ZIŅAS  
Kadrs no 2012. gada filmas “Design & Thinking”, kas arī tiks izrādīta Kuldīgā

16. un 17. augustā Kuldīgā ieradīsies Dizaina filmu festivāls no Singapūras 0

Agnese Čivle, www.anothertravelguide.com
26/07/2013

16. un 17. augustā Kuldīgas Mākslinieku rezidences programmas ietvaros sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu norisināsies Dizaina filmu festivāls, kura idejas autori un kuratori ir Singapūras dizaina studija Anonymous.

Pirmoreiz Dizaina filmu festivāls notika 2010. gadā Singapūrā. Trīs gadu laikā kļūstot par ceļojošu pasākumu kopumu ar plašu izglītojošu un izklaidējošu programmu, tas uzrunājis auditoriju tādās pasaules pilsētās kā Portlenda, Berlīne, Taipeja un Bangkoka, un nonācis tādu starptautisko mediju uzmanības lokā kā Monocle, Wallpaper, It’s Nice That, Wall Street Journal, The Design Society Journal, The Business Times, The Straits Times un citos.

Festivāla programmu Kuldīgā iezīmē pasaulē atzītas arhitektūrai, modei, fotogrāfijai, grafikai, ielu mākslai, dažādām dizaina jomām, vizuālajai un performanču mākslai veltītas dokumentālas filmas kā PressPausePlay (2011, David Dworsky, Victor Köhler), Ai Weiwei: Never Sorry (2012, Alison Klayman), Design & Thinking (2012, Mu–Ming Tsai), The Human Scale (2012, Andreas Dalsgaard) un Zavtra (2012, Andrey Gryazev). Programmu papildinās arī pagājušā gadsimta 70. un 80. gadu filmas par Latvijas dizainu.

Uz Arterritory.com jautājamiem par festivāla ideju, programmu un dizaina filmu Latvijas dizaina kontekstā atbild festivāla rīkotāji: Singapūras dizaina studijas Anonymous pārstāvis un Dizaina filmu festivāla direktors – Felix Ng, Kuldīgas Mākslinieku rezidences vadītāja Ilze Supe un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas projektu vadītājs Jānis Gailītis.

Pēc kāda principa tiek sastādīta Dizaina filmu festivāla programma?

Felix Ng (Anonymous), Dizaina filmu festivāla direktors: Sastādot festivāla programmu, tiek atlasītas filmas, kuru tematika saistīta ar dizainu vai ar to saistīto subkultūru. Tās var būt gan dokumentālas, gan biogrāfiskas filmas, tie var būt eksperimentāli video darbi un video kompilācijas, kā arī speciāli atlasītu videodarbu kolekcijas.

Arhitektūra, mode, grafiskais dizains, filmas, tehnoloģijas, fotogrāfija... Dizains ir mums visapkārt, taču pārsvarā par to nedomājam. Mēs aizmirstam, ka aiz šiem visapkārt esošajiem objektiem stāv kāds, kas tos reiz radījis.

Kad 2010. gadā notika pirmais Dizaina filmu festivāls, mūsu oficiālā filmu izlase tika veidota ļoti dažāda – astoņās filmās apskatījām tēmas, kas skar arhitektūru, grafisko dizainu, kino, kultūru, ielu mākslu un pat mākslas kolekcionēšanu.

Ar šādu pieeju cilvēkiem likām aizdomāties par to, ka dizaineri iedvesmu nerod tikai dizainā vien, biežāk par iedvesmas avotu kļūst vizuālā māksla, mūzika un dzīve. Otrkārt, norādījām, ka dizaineri savā darbā apvieno un integrē dažādus radošos spēkus, novārtā netiek atstātas tādas disciplīnas kā ilustrācija, pilsētplānošana, interaktīvās tehnoloģijas, vizuālā māksla utt.

Cik lielā mērā dizainu iespējams atklāt caur filmas mediju?

Felix Ng: Bieži negādās, ka dizaineru vai mākslinieku radītais tiek iemūžināts filmā. Pārsvarā darbus iespējams skatīt muzejos, galerijās, uzzināt par tiem no rakstiem. Tāpēc tagad mums ir šī lieliskā filmu izlase, kurās tiek godināts dizaina process, un ir radusies iespēja dalīties ar tiem, kas tiešā veidā nav saistīti ar dizaina tapšanu. 

Kāds tad būtu festivāla galvenais vēstījums? 

Felix Ng: Caur filmas mediju, kas ir iedvesmojošs, izglītojošs un izklaidējošs vienlaikus, vēlamies godināt dizainu un tā subkultūru –kā pašu dizaineru, tā to lietotāju vidē.

Kā Dizaina filmu festivālu, kura idejas autori un kuratori ir Singapūras dizaina studija Anonymous, izdevies atvest uz Latviju?

