ZIŅAS  
Leonora Finī

Ziņas: Liepājas muzejā būs skatāmas ievērojamu Francijas mākslinieku grafikas 0

Arterritory.com
29/08/2013

No 4. septembra līdz nākamā gada 4. janvārim Liepājas muzejā, Kūrmājas pr. 16/18, būs skatāma izcilu Francijas mākslinieku darbu izstāde “Francijas mākslas pērles. Grafika”, kas tapusi sadarbībā ar Francijas kompāniju SARL Amiencom.

Mākslas cienītājiem būs iespēja pirmo reizi Latvijā iepazīties ar ievērojamā Francijas mākslinieka Andrē Derēna (André Derain, 1880–1954), franču gleznotāja, grafiķa, teātra dekoratora, grāmatu ilustratora, dizainera, keramiķa Raula Dufī (Raoul Dufy, 1877–1953), Žana Karzū (Jean Carzou, īstajā vārdā– Karnik Zouloumian, 1907–2000) un Francijas slavenākās sievietes – sirreālistes Leonoras Finī (Leonor Fini, 1908–1996) grafikām.

Izstādes koncepciju izstrādājusi Francijas kompānija SARL Amiencom. Tajā ietvertie darbi ir nākuši no Francijas privātkolekcijām. Šīs ir jau otrais Liepājas muzeja un minētās Francijas kompānijas sadarbības projekts pēc veiksmīgi Liepājā noritējušās ievērojamā franču sirreālista Salvadora Dalī darbu izstādes.

Andrē Derēna tapšana par mākslinieku notikusi viņa drauga Morisa de Vlaminka, bet vēlāk arī Anrī Matisa ietekmē. Kopā ar Matisu viņš ir radījis glezniecības virzienu, ko sauc par fovismu. Tam ir raksturīgs ass telpas, apjoma un visa zīmējuma vispārinājums, formas novešana pie vienkāršām aprisēm, atsakoties no gaismēnas modelēšanas, kas skaidri redzams izstādē piedāvātajā Andrē Derēna grafiskajā sērijā “Satirikons”.


André Derain. Le Satyricon

Ap 1908. gadu Derēna stils mainās Pola Sezāna un agrīnā kubisma ietekmē. Vēlāk autora darbos sāk parādīties drūmi un sastinguši tēli, provinciālās ikdienas vienmuļības tematika, bet kopš 20. gadsimta 20. gadiem viņš pievēršas stingram, klasiskajam zīmējumam, bieži stilizējot savu priekšteču darbus. Tāpat viņš interesējas arī par neoklasicismu.

Tādējādi Andrē Derēna grafiskajā sērijā “Satirikons”, kas līdz gada beigām būs apskatāma Liepājas muzejā, ir manāma Derēna tieksme pēc klasiska zīmējuma, ir redzami motīvi, kas atgādina skatītājam par seno Grieķiju un Romu.

Derēns izveidoja savu neatkārtojamu un dziļi individuālo stilu, tāpēc to pelnīti uzskata par vienu no vadošiem 20. gadsimta māksliniekiem, kurš arī mūsdienās ietekmē moderno mākslu.

Arī franču gleznotājs, grafiķis, teātra dekorators, grāmatu ilustrators Rauls Dufī velta sevi fovismam. Vēlāk Dufī darbos seko kubisma periods. Mākslinieks mēģina atklāt priekšmeta formas struktūru un attēlot to uz audekla.

Savukārt Žans Karzū ir saistīts ar postmodernisma strāvu mākslā. Viņa darbu raksturīgākā definīcija – “maģiskais reālisms”. Savu karjeru Karzū ir sācis kā teātra dekorators, taču drīz izvēlējās glezniecību un grafiku.


Jean Carzou. Paris

Sākumā viņš strādāja kubisma un sirreālisma stilā, taču vēlāk atrada savu oriģinālo stilu. Žana Karzū darbu sākotnējā tēma bija ainavas un klusā daba, vēlāk tematika kļūst arvien plašāka. Viņš turpināja strādāt arī scenogrāfijas jomā.

Pirmos panākumus Karzū sasniedza 1939. gadā, un 1943. gada izstādē, par spīti kara laikam, visas viņa gleznas tika pārdotas.

Īpaša vieta Karzū darbos ir atvēlēta grafikai: zīmējumi ar tušu, oforts, krāsainā litogrāfija, akvarelis. Viņa grafika ir smalka, slēpto alūziju un asociāciju pilna. Ar savu domīgi filozofisko noskaņu gammu un personāžu svešumu Karzū daļēji atgādina mākslinieku Bernāru Bufē, kura stils ir tuvs Karzū stilam.

Karzū ir daudz ceļojis pa Franciju, tomēr palicis uzticīgs Parīzei. Viņš savos darbos daudz attēlo Parīzes skatus, tās arhitektūru, bulvārus, stacijas, parkus, kā arī Francijas provinču ainavas.

Karzū darbi ir atrodami daudzu pasaules muzeju kolekcijās, pēdējā laikā viņa mākslas mantojums pievērš arvien lielāku kolekcionāru un mākslas zinātnieku uzmanību.

Māksliniece grafiķe, teātra dekoratore un grāmatu ilustratore Leonora Finī ir dzimusi Argentīnā. Viņas bērnība pagāja Itālijā, bet 1933. gadā viņa pārcēlās uz Parīzi. Iesaistījās sirreālistu lokā, piedalījās viņu grupu izstādēs, bet neidentificēja sevi kā sirreālisma kustības dalībnieci, vienmēr un visur būdama patstāvīga.


Leonora Finī 1932. gadā Parīzē

Bez portretu gleznošanas, fantastikas glezniecības un grafikas Finī rakstīja arī prozu, nodarbojās ar dizainu, grāmatu ilustrācijām, strādāja teātrī ar Džordžo Streleru un Džordžu Balančinu.

Viņa bija Fellīni filmas “Astoņi ar pusi” kostīmu māksliniece. Balets Son Leonor pēc viņas libreta un ar viņas dekorācijām un kostīmiem tika iestudēts 1949. gadā. Finī bija arī pirmā Rolāna Petī Parīzē iestudētā baleta dekoratore. Daudzi dzejnieki, rakstnieki, gleznotāji un kritiķi veltīja viņai monogrāfijas, esejas vai dzeju – Žans Kokto, Džordžo de Kiriko, Pols Eļuārs, Marks Ērnsts...

Leonora Finī mīlēja kaķus, viņai ir daudz gleznu, zīmējumu un akvareļu par godu kaķiem. 1977. gadā viņa pat veltīja tiem veselu grāmatu.

Izstādē Liepājas muzejā piedāvātas trīs pilnas viņas darbu sērijas, kas demonstrē mākslinieces apbrīnojamo talantu un poētiskās dotības. Viņas radītajā pasaulē dzīvo stipras, skaistas sievietes, kas lielā mērā ārēji līdzinās viņai.

Viņa nomira slimnīcā Parīzes ārpilsētā, gleznojot un rakstot līdz pēdējam mirklim. Finī darbi rotā daudzu pasaules muzeju kolekcijas, pēdējā laikā viņas radošais mantojums pievērš arvien lielāku uzmanību un interesi.

Izstādes ieejas biļetes cena pieaugušajiem ir 2 Ls, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1 Ls, pirmskolas vecuma bērniem ieeja bez maksas. 

www.liepajasmuzejs.lv