ZIŅAS  
Mantens Devrīnts. Foto: latarh.lv

Mantens Devrīnts par izstādi “Henrijs Van de Velde. Piedzīvojumi Rīgā” 0

Karīna Jēkabsone
06/06/2013 

“Henrijs Van de Velde. Piedzīvojumi Rīgā”
Rīgas Jūgendstila muzejs, Rīga
7. jūnijs – 15. septembris, 2013 

Savā 150. dzimšanas dienā Henrijs Van de Velde atkal tiekas ar Rīgu. Pirms vairāk nekā gadsimta pasaulslavenais beļģu arhitekts, dizainers, grafiķis, gleznotājs un domātājs Henrijs Van de Velde (Henry Van de Velde, 1863–1957) apmeklējis Rīgu un 1910. gadā piedalījies konkursā, radot projektu Sv. Pētera baznīcas pastorāta ēkai Rīgā. Lai arī šis projekts nav starp izcilākajiem Van de Veldes daiļradē, divi samērā nejauši fakti to padarījuši par iedvesmas avotu izstādei. Viens no tiem ir pazīstamais arhitekta fotoportrets, kurā viņš redzams savā Veimāras studijā, strādājot tieši pie Rīgas pastorāta ēkas plāna. Bet otru reizi projekts minēts Van de Veldes memuāros “Mans dzīvesstāsts” (Geschichte meines Lebens), kuros viņš apraksta arī savus braucienus uz Rīgu. Viņa tolaik piedzīvoto atšķirīgo kultūru un vides pretnostatījumu laikmetīgos attēlos iedzīvinājis fotogrāfs Alnis Stakle. Viņš skaidro, ka, “lai gan Henrija Van de Veldes pieraksti pauž gadsimtu senu pagātni, tiem ir tieša saikne ar mūsdienām – tēlotā aina ir skaista un romantiska, bet tajā vienlaikus redzamas sociālās negācijas”. Šīs analoģijas ar 20. gadsimta sākuma Rīgu dod fotogrāfijām papildus vērtību un atklāj to, ka galu galā nekas daudz nav mainījies. 

Arterritory.com uz ekspress interviju aicināja izstādes “Henrijs Van de Velde. Piedzīvojumi Rīgā” kuratoru Mantenu Devrīntu (Manten Devriendt), kurš ir dzimis Beļģijā, bet dzīvo Rīgā un kopā ar Lieni Jākobsoni vada dizaina biroju Sampling. Izstādi veidojis Sampling, tās kurators ir Mantens Devrīnts, piedalās fotogrāfs Alnis Stakle, darba grupa: Liene Jākobsone, Kārlis Narkēvičs, Jonass Āperss, Prof. dr. Mārtens Van Den Drīse, Prof. dr. Dirks De Meijers, Rīgas Jūgendstila centrs. Izstādes atklāšana – 6. jūnijā plkst. 18.00 Rīgas Jūgendstila muzejā.

Kāda ir izstādes koncepcija?

Principā koncepciju veido trīs lietas. Kad Henrijs Van de Velde dzīvoja Cīrihē un rakstīja memuārus, atmiņās viņš Rīgu aprakstīja diezgan iespaidīgi. Viņš raksta, ka dodas ar vilcienu no Veimāras un, braucot cauri Lietuvai, redz tur valdošo nabadzību. Turpretī Rīgā pavisam ko citu – lepnus namus, Art Nouveau dzīvi, viņš apraksta to, kā dodas no viena saviesīga pasākuma uz otru. Un tas ir ļoti interesanti.

Savukārt Sv. Pētera baznīcas pastorāta ēka projektēta 1910. gadā – laikā, kad Van de Velde sāka mainīt savas domas par arhitektūru. Pasaulē viņš ir slavens ar Art Nouveau, bet principā viņš bija viens no pirmajiem modernistiem. 1910. gadā viņš sāka domāt par funkcionālismu un atteicās no jūgendstila. Arī šo ēku Rīgā nevar nosaukt par Art Nouveau, bet varbūt drīzāk par jaunā klasicisma piemēru.

Bet trešais aspekts ir viņa fotoportrets Veimāras studijā, kura oriģināls no Berlīnes arhīva būs redzams arī izstādē. Daudzi cilvēki nezina, ka fotogrāfijā redzams Rīgas [Sv. Pētera baznīcas pastorāta ēkas – K.J.] projekts. Tāpēc šis projekts tagad varētu būt interesants, jo izstādē to beidzot var izpētīt.

Bet vēl bez šiem trim pietrupunktiem mēs vēlējāmies rādīt Henriju Van de Veldi kā cilvēku, tāpēc nekoncentrējamies tikai uz baznīcas pastorāta ēkas projektu. Ar izstādi viņš vēlreiz atbrauc uz Rīgu. Šī iemesla dēļ būs redzami seši koferi, kuros viņš atkal rādīs savu konkursa projektu. Šo aspektu atklāj arī izstādes nosaukums – “Piedzīvojumi” jeb Adventures. Mēs uzaicinājām arī Alni Stakli, jo viņš ar mūsdienu fotogrāfijām ilustrē to situāciju, kas tagad ir Latvijā, bet kas pastāvēja arī tajā laikā. Henrijs Van de Velde savās atmiņās apraksta skaisto, kas ir visapkārt, bet vienlaikus runā par nabadzību. Līdzīgi arī Stakles ainavas, kas ir ļoti skaistas, bet principā tajās nav fiksētas estētiski pievilcīgas vietas, tās ir kā Bolderāja vai Maskavas forštate. Bet par spīti tam fotogrāfijas ir ļoti, ļoti skaistas. 

Vai tādā gadījumā izstādē uzsvars vairāk likts tieši uz šo ceļojumu, nevis uz viņa devumu arhitektūrā un dizainā?

Protams, bet izstādē iekļauti arī visi projekti, konkursu plāni no Briseles un visi plāni, kas pieejami arhīvos Rīgā. To visu papildinājām arī ar viņa spriedumiem un atmiņām. Tas ir vairāk stāsts par Van de Veldi, jo viņš principā nebija tipiskais jūgendstila arhitekts vai tipiskais funkcionālisma arhitekts, viņš vienmēr bija diezgan ekstravagants. Viņš ir samērā savrups, viņu ir grūti ielikt kaut kādās noteiktās kategorijās. Bet to, ka viņam bija savs stils, mēs mēģināsim rādīt izstādē.

Līdz šim jūs plašāk esat pazīstams kā arhitekts un urbānists, kas saistīts ar laikmetīgajām norisēm. Kā jūs nolēmāt veidot šādu izstādi?

Man personīgi ļoti patīk vēsture. Es domāju, ka mēs varam daudz no tās mācīties. Piemēram, no tā, kā Henrijs Van de Velde plāno telpas. Izstādē mēs bez šīs ēkas plāniem rādām arī maketu – tādējādi uzreiz iespējams novērtēt kāda bijusi šī ēka. Bet tas savukārt ļauj rosināt diskusijas par Van de Veldes domām par pilsētu vai Van de Veldes domām par arhitektūru. Tāpat tas dod pienesumu arī manai arhitektūrai. Es arī pasniedzu RISEBA augstskolā [Arhitektūras nodaļā – K.J.] un tur es vienmēr studentiem saku, ka architecture is pleasure. Tas ir pats galvenais. Un, šķiet, ka Van de Velde ir pirmais, kas to apgalvoja. Tas ir interesanti. 

Kas jums pašam šķiet ievērības cienīgākais Van de Veldes daiļradē?

Varbūt šis Rīgas projekts ir interesants tieši tāpēc, ka tas ir pagrieziena punkts, pēc kura viņš mainīja savu stilu. Es nesaku, ka šī ēka pati par sevi man patīk. Man interesantāki šķiet viņa funkcionālisma objekti vai Ģentes Universitātes bibliotēkas ēka. Bet Art Nouveau laikā viņš vēl bija grafiķis un tikai sāka savu darbību kā arhitekts, tāpēc varbūt pirmie projekti ir samērā neveikli. Bet funkcionālisma laikā viņš jau ir īsts un prasmīgs arhitekts. Arī Rīgā viņš sevi demonstrē jau kā pietiekami nobriedis arhitekts.

Ar ko šī izstāde varētu pārsteigt skatītājus?

Galvenais ir tas, ka šis būs cits skats uz konkrēto Van de Veldes ēku. Es iepazinos ar latviešu valodā un Latvijas mākslas vēsturē pieejamo informāciju un jāsaka, ka šīs ēkas aprakstos un interpretācijā pieļauts daudz kļūdu. Es pats pētu ēkas plānu no telpas viedokļa, nevis no vēsturiskā, kas varbūt ir subjektīvi, jo tas ir mans viedoklis. Bet izstādē ir arī citi viedokļi – mēs radījām ļoti detalizētu šīs ēkas maketu, mēs veidojām arī izstādes katalogu ar oriģināltekstiem. Pati izstāde vēlāk ceļos uz Ģenti un Briseli. Un tas man ir galvenais. Protams, arī Alnis Stakle ir svarīgs dalībnieks. Es vienmēr piesaistu kādus māksliniekus – tie tomēr ir vairāki skatpunkti, un tas ir interesantāk nekā viena arhitekta viedoklis.  

Alberta iela 12
Rīga, Latvija
www.jugendstils.riga.lv