Ilze Supe, Kuldīgas Mākslinieku rezidences vadītāja: Izstrādājot Kuldīgas Mākslinieku rezidences programmu 2013. gadam un plānojot vairākus sadarbības projektus ar Latvijas Mākslas akadēmiju, pēc akadēmijas ierosinājuma programmā iekļāvām arī Dizaina filmu festivālu.

Tā kā rezidences programma saņēma Valsts kultūrkaptiāla fonda atbalstu, radās iespēja ataicināt dizaina studiju Anonymous un Dizaina filmu festivālu uz Latviju. Diemžēl dažādu izmaksu sadārdzināšanās dēļ mums neizdosies atvest tikt daudz filmu, cik sākotnēji bija iecerēts, taču to kompensēs mākslai un dizainam veltītas vēsturiskas filmas no Rīgas kinostudijas fondiem.

Sadarbība ar Anonymous līdz šim ir bijusi veiksmīga; jūtam atsaucību un ieinteresētību filmu festivāla rīkošanai Latvijā. Kā nekā – Kuldīga ir otrā pilsēta Eiropā (līdzās Berlīnei), kur šis festivāls tiks rīkots.

Ar ko Dizaina filmu festivāla programma Latvijā atšķiras no festivāla programmām citviet?

Ilze Supe: Arī citur pasaulē Dizaina filmu festivāla programmā tiek iekļauti saistīti pasākumi – radošās darbnīcas, atvērto durvju dienas arhitektu un dizaineru studijās, semināri un lekcijas. Kuldīgā Dizaina filmu festivālu iesāks Pecha Kucha prezentāciju vakars, piedaloties māksliniekiem, arhitektiem un dizaineriem. Pēc šī pasākuma visi tiks aicināti uz brīvdabas filmu seansiem.

Kuldīgas programmā pēc LMA ierosinājuma iekļautas arī mākslai un dizainam veltītas filmas no Latvijas kino zelta fondiem (piemēram, 1969. gada kinožurnāls “Māksla” Nr. 2). Šīs filmas ir tādas kā eksotiskas pērles, kas radītas pirms vairākām desmitgadēm un šodien sniedz iespēju paskatīties uz citu laikmetu, kad radošuma meklējumus mākslā lielā mērā kontrolēja vadošā ideoloģija. Šobrīd sadarbībā ar LMA plānojam iespēju programmā iekļaut arī radošo dizaina darbnīcu bērniem, kā arī video-audio performanci brīvdabas kinoteātrī, piedaloties viesmāksliniekam – VJ no Dānijas.

Kāpēc par festivāla norises vietu izraudzīta tieši Kuldīga?

Ilze Supe: Šīgada janvārī Kuldīgā tika uzsākta Mākslinieku rezidences izveide ar mērķi nākotnē attīstīt  ilgtermiņa rezidenču programmas mākslinieku radošā darba atbalstam. Gada sākumā, vairākos projektos sadarbojoties ar Latvijas Mākslas akadēmiju, ideju par festivāla norises vietu – Kuldīgu – izteica LMA Dizaina nodaļas projektu vadītājs Jānis Gailītis, un šī ideja sasaucās ar jaunizveidotās Kuldīgas Mākslinieku rezidences misiju – veicināt profesionālas mākslas pieejamību visdažādākajās tās izteiksmes formās Latvijas reģionos. Rezidences redzeslokā ietilpst ne tikai vizuālā māksla, bet arī radošās industrijas – dizains, arhitektūra. Kuldīga jau vēsturiski izraudzīta par norises vietu dažādām mākslas un kultūras aktivitātēm – šeit notikuši vairākkārtēji LMA glezniecības plenēri, 60.–80. gados aktīvi darbojās radošais seminārs “Dizains Kuldīgai”. Apkārtnes ainavas vilina filmu veidotājus, un jau vairākus gadus sadarbībā ar biedrību ISSP notiek starptautiskā vasaras fotogrāfijas skola. Tādējādi Dizaina filmu festivāls tikai papildina Kuldīgas Mākslinieku rezidences programmu un atzīmē pilsētu kā vēl vienu radošu norišu centru Latvijā. Kuldīgā ir iespēja arī skatīties filmas brīvdabā – jau trešo sezonu darbojas brīvdabas kinoteātris Goldingen Knight Cinemas, kas atrodas vienā no skaistākajām vietām ne tikai Kuldīgā, bet kāds teiktu – pat visā pasaulē – Pilsētas dārzā ar skatu uz platāko dabisko ūdenskritumu Eiropā, Ventas rumbu.

Festivāla programmā iekļautas 70. un 80. gadu filmas par Latvijas dizainu no Rīgas kinostudijas zelta fondiem. Kuras no filmām jūs gribētu izcelt īpaši? Un kāpēc?

