ZIŅAS  

Pasauli “izdomā” zinātnieki. Ekspress intervija ar mākslinieku Aigaru Bikši 0

Arterritory.com
22/08/2013

Pēc neveiksmīga eksperimenta zinātnieks ir pazudis. Viņa dzīvoklis ir tukšs, kaut gan zinātnieks nemaz nav pazudis, bet gan “iedzīvojies” savā skapī. Šis vienistabas miteklis trīs identiskās versijās 2014. gadā Rīgā – no 26. septembra līdz 27. oktobrim – kalpos par tikšanās vietu, kurā vienlaicīgi varēs atrasties un “šķēpus lauzt” atšķirīgu viedokļu pārstāvji.

Ceturtdien, 22. augustā, plkst. 17.00 Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas informatīvajā telpā “Esplanāde 2014” notiks mākslas projekta “Kur ir mūsu mīļais zinātnieks?” prezentācija. Tā idejas autori – mākslinieks Aigars Bikše un kurators Viesturs Graždanovičs – iepazīstinās ar projekta saturu, ļaus ieskatīties tapšanas aizkulisēs un atbildēs uz klausītāju jautājumiem.

Topošais mākslas darbs ir iekļauts “Rīga 2014” programmas tematiskajā līnijā “Izdzīvošanas komplekts”, kuras kuratore ir Solvita Krese.

“Kur ir mūsu mīļais zinātnieks?” izstrādā studija “URGA”, kas ikdienā nodarbojas ar filmu producēšanu, kā arī izglītojošu pasākumu, darbnīcu un lekciju organizēšanu. Studija dibināta 1999. gadā kā sabiedriska organizācija un cita starpā jau kopš tās pirmssākumiem rīko Starptautisko īsfilmu festivālu “2ANNAS” (šogad – no 21. līdz 27. oktobrim).

Mākslas darbā “Kur ir mūsu mīļais zinātnieks?” ietverts sarežģīts, daudzslāņains stāstījums, kura centrā ir neatļautos eksperimentos iesaistīts zinātnieks. Vizuālais materiāls veidots kā triju mediju mikslis – animācijas, spēlfilmas un instalācijas apvienojums. Proti, telpās izvietotā instalācijā tiks iestrādāta filma, kurā darbosies arī “atdzīvināti” animācijas tēli, lai aizraujošā veidā pievērstu sabiedrības uzmanību pasaulīgiem jautājumiem par to, kas sagaida mūs nākotnē, kā spēsim turēt līdzi fizikas un bioloģijas attīstības straujajam tempam?

Nedēļas sākumā Rīgā norisinājās uzņemšana vienai no pēdējām projekta epizodēm un drīzumā sāksies aktīvs darbs ar animāciju. Vizuālā materiāla filmēšana noritējusi gan Rīgas Doma baznīcā un tās apkārtnē, gan Hadronu lielajā paātrinātājā Ženēvā, kā arī Japānā.


Tēlnieks Aigars Bikše (centrā) filmēšanas laikā Rīgas Doma dārzā

Aicinājām Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru un mākslinieku Aigaru Bikši vēl pirms prezentācijas kultūras vasarnīcā “Esplanāde 2014” iepazīstināt Arterritory.com lasītājus ar projektu.

Kāpēc darba centrālais tēls ir zinātnieks? Ko viņš darbā apliecina?

Tāpēc, ka zinātnieki savā ziņā ir tie, kas “izdomā” pasauli. Higsa bozons kolektīvajā apziņā sāk eksistēt tikai tad, kad to kāds izdomā.

Vai varat ieskicēt sižetu un darbojošos tēlus?

Galvenie varoņi ir zinātnieks un viņa draudzene, kas no plastilīna figūriņas tiek pārvērsta dzīvā būtnē. Tāpat stāstījumā piedalās latviešu un japāņu ģimeņu animēti tēli. Šobrīd vēl nevēlamies atklāt detalizētu sižetu, taču varu sacīt, ka projekta unikalitāte slēpjas dažādo tehniku izmantošanā: projekts ir spēlfilmas, animācijas un instalācijas apvienojums.


Šogad Japānā

Kāda rakstā minējāt, ka ideja jums radusies jau 2005. gadā, kad dzīvojāt Japānā, kuras kultūra jums šķita kā cita realitāte. Kas jūs iespaidoja visspēcīgāk?

Ir grūti pateikt, kas mani iespaidoja visspēcīgāk, jo dzīve Japānā tik tiešām bija kā pārcelšanās uz citu realitāti. Atšķirība no eiropietim ierastā dzīvesveida un kultūras tradīcijām ir tik liela, ka šķiet, ka dzīvo citu dzīvi un uz sevi raugies kā no malas. Tieši Japānas apmeklējuma laikā, 2005. gadā, aizsākās darbs pie projekta animācijas daļas, kas tiks izmantota, atklājot stāstījumu.


Aigars Bikše Ženēvā, Eiropas Kodolpētījumu organizācijā

Kurā no Lielā Hidronu kolaidera zonām jūsu filmēšanas grupa tika ielaista?

Mēs strādājām galvenajā – CERN kompleksā. Protams, atļauja tika dota tikai visiem pieejamo telpu apmeklēšanai.

Daļa kadru ir uzņemta Rīgas Doma dārzā. Vai tam ir kāda saistība ar 2012. gada 4. jūlijā atklāto Higsa bozonu, kuru sauc arī par “Dieva daļiņu”?

Zinātnes paradigmā parādās tādas kategorijas, par kurām agrāk runāja reliģija, tāpēc filmēšanai Doma dārzā varētu piedēvēt arī šādu simbolisku nozīmi, taču tas nebūtu jāuztver kā mūsu iecerēts vēstījums.


Darba varoņi – zinātnieki Rīgas Doma baznīcā

Kur darbu plānots nākamgad izrādīt? Un kā tas iekļaujas kultūras galvaspilsētas “Rīga 2014” programmā?

Tā kā projekts vēl attīstās, kur tas tiks izrādīts, nevaru atklāt. Varu teikt tikai to, ka instalācija tiks veidota telpās, kas projekta gaitā kalpos kā radošu diskusiju un tikšanās punkts.

Projekts iekļauts “Rīga 2014” programmas sadaļa par zinātni.

Kura ir jūsu mīļākā zinātniskā teorija?

Grūti nosaukt vienu konkrētu. Taču tas, kas man šķiet interesants zinātnē, ir jau minētais misticisma faktors; rodas sajūta, ka tajā brīdī cilvēks pieslēdzas informācijai, no kuras liela daļa sabiedrības ir apdalīta.

kurirzinatnieks.wordpress.com
riga2014.org