ZIŅAS  
Foto: Marco Delogu © Courtesy of Yoko Ono

Joko Ono 32 kilometrus no Kopenhāgenas 1

Jakobs Stube Ēstergārds (Jacob Stubbe Østergaard) no Kopenhāgenas
11/06/2013 

Joko Ono Half-a-wind Show
Luiziāna, Humlebeka
7. jūnijs – 29. septembris, 2013

Joko Ono – visiem zināms viņas vārds, taču neviens nezina, ko viņa īsti dara. Kā izteicās viņas nelaiķis vīrs Džons Lenons, viņa ir “visslavenākā nepazīstamā māksliniece pasaulē”. Tagad gan viņai varbūt vajadzēs šo titulu nodot Ajam Veivejam vai Džefam Kūnsam. Ono darbi tiek izstādīti – ar lielu mediju uzmanību – Dānijas slavenākajā muzejā Luiziāna, kā arī Schirn Kunsthalle Frankfurtē, Vācijā. Izstādes nosaukums ir Half-a-wind Show (“Pusvēja šovs”), un tā ir plaša retrospektīva: pieczvaigžņu Ono bankets ar gleznām, vēsturi, video, statiskām, kā arī interaktīvām instalācijām un telpu, kas veltīta viņas mūzikai.  

Pa vidu visai retrospekcijai piepeši parādās jauna instalācija: Moving Mountains (“Pārbīdot kalnus”), kurā skatītāji tiek aicināti izmantot audekla maisus, lai radītu kustīgas skulptūras, fonā skanot tāda paša nosaukuma Joko Ono dziesmai.  

Arterritory.com bija klāt, kad Ono ceturtdien Luiziānā noturēja preses konferenci. Vēlāk mēs arī noķērām kuratori Kirstenu Degelu (Kristen Degel) īsai intervijai.

***

Joko uziet uz skatuves

Kameru tehniķi ņemas ar vadiem un austiņām, un leņķiem un skaņas līmeņiem gleznainajā Luiziānas koncertzālē, no kuras paveras skats pār saules apspīdētu zaļu nogāzi un jūru. Mūsu ir vismaz 50–60, kas satraukti sačukstas cits ar citu, kad Joko Ono teju ienāks telpā. Sāk klikšķēt fotoaparāti, un fotogrāfi klūp cits pār citu, lai nofotografētu sīciņo, trauslo astoņdesmitgadīgo kundzi, kura mierīgi kāpj lejā pa kāpnēm. Kad pienākusi viņas kārta runāt, viņas vārdos vairs nav nekā nedz sīka, nedz trausla:


Foto: Bjarke Ørsted. Luizinānas Modernās mākslas muzejs, Humlebeka, DK

“Mana performance ir atbraukt šurp un būt te. Redzēt manus darbus un redzēt mani pašu ir divas dažādas lietas. Šis ķermenis ir nodzīvojis 80 gadus. Pat ja es neizrunāju ne vārda, es zinu, ka ar jums sazinās mans ķermenis. Neatkarīgi no tā, ko vēlos jums parādīt, šis ir mans patiesais es,” viņa saka, norādīdama uz sevi.

Viņa saņem jautājumus par savu mūziku un performanci, par izstādi Luiziānā (kuru, kā šķiet, viņa uzskata par sevišķu privilēģiju) un par novecošanu.

“Manā prātā es esmu vienkārši es, un es nekad neesmu mainījusies,” viņa saka. “Bet tajā pat laikā es katru dienu mainos, un tas ir tik interesanti. Pasaule tik ļoti mainās.  Vienkārši būt dzīvai un to visu pieredzēt. Esmu pateicīga par katru dienu, kad esmu vēl dzīva un darbojos. Tas, ziniet, ir vienkārši lieliski.”

“Es daru aiz mīlestības, nevis aiz pienākuma… Nē, aiz pienākuma arī, taču es mīlu šo pienākumu. Citādi jau es to neuzņemtos,” viņa turpina. “...Es nodarbojos ar mākslu tikai tajos brīžos, kad to mīlu.”

Beidzot kāds žurnālists pajautā, kā viņa tiek galā ar to, ka tiek dēvēta par “dzīvu leģendu”?

“Es nejūtos kā dzīva leģenda. Man šķiet, mēs visi esam dzīvas leģendas.”  


Video no preses konferences

***

Savas viesības viņa rīko bērnistabā...” – intervija ar kuratori Kristenu Degeli

Tagad Joko Ono ir devusies uz foto sesiju, un mēs apsēžamies nelielai intervijai ar izstādes kuratori Kirstenu Degelu.  

Ko jūs vēlaties panākt ar šo izstādi?

Mēs gribam fokusēties uz viņas darbiem. Joko Ono ir vārds, kas zināms visiem, taču tikai daži zina, kādu celmlauža darbu viņa ir paveikusi. Jau iekams viņa satika Džonu Lenonu, viņa bija māksliniece, un arī tagad viņa turpina eksperimentēt. Daudzas no viņas mākslinieciskajām stratēģijām šobrīd no jauna atklāj mūsdienu mākslinieki. Līdz ar to laiks bija pareizi izvēlēts. Viņas 80. dzimšanas diena to padarīja vēl perfektāku. Turklāt mēs domājām, ka pienācis laiks visaptverošai izstādei, kurā būtu pārstāvēts viss viņas mākslas spektrs. Tas ir neticami daudzveidīgs: performances, teksti, objekti un tad vēl viss muzikālais repertuārs, kas līdz šim nav tik plaši izrādīts.

Joko ir sevišķi slavena ar savām performancēm. Kādā veidā jūs tās varējāt iekļaut izstādē?

Daudzas no Joko Ono idejām nav domātas izstādīšanai. Tās ir vairāk kā domu eksperimenti. Taču mēs darījām, ko varējām. Daudzus darbus radījām no jauna, lai dotu cilvēkiem iespēju ar tiem mijiedarboties un piedalīties to tapšanā. Turklāt ir daudz kvalitatīvu viņas agrīno, vizuāli spēcīgo performanču ierakstu. Tādējādi ļaujam tam visam elpot.


Joko Ono performance Cut Piece (1965), kur blakus māksliniecei novietotas šķēres un publika tiek aicināta griezt nost gabalus no viņas drēbēm. Foto: Minoru Niizuma © publicēts ar LENONO PHOTO ARCHIVE atļauju

Luiziāna ir muzejs, kas ievērojams ar savu unikālo avangarda arhitektūru un brīnišķīgo novietojumu kalnā pie jūras. Kā šajā vietā jūtas Joko Ono darbi?

Patiešām labi. Daudzi no viņas darbiem iesaista vietu, kur tie atrodas. Tālab, ka daudzi no tiem ir ļoti elastīgi, ir vairāki veidi, kā tos parādīt. Līdz ar to izstāde šeit ir pavisam citāda nekā Frankfurtē. Esam ļoti nopūlējušies, lai labi ievietotu tos tieši šajā vietā. Luiziāna ir laba vieta, kur Joko Ono izrādīt savus darbus, jo mums ir līdzīga vēsture. Luiziāna tika atvērta 1958. gadā, ap to laiku, kad Joko Ono sāka sadarboties ar Fluxus grupu. Luiziānai Kopenhāgenas avangarda pasaulē bija ievērojama vieta, gluži tāpat kā Joko Ono Ņujorkā.  

Visbeidzot, kas īsti Joko Ono piemīt tāds, kas viņu padara par zvaigzni pat pēc visiem šiem gadiem?

