ZIŅAS  
Konkursa uzvarētāja Edgara Roča divritenis, kura tapšanā apgūts gan kā sašūt ādu, gan kā lukturī iestrādāt pulksteni

Konkurss “Veloportrets” noslēdzies. Uzzini rezultātus! 0

Arterritory.com
15/08/2013

Ērenpreiss velosipēdu darbnīcas un Arterritory.com kopīgi rīkotais konkurss ir noslēdzies! Ērenpreiss ādas sēdekli, kā arī grāmatu “2007–2012. Latvijas laikmetīgā māksla. Purvīša balva” par 87 Latvijas māksliniekiem un “Another Travel Guide Rīga” papildināto ceļvedi saņem Edgars Rocis, kurš sava velosipēda tapšanai ziedojis ziemas vakarus, paša spēkus un izdomu. Viņa spēkratu variet aplūkot titulbildē.

“No koka līmēju dubļusargus un ķēdessargu; bija jāiemācās šūt un līmēt ādu, lai varētu apvilkt taurītes gaisa bumbuli, somiņu uztaisīt, vecu krēslu pārvilkt un sapīt stūres rokturus. Bremžu rokturus arī pats urbu no alumīnija plāksnes, jo gribēju, lai troses stiepjas pa stūres iekšpusi. Priekšējā lukturī (no motocikla) iestrādāju pulksteni ar apgaismojumu, un aizmugures lukturi pats izgatavoju no nulles. Bet rāmi ar dakšu un nederīgiem diskiem atradu pie atkritumu konteinera!” stāsta laureāts Edgars Rocis.


Jāņa Sinkeviča krogu divritenis

Savukārt speciālbalva no “Valmiermuižas” tiek Jānim Sinkevičam, kurš īpaši konsturējis krogu divriteni: “Ar zemu sēdekli, lai vienmēr varētu atsperties ar kāju pret zemi, un garu bāzi, lai mazāk kratītos, braucot pa Rīgas gatvēm. Īpaši piemeklēts lukturis darbojas no dinamo ar pašam saprotamiem intervāliem; un, protams, PSRS kolhoza krāsojuma rati.”

Paldies visiem, kas piedalījās un iepazīstināja ar savu divriteni, kas nav vien pārvietošanās līdzeklis, bet arī individualitātes spogulis.

Lūk, pārējie dalībnieki:


VERONIKA JUSKEVIČA: “Izvēlējos braukt ar šādu divriteni, jo man nepatīk lieli velosipēdi un patīk braukt ar komfortu. Ritenis restaurēts pašrocīgi un pēc visām manām iegribām, jo vēlējos lai tas būtu unikāls, tāpat kā es. Skaistākais Aist ko esat redzējuši, vai ne?”


LĪGA KALNIŅA: 
“Velosipēdu darināju šovasar, taču jau agrāk esmu apgleznojusi un aplīmējusi ar atstarotājiem savu iepriekšējo spēkratu. Man mīļi ir luminiscējoši spilgti toņi un kontrasti gan apģērbā, gan manā pavadonī; kā ziemā, tā vasarā. Savu riteni ļoti mīlu un esmu vienmēr iepriecināta, kad saņemu citu riteņbraucēju un gājēju uzmanību, vizinoties pa Rīgas ielām.”


ILZE ROMANOVSKA: “Viss sākās ar to, ka tika iegādāts pavisam vienkāršs, lietots velosipēds. Šīgada pavasarī notika visi garie procesi ar slīpēsanu, gruntēšanu, krāsošanu un ideālu aksesuāru piemeklēšanu. Tā kā nodarbojos ar grafisko dizainu, vēlējos lai tas kā parādās arī uz velosipēda. Tālab tas ir aplīmēts ar ģeometriskajiem elementiem, no kuriem spilgtākais ir uz ķēdes aizsarga. Vienmēr ļoti saistījuši etniskie raksti, īpaši tie, kas līdzinās indiāņu kultūrai. Braucot uz šī velosipēda, kas ir pašas noslīpēts, krāsots, aplīmēts un čubināts, ik mirkli ir sajūta, ka tas ir tiešām mans un atspoguļo skatījumu un sevi.”


VERONIKA VIĻUMA: “Man un Lippert velosipēdam vecuma starpība ir aptuveni piecdesmit gadi. Tas ir ierūsējis, dzīves apbružāts, taču joprojām skaists, graciozs un tāds, kas padara šķiršanos neiespējamu. Ja paveiksies, vēl pēc pusgadsimta ar mani būs tāpat, un mēs abi būsim eleganti atbalstījušies kafejnīcas terasē.”


RENĀTE PRIEDE: “Lidoju uz tauriņu spārniem – Tāds ir mans velo! Braucot ar to, riteņu spieķi pārvēršas tauriņu spietos un braukt ir viegli. Un labi. Un ātri. Tāpat kā es, arī mans velosipēds ir gan kluss un uzmanīgs, gan skanīgs un dzidrs, gan skaļš un brīdinošs. Tāpat kā es, tas vienlīdz labi jūtas gan pilsētas kņadā, gan ārpilsētas ārēs – ripo pa P4, A2 vai lido pār saknēm.”


TOMS TREIMANIS: Old school – tā ir mana vizītkarte, tāpēc sarkans “Salūtiņš”, ar zvaigznītēm uz rāmja – “Sarkanā zvaigzne”. Sarkanbaltsarkanā lenta ap stūri – patriotisms manā sirdī. Viegls miniens un zemais rāmis; tāpat kā es dzīvē cenšos viegli un bez grūtībām sasniegt mērķus. Un jūtu, ka mums abiem labi izdodas izcelties.”


ILZE ZELTIŅA: “Velosipēdu ieraugot, cilvēkiem ir tik ļoti pretrunīga reakcija, nu gluži kā ieraugot mani. Neesmu manījusi vienaldzīgos, taču esmu piefiksējusi, ka manu velosipēdu mēdz dēvēt, sākot no “hlam-ka-koita!” līdz pat “Ekskluzīvs!”…”

 
ALEKSEJS ŠTEMMERS: “Mans Raleigh Sport nav parasts transporta līdzeklis, kurš nogadā mani līdz galapunktam. Viņš to dara ar īpašu komfortu un spilgti izteiktu stilu. Kādreiz, kad to nozaga, ritenis veica ceļojumu no Rīgas līdz Balviem un atpakaļ, un to atrada, pretēji visām cerībam. Tagad tas ir ar mani un manu fotokameru, un mēs atkal veicam braucienus apkārt Latvijai, lai radītu brīnišķīgas bildes.”