ZIŅAS  
(Fragments) Quentin Matsys. Augļotājs un viņa sieva. 1514

Ekspress intervija ar Astrīdu Roguli par izstādi “Grāmata 1514–2014” 0

Arterritory.com
01/08/2013

2014. gadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā no jūlija līdz decembrim notiks izstāde “Grāmata 1514–2014”, kas atzīmēts kā “viens no nozīmīgākajiem notikumiem Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā”. Izstādē būs eksponēti unikāli, līdz 500 gadus veci grāmatu izdevumi. Savukārt mūsdienu informāciju tehnoloģijas “stāstīs” aizraujošus stāstus par Eiropas kultūras procesu daudzveidību. Atskaites punkts ir 1514. gads, kad pasaule “kļuva apaļa”, sākās īstens grāmatu drukāšanas un lasīšanas bums, bet Leonardo da Vinči radīja astoņdaļīgu pasaules kartes modeli, kurā pirmoreiz minēta Amerika. Šajā laikā Romā strādāja glezniecības dižgari – Leonardo, Rafaels un Mikelandželo; un tapa viens no slavenākajiem Rafaela meistardarbiem – “Siksta Madonna”.

Visu gadu izstādi Latvijas Nacionālās bibliotēkā papildinās akadēmiskie lasījumi, kuru dalībnieki būs Eiropas spožākie intelektuāļi – pasaules vadošie literatūrkritiķi, rakstnieki, pētnieki, mākslinieki, izdevēji, jauno mediju pārstāvji u.c. Lasījumos būs iespējams piedalīties ne tikai klātienē: organizatori nodrošinās lekciju pieejamību on-line režīmā, tā manifestējot Rīgu kā 2014. gada “Eiropas domas galvaspilsētu”. Grāmatniecības vēsture un bibliotēku fenomena attīstība Eiropā būs tikai viena no tēmām. Lasījumi plānoti ik mēnesi, tomēr dalībnieku vārdus organizatori šobrīd vēl neatklāj. Precīzāka informācija sekošot drīzumā.

Izstādes “Grāmata 1514–2014” idejas tēvs ir LNB direktors Andris Vilks; māksliniece – Dace Džeriņa; savukārt vairāk nekā 10 iesaistīto cilvēku komandu vada kuratore Astrīda Rogule. Šodien, plkst. 14.00 kultūras vasarnīcā “Esplanāde 2014” viņa pirmo reizi publiski prezentēs topošo projektu “Grāmata 1514–2014”, kurš startēs pēc nepilna gada.

Īsi pirms Astrīdas Rogules došanās uz Esplanādi, Arterritory.com uzdeva viņai dažus jautājumus.

Ko izstādē varēs redzēt?

Protams, grāmatas. Bet absolūti unikālas, jo drukātas 1514. gadā – pirms pieciem simtiem gadu, kad gluži kā pašlaik mainījās grāmatu izgatavošanas un lasīšanas paradumi. Pirms 500 gadiem manuskriptus nomainīja drukāta grāmata; šodien mēs arvien biežāk lasām digitāli pieejamas grāmatas.

Kas tev šķiet visiedvesmojošākais, strādājot pie šī projekta?

Mūsu projekta komanda nepārtraukti saskaras ar fantastiskiem faktiem, kas liecina par ārkārtīgi nozīmīgiem notikumiem un izcilām personībām tieši 1514. gadā. Šķiet, ka tas ir bijis unikāls un izcili bagāts ar notikumiem. Kas zina, varbūt 1515. gads arī mums šķistu īpašs, jo ne velti šo periodu sauc par Dižrenesansi.

Ko tu atbildētu Tvitera paaudzei, ja kāds teiktu, ka nosaukums “Grāmata 1514–2014” izskatās kā uzraksts uz kapakmeņa?

Karalis ir miris! Lai dzīvo karalis! Laiki nāk un iet, un šie pieci simti gadu bija drukātās grāmatas triumfa laiks.

Senie grieķi virs bibliotēku durvīm rakstījuši “dvēseles dziedinātava”. Vai tu tam piekrīti “Gaismas pils” kontekstā?

Mana dvēsele tiek dziedināta katru rītu, kad es eju pa Mūkusalas ielu uz darbu gar jauno Nacionālās bibliotēkas ēku. Bet kad vēl klāt nāks visas tās daudzveidīgās iespējas, ko bibliotēka var sniegt, tiks dziedinātas daudzas dvēseles, to skaitā arī tās, kas centās nepieļaut bibliotēkas uzcelšanu.


Holandiešu mākslinieka Quentin Matsys (1465/1466–1530) glezna “Augļotājs un viņa sieva”, kas radīta 1514. gadā un šobrīd atrodas Luvras kolekcijā Parīzē

 www.riga2014.org