Viņai izdodas sarīkot viesības bērnistabā. Es ar to domāju tikai to labāko. Viņai piemīt tādas neticami rotaļīgas eksperimentētājas iezīmes – ar atvērtu prātu un savādību, kas viņai vienmēr licis turpināt augt un veidoties. Viņa ir neiedomājami aktīva visos sociālajos medijos, lai nodotu savu vēstījumu pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku. Viņa stiepjas tev pretī – ja vien tu atveries viņas mākslai. Tev jāiegulda kaut kas no sevis, iekams viņas darbi tev pavērsies.  Taču tas tiešām ir to vērts. Ja padomā par viņas karjeru mūzikā vien. Jaunie mūziķi stāv rindā, lai remiksētu un izpildītu viņas dziesmas. Un viņa to pieļauj. Viņai šķiet, ka tas ir jauki.  


Leģendārā Luiziāna, jūras krastā 32 km uz ziemeļiem no Kopenhāgenas. Ēka pielāgojas nelīdzenajam reljefam, to papildina jūrmalas parks, pilns ar skulptūrām

Tāpēc, ka viņa neuzskata savus darbus par “svētiem”?

Tieši tā. Man šķiet, tas ir pa īstam stilīgi. Esmu liela viņas fane. Katram ir savi priekšstati par Joko Ono, bet kolīdz tiec tiem pāri un redzi, ko viņa patiešām radījusi, tad sāc saprast, ar kādu izcilu mākslinieci tev ir darīšana.  

***

Half-a-wind Show nosaukumu izdomāja pati Ono pēc performances, kuru viņa izpildīja 1965. gadā. Ar to viņa atzīmē savu 80. dzimšanas dienu. Ono stāsts ir garš un līkumots. Viņa ir dzimusi Tokijā, augstākās šķiras ģimenē 1933. gadā, taču bija spiesta pārciest Otrā pasaules kara grūtības, kad Tokija tika bombardēta un ģimenei nācās bēgt uz laukiem un dzīvot nabadzībā. Pēc kara viņa devās uz Ņujorku, kur viņas karjera mākslā aizsākās nelielā loftā 1961. gadā. Pamazām viņa ieguva reputāciju kā performanču māksliniece.  Sākotnējos gados viņas iedvesmotājs un mentors bija leģendārais avangarda komponists Džons Keidžs, taču sešdesmito gadu beigās galvenā ietekme jau bija cits Džons, proti, Džons Lenons no Bītliem. Lenons ievadīja Ono mūzikas pasaulē, un kopā viņi izveidoja The Plastic Ono Band. Vienlaikus Ono piešķīra jaunu dimensiju Lenona darbiem, iestudējot politiskas performances, piemēram Bed-in For Peace Vjetnamas kara laikā. Pēc tam, kad 1980. gadā Lenons tika noslepkavots viņa klātbūtnē, Ono kādu laiku dzīvoja noslēgti. Drīz vien viņa tomēr atgriezās sabiedriskajā dzīvē un sasniedza aizvien lielākus panākumus gan mūzikā, gan performancē un citos mākslas veidos.

Luiziānas izstādi pavada vesela virkne pasākumu, tai skaitā Ono Sky Piece to Jesus Christ performance, kuras laikā orķestris spēlē, ietīts marles plīvuros.  Kad pēc izstādes atklāšanas Joko Ono atkal aizlidos, reklāmas Kopenhāgenas centra būvlaukumos rotās viņas iemīļotie vārdi: “SAPŅO”, “PIESKARIES”, “ELPO” un, protams, “IZTĒLOJIES”.


Joko Ono, šeit nofotografēta vienā no savām daudzajām instalācijām, neizrāda nekādas pazīmes, ka patlaban 80 gadu vecumā grasītos apstāties. Foto: Anthony Cox © LENONO PHOTO ARCHIVE

Louisiana 
Gl. Strandvej 13
Humlebæk, Denmark
www.louisiana.dk 

Ieva Pelēce - 11.06.2013 20:53
apburoša dāma. stiprs cilēks, spoža personība. jaunības noslēpums!