ZIŅAS  
Vadim Fishkin. Miss Christmas. 2012

Inficēt ar kultūras baudu. Ekspress intervija ar mākslas festivāla “Cēsis 2013” direktoru Juri Žagaru 2

Arterritory.com
20/05/2013

Nedēļas nogalē uzreiz pēc vasaras saulgriežiem visi ceļi vedīs uz Cēsīm. Mākslas festivāls “Cēsis 2013” šogad notiks no 28. jūnija līdz 20. jūlijam – mēnesi ātrāk nekā citkārt. Kā ziņo festivāla organizētāji, tas ir tādēļ, ka šogad noslēdzas starptautiskais sadarbības projekts “Eksperiments un izcilība”, kuru Cēsu pils Ģilde īsteno ar Eiropas Savienības programmas “Kultūra 2007–2013” līdzfinansējumu, un šoreiz birokrātiskie termiņi ir noteicošais faktors festivāla norises datumu maiņai.

Tikmēr nemainīgs ir festivāla rīkotāju uzstādījums apmeklētājiem dāvāt “foršu pasākumu, kāds patīk arī pašiem”, Arterritory.com ekspress intervijā stāsta festivāla direktors un īstens cēsinieks Juris Žagars, kurš Cēsu mākslas festivālu vada jau kopš tā pirmssākumiem, tātad septiņus gadus.

Šogad festivāls piedāvās vairāk nekā 30 notikumus vizuālās mākslas, mūzikas, kino, teātra un pat gastronomijas jomā, kas ir šīgada jaunums. Gundegas Skudriņas iecerētā divu stundu ilgā un intriģējošā gastronomiskā performance “Nepieradinātās vakariņas” top sadarbībā ar scenogrāfu Rūdolfu Baltiņu un šefpavāru Lauri Aleksejevu. Tas būšot pētniecisks un pārsteigumiem bagāts ceļojums garšu pasaulē un izbaudāms ar visām piecām maņām – dzirdi, redzi, tausti, garšu un smaržu. “Gastronomijas teātris ir pasaules tendence, kas Latvijas kontekstā ir kas radikāli jauns,” Arterritory.com komentē Juris Žagars, uzsverot vēlmi festivālam piepulcināt arvien vairāk kultūras nozaru, tādējādi izmantojot “garīgo blīvumu, kāds ik vasaru Cēsīs koncentrējas”. 

“Tāpat šīgada jaunums ir ārvalstu kurators vizuālās mākslas izstādei Cēsu Alus brūzī, jo iepriekšējos gados izstādi vienmēr rīkojuši latvieši,” stāsta Žagars. Grupas izstādi “Vasaras lasījumi” kūrēs Viļņas laikmetīgās mākslas centra CAC vadītājs Ķestutis Kuizinas, piedaloties māksliniekiem no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Meksikas, Moldovas, Lielbritānijas, Šveices, Argentīnas, Slovēnijas un Čehijas. Izstāde tiