective

“Pēdējos gados jautājumi par atmiņu un vēsturi ir nenoliedzami ietekmējuši mūsu kultūru. Mākslā, literatūrā un tautas kultūrā arvien vairāk atskatāmies, nekā raugāmies uz priekšu. Dzīvojam laikā, kas ir pārņemts ar atcerēšanos, bet liela daļa pat nenojauš, ka pēdējās dekādēs vēsturisko apziņu ir izdevies mainīt – pievienojot jaunas perspektīvas,” savu redzējumu Arterritory.com skaidro Bonniers Konsthall direktore Sāra Arheniusa (Sara Arrhenius). “Simpozijs būs par to, ko un kā, un kāpēc mēs atceramies, un kāds ir atmiņas atainojums laikmetīgajā mākslā, kā arī kultūras studijās un vēsturē.”

Uzaicinātie runātāji ir mākslinieki un pētnieki, kas piedalās universitātes projektā, kā arī lektori, kas veicinājuši atmiņas lauka pētījumus: Ina Blom (Filozofijas, Klasikas, Mākslas un Idejas vēstures katedras profesore Oslo universitātē), Gerard Byrne (īru mākslinieks), Victoria Fareld (docente Literatūras un Vēstures ideju katedrā Stokholmas universitātē), Dan Karlholm (mākslas vēstures profesors Sodertornas universitātē), Trond Lundemo (Kino studiju profesors Stokholmas universitātē), Raqs Media Collective (mākslinieku kolektīvs), Johan Redin (Estētikas pētnieks Sodertornas universitātē), Anda Rottenberg (kuratore, kritiķe un mākslas vēsturniece), Hans Ruin (Filozofijas profesors Sodertornas universitātē).

Indijā bāzētais Raqs Media Collective vienmēr pārsteidzis ar savu filozofisko, bet provokatīvo pieeju laikmetīgajai mākslai. Šis trīs cilvēku kolektīvs (Jeebesh Bagchi, Monica Narula un Shuddhabrata Sengupta) vienmēr ir kustībā – veido filmas, rediģē grāmatas, kūrē kādu izstādi, vai pat režisē izrādi. Šoreiz tie reflektēs par pārmaiņām laikā un vietā, kā, piemēram, par pārvietotiem meridiāniem un zaudētiem zvaigznājiem.


Gerard Byrne

Īru mākslinieks Gerards Birns (Gerard Byrne, 1969) atjaunos aizmirstos mirkļus mūsdienu vēsturē ar savu unikālo foto un video mirkļu ķērāja spēku. Viņam piemītošā spēja caur objektīva aci aplūkot lietas un cilvēkus no citiem rakursiem un toņiem, piešķirs atmiņu tēmai savdabīgu noskaņu.

Poļu izelsmes mākslas vēsturniece un kuratore Anda Rotenberga (Anda Rottenberg) stāstīs par poļu mākslinieci Alīnu Šapočņikovu (Alina Szapocznikow), kura mirusi 1973. gadā. Viņas darbi pēdējo gadu laikā augsti novērtēti pasaulē, un mākslinieces vārds atguvis agrāko spožumu. Darbu sērija ar skulptūrām, kuras izstaro sāpīgas atmiņas, kļuvusi īpaši zināma, viena no tām izvēlēta par izstādes un simpozija “Atmiņas māksla” galveno vizuālo noformējumu. Simpozijā ne tikai būs attālinātas atmiņas par mākslinieci, bet tiks skatītas arī fotogrāfijas, video un vēstules no privātiem arhīviem.


Par izstādes titulbildi izraudzīts poļu mākslinieces Alīnas Šapočņikovas 1972. gada darbs Cendrier de Célibataire jeb “Vecpuiša pelnutrauks”

IZSTĀŽU SĒRIJA

Noslēdzoties simpozijam, ikviens varēs nesteidzīgi iedziļināties “Atmiņas mākslas” radītajās pārdomās, jo pasākumi turpināsies līdz pat novembra beigām – izstāžu formātā. “Izstāde piedāvā iespēju pārvietoties starp dažādiem memoriāliem,” stāsta Sāra Arheniusa. “Visiem būs iespēja iepazīties ar interesantām programmām, kolekcijām un arhīviem, kas dažādos veidos stāsta par pagātni. Darbu loks ieskauj Vāsastanu (Vasastan), vietu, kas veido mūsu – stokholmiešu – uzskatus par vēsturi.” Vāsastana ir rajons Stokholmas centrā, aptuveni trīs kvadrātkilometrus liels un attīstīts 19. gadsimta beigās.

Uz Arterritory.com jautājumu, vai, organizējot pasākumu, pašiem ir mainījies priekšstats par atmiņām, Bonniers Konsthall direktore saka: “Mēs beidzot esam sapratuši, cik sarežģīta ir kolektīvo atmiņu radīšana un cik savstarpēji savijušies politiskie, kultūras un vēstures parametri mūsu pagātnes atmiņu veidošanā. Kā atmiņas rodas, tiek glabātas un parādītas mūsu kultūrā, protams, ir piemērots jautājums mūsdienās, kad jaunās tehnoloģijas ir savā ziņā aizstājušas atmiņu kā tādu. Projektam ir dažādi izcelsmes avoti – vēlējāmies izcelt mazos vēsturiskos muzejus un arhīvus apkārt Bonniers mākslas galerijai. Tās visas ir unikālas, bet nedaudz paslēpušās vietas. Vēl viens sākumpunkts bija mūsu interese par pētniecības projektu “Laiks, atmiņa, pārstāvība”, un izaicinājums, kā šīs izstādes ietvaros to varētu savienot ar laikmetīgās mākslas praksi.”

Sāra Arheniusa piebilst, ka Baltijas viesiem šī izstāde un simpozijs varētu likties ļoti interesants: “Viens no iemesliem, protams, ir unikālā iespēja skatīt Alīnas Šapočņikovas darbus un dzirdēt Andas Rotenbergas lekciju par viņas mākslu. Un vispār simpozijs raisīs jautājumus par Eiropas vēstures labprātīgu un ļaunprātīgu izmantošanu, kas attiecas uz mums visiem.”

Apmeklējot izstādes, noteikti nevajag palaist garām, kā zviedru māksliniece Sesīlija Edefalka (Cecilia Edefalk (1954) ļaus vēstures spokiem parādīties virknē gleznu, kā arī iepazīties ar pētījumiem un dokumentāciju no vietām, kur tie manīti. Interesenti būs sajūsmā par viņas slaveno videodarbu ar Augustu Strindbergu (modernās zviedru literatūras “tēvu”, dramaturgu, romānistu, esejistu un gleznotāju) jeb četrus gadus ilgušo interviju, kas tiks atskaņota kā teksts Strindberga muzejā.


Alina Szapocznikow

Alīnas Šapočņikovas skulptūras un zīmējumi stāstīs par ķermeņa sāpīgajām atmiņām. Vienlaikus viņas izstāde atgādinās mākslinieciskās prakses atmiņu, tiks rādīti materiāli no privātā arhīva, filmas, kā viņa strādā savā studijā, fotogrāfijas no darbiem, kas vairs nepastāv, un dokumentāciju no izstādēm, kā, piemēram, Lunds kunsthallē 1977. gadā.

Zviedru instalāciju mākslinieka Hansa Rozenštrēma (Hans Rosenström, 1978) skaņdarbs aizvedīs klausītāju no Vāsa parka uz Ebreju muzeju un Stokholmas publisko bibliotēku. Bet Observatorijas muzejā zviedriete Anna Bothere (Ann Böttcher, 1973) detalizētās grafikās uzburs jaunu pasauli, bet Beirūtā dzimušais Parīzes mākslinieks Tareks Atojs (Tarek Atoui, 1980) darinās skaņdarbu no elektroniskās mūzikas studijas arhīva Stokholmas Mūzikas un Teātra bibliotēkā. Šķiet, atmiņa un iztēle iet roku rokā.

 www.bonnierskonsthall.se