Jānis Gailītis, LMA Dizaina nodaļas projektu vadītājs: Filmas līdzās grāmatām un ceļojumiem veido saikni ar pasauli ārpus mūsu ierastās vides, un tādēļ īpaši izcelt vēlētos īsfilmas “Dizains” (1974., rež. Rūta Celma), “Siluetu meklējot” (1981., rež. Skilla Pinne-Rikarde), “Baltijas modes” (1967., rež. Rostislavs Gorjajevskā), “Latvija-manas mājas" (1983., rež. Ansis Epners). Šīs filmas stāsta par amatniecību, vieglo rūpniecību – par plaša patēriņa precēm, ko ražoja Latvijā, un par sajūtu, kāda bija šeit Latvijā toreiz. Mūsu pamatideja, kādēļ iekļaut Dizaina Filmu festivāla programmā Rīgas kinostudijas filmas, ir atgādināt skatītājiem, ka Kuldīgā reiz darbojās radošais seminārs “Dizains Kuldīgai”.

Ja jums būtu iespēja radīt dokumentālo filmu par šodienas Latvijas dizainu jeb “laikmetu raksturojošu dizainu” – kāda tā būtu? Par ko stāstītu?

Jānis Gailītis: Tādas filmas pamatā būtu pētniecisks darbs, kas apzinātu Latvijas uzņēmēju pieprasījumu pēc dizaina, kā arī tas būtu izklāsts par LMA iespējam sniegt dizaina pētniecības un dizainparaugu izstrādes pakalpojumus atbilstoši uzņēmēju vajadzībām. Stāsts būtu par uzņēmēju un dizaineru sadarbību, par to kā privātā sektora finansējums palīdz dizaina pētnieciskam un dizainparaugu attīstības procesam Latvijā.

Ilze Supe: Lielākoties dažādas sadzīvē nepieciešamas lietas mēs izmantojam, īpaši nepiedomājot, ka kāds tās ir radījis, domājis par to dizainu – vizuālo noformējumu, pielietojamību, ērtumu, vieglumu, tradīcijām, materiālu izvēli utt. Informācijas un patērēšanas laikmetā mēs dzīvojam lielā tempā, tiecamies uz dzīvi pilsētās, bez lielas atbildības izlietojam un izmetam nevajadzīgas lietas – tas viss kaut kur pazūd, piecpadsmit minūšu slava ir iespējama visiem un jebkam. Ja nemaldos, 2006. gada Venēcijas arhitektūras biennāle rosināja domāt par dzīvi pilsētās, atgādinot, ka esošie demogrāfiskie rādītāji liecina – 2050. gadā puse pasaules iedzīvotāju dzīvos lielpilsētās. Arī viena no Kuldīgā gaidāmajām dizaina filmu festivāla filmām – The Human Scale – rosina domāt par šo laikmetu, kas zīmīgs ar nepieciešamību plānot un attīstīt tieši lielpilsētas – tādas, kurās iespējama kvalitatīva, ja tas ir pareizais vārds, sadzīvošana “burzmā”, un – kas īpaši nozīmīgi – videi draudzīga kultūra, bez kuras mēs ar katru dienu ejam tuvāk pasaules bojāejai (par ko stāsta, piemēram, Ramin Bahrani filma Plastic Bag). Šķiet, ka tie ir jautājumi, kurus ideālā pasaulē spēj risināt labs dizains.

Režisors Mārtiņš Grauds jau kādu laiku ar LMA modes mākslas nodaļas studentiem runā par modes īsfilmām. Vai Latvijā nebūtu laiks iedzīvināt dizaina filmas tradīciju?

Jānis Gailītis: Noteikti tas ir jāturpina. Labs piemērs ir īsfilma Lust Lust (2009., rež. Mārtiņš Grauds) kura ilustrē savdabīgo mazpilsētas iedzīvotāju izpratni par modi un pucēšanās kaislību. Šādas īsfilmas skatītāju rosina apziņas ceļojumos modelēt alternatīvus dzīvesveidus un vietas. Tās skatītājam atklāj Latvijā radītu dizainu, un rosina cilvēkus ieteikt to lietot gan draugiem tepat, gan ārzemēs.

Kādas ir festivāla nākotnes ambīcijas?

Ilze Supe: Domāju, ka Dizaina filmu festivāla tradīciju Kuldīgā vārētu turpināt. Man gribētos rast iespēju nākamajā festivāla programmā iekļaut vairāk mākslai un dizainam veltītu filmu (šogad no Anonymous oficiālā filmu festivāla kataloga ierobežotā budžeta dēļ varējām atļauties izvēlēties četras), kā arī rūpīgi sagatavoties un izveidot radošu saistīto pasākumu programmu.

www.designfilmfestival.com