ZIŅAS  

Trīs jautājumi Kristai Dzudzilo par personālizstādi “Nepārejošs” 0

Arterritory.com
10/06/2013

Krista Dzudzilo “Nepārejošs”
Merķeļa iela 19, Rīga
Līdz 19. jūnijam 

Līdz 19. jūnijam Merķeļa ielā 19 skatāma jaunās mākslinieces Kristas Dzudzilo (1989) personālizstāde “Nepārejošs”. Tā sastāv no trīs darbu sērijām, kas, mijiedarbojoties ar telpu, rada vienotu veselumu. Krista Dzudzilo studē glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā. Uzdevām autorei trīs jautājumus, lai uzzinātu, kas mudinājis izstādi veidot tieši šādu un ko viņa vēlētos no skatītāja.


Krista Dzudzilo

1. Izstādei mani iedvesmoja...

Izstādes kodols – pirmā darbu sērija “Nepārejošs 1” – ir cieši saistīts ar mani kā mākslinieci, cilvēku un mazmeitu. Saikne darbiem ir mana bērnība un vecmāmiņa, viņas ciešās saites ar mani un vairs fiziskā klātneesamība. Šī četru darbu sērija bija impulss, no kura izauga vēl dziļāka interese par tukšuma sajūtu. Lietas bez cilvēka vienmēr ir šausminošas un atgādina par vientulību un pamestību.

Tāda vientulība, kad esi viens starp daudz citiem līdzīgiem – katra cilvēka, objekta vai vietas esība paralēli apkārtnotiekošajam. Manos darbos vienmēr ir bijis skumjais, apliecinājums mieram un sastingumam, kas reizē ir mūžība, un tāpēc arī dzīvība.

2. Šādu formu un tonalitāti izvēlējos, jo...

Es mēģinu virzīties uz to, lai viss iegūtu vienotu jēgu. Gan telpa, gan darbi, gan gaismas ietu vienotu ceļu, brīžiem izceļot darbu, brīžiem vidi. Es gribēju, lai runa nav tikai par gleznām, bet par to, kas atrodas uztvērēju, proti, skatītāju galvās. Lai viss kopums nevis kaut ko stāsta, bet aizved. Lai arī darbi ir gaiši un koncentrēti uz tukšumu, tieši tas noteica kopējo izstādes tumšo intonāciju. Tukšums ir apzīmējums pretstatījumam – lai redzētu tukšumu, ir vajadzīgs pilnums. Gribēju panākt to, lai darbi turpina telpas uzstādītos noteikumus, kad ir neērtības sajūta, jo ir jūtams cilvēka tuvums, kaut fiziski tas nav redzams.

3. Vēlētos, lai skatītājs...

Es gribētu, lai skatītājs saprot.

Kopumā man bija svarīgi neilustrēt kādu stāstu vai notikumu, bet mēģināt radīt realitāti, kas aizved.

Agrāk koncentrējos tikai uz cilvēku – domājot, ka glezna kā objekts vienlīdzīgo abus, gan attēloto cilvēku, gan pašu gleznu – abus kā pieminekļus esībai. Skatītājs bija dubultvērotājs.

Jaunās izstādes darbos objekti un lietas ir ieņēmušas cilvēku lomas. Laikam ejot, lietas paliek kā mūsu liecinieki, tās nes cilvēka tuvuma apliecinājumu.

www.kristadzudzilo.lv