ZIŅAS  
Visvaldis Ziediņš. Ticība. 1962. Kartons, tuša, guaša, zīmulis. 25 x 36 cm

“Bezdibenis. Visvaldis Ziediņš” Cēsīs. Ekspress intervija ar Ievu Kalniņu 0

Arterritory.com
17/06/2013

“Bezdibenis. Visvaldis Ziediņš”
Cēsu izstāžu nams, Cēsis
28. jūnijs – 31. jūlijs, 2013

““Patiešām bezdibenis! Labsajūta! Dzīvība! Kas tik no šī bezdibeņa neiznirst? Gan Aleksandrs no Maķedonijas, gan Aristotelis… gan tirāni, gan pravieši, gan… Patiešām neizmērojams bezdibenis!” Šāds paraksts atrodams uz vienas no Visvalža Ziediņa 1974. gada zīmējumu sērijas lapām, kas spēlējas ap sievietes klēpi. Te tas atveras kā ainava, te – sarūk savā fizioloģiskajā konkrētībā. Ap šo pašu laiku viņš rada darbus, kuros arī falli lien laukā no zemes līdzīgi kā sēnes. Šeit seksualitāte ir kā dabas sastāvdaļa un tās metafora. Un ne tikai tas, tā ir arī viņa atgriešanās pirmelementos,” vēstī izstādes apraksts.

Cēsu Mākslas festivāla ietvaros Cēsu izstāžu namā no 28. jūnija līdz 31. jūlijam notiks izstāde “Bezdibenis. Visvaldis Ziediņš”, kurā būs skatāmi iepriekš vēl neizrādīti mākslinieka darbi. Visvalža Ziediņa (1942–2007) kopējais mākslinieciskā mantojuma apjoms sasniedz 3000 vienību, pamatoti viņu ierindojot latviešu mākslinieku–nonkonformistu avangardā. Plašākai publikai Ziediņa māksla kā jaunatklājums tika izrādīta 2012. gada augustā un septembrī LNMM izstāžu zālē Arsenāls – apjomīgā ekspozīcijā “Kustība. Visvaldis Ziediņš”. 

Izstādē Cēsīs būs skatāmi darbi uz papīra un dabas studijas. Kuratore ir Ieva Kalniņa, bet ekspozīcijas iekārtotāja Sarmīte Māliņa. Izstādi organizē Ivonna Veiherte un “Galerija 21”. Sazinājāmies ar Ievu Kalniņu, lai par gaidāmo izstādi uzzinātu vairāk.


Visvaldis Ziediņš Liepājā 20. gadsimta 60. gados

Ar ko izstāde “Bezdibenis. Visvaldis Ziediņš” atšķirsies no pērn Arsenālā skatītās “Kustība. Visvaldis Ziediņš”?

Cēsu Mākslas festivāla ietvaros notiekošā izstāde “Bezdibenis. Visvaldis Ziediņš” skatītājus iepazīstinās ar iepriekš vēl neeksponētiem mākslinieka darbiem, īpašu uzmanību pievēršot darbiem uz papīra un dabas materiālu studijām.

Pirms Cēsu izstādes Ziediņa savāktos deviņus herbāriju sējumus parādījām LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas pētniecēm Birutai Cepurītei un Ievai Rūrānei. Izstādē varēs iepazīties ar viņu viedokli par šo mantojuma daļu. Otra darbu grupa ir jau pieminētie Rīgā vēl neeksponētie darbi – gan zīmējumi, gan objekti. Tomēr īstā Cēsu izstādes sensācija būs tikko atrastais Pētera Sidara filmētais materiāls.

Par filmēšanas faktu Ziediņš 1992. gada 13. aprīlī bija ierakstījis savā dienasgrāmatā, tomēr iepriekš šo materiālu nebija izdevies atrast. Tagad tas ir izdarīts, un nu skatītājiem būs iespēja neklātienē paviesoties Visvalža Ziediņa 1992. gada personālizstādē Liepājas Latviešu biedrības namā, Ziediņa dzimtajās mājās – vietā, kur viņš radīja savus darbus, un uzklausīt viņu pašu, viņa pārdomas par mākslu.

Šis patiesi ir unikāls 32 minūšu garš materiāls. 

Kāda loma jaunās izstādes zīmējumos ir seksualitātei?

Viena no izstādei izvēlētajām darbu grupām ir erotiskas ievirzes zīmējumu sērija. Tomēr par tīri erotisku to nevar nosaukt. Ziediņa mākslā lielā mērā dominē filozofisks skatījums, mikro un makro pasauļu līdzās nostādījums. Liekas, mākslinieks ir pārliecināts, ka tikai simbola un realitātes krustpunktā mēs varam iegūt jaunas atklāsmes. Tāpēc šie erotiskie darbi iezīmē garīgā un materiālā krustpunktu. Bet Ziediņam ir darbi, kur varam sastapties arī ar diviem krustpunktiem, kas iezīmē jau divas simboliskas domas.

Ko tev nozīmē Visvaldis Ziediņš?

Izstādē būs redzama arī intervija ar Pēteri Sidaru, kurš Ziediņu nosauc par savu skolotāju. Sidars tiešām arī ir bijis Ziediņa draugs. Es Ziediņu dzīvu neesmu satikusi. Bet nu jau arī man ir jāsaka, ka viņš ir mans skolotājs. Proti, pēc ilgstoša darba pie viņa radošā mantojuma sakārtošanas un apzināšanas, man ir nācies identificēties ar viņa domāšanas veidu, un tas, protams, mani bagātina. 

Kā tu skaidro, ka Ziediņam kā māksliniekam bijuši tik daudzi “gara radinieki” citur pasaulē, par ko varēja pārliecināties arī Arsenāla izstādē pērn, kur ekspozīcija tika papildināta ar Jona Meka, Nam Džun Paika, Martas Rosleres, Salvadora Dalī u.c. autoru video darbiem?

Es drīzāk runātu par domubiedriem. Tas būtu precīzāks apgalvojums. Respektīvi, mēs varam identificēt autorus, kas ir domājuši līdzīgā virzienā. Taču atrastā filmas lenta ļauj mums daudz skaidrāk identificēt šo līdzību nosacītību. Te kā piemēru minēšu Ziediņa 1966. gada darbu “Divas sejas”, kas ir deformētas kondensētā piena skārda bundžiņas, ko es iepriekš biju saistījusi ar tobrīd pasaulē aktuālo popārta ideju transformāciju. Taču filmā Ziediņš skaidro, ka šīs bundžiņas ir radušās kā kubisma tālāka attīstība. Šādi mēs varam identificēt to, ka pie popārta idejas viņš ir nokļuvis patstāvīgi, sekojot kubisma interešu attīstībai un deformētās estētikas idejai, nevis adaptējis popārta paņēmienu.


Visvaldis Ziediņš. Dabas rota. 1974. Papīrs, krāsainie zīmuļi. 39 x 25,5 


Visvaldis Ziediņš. Ainava. 1974. Papīrs, krāsainie zīmuļi. 43 x 30,7 cm

www.cesufestivals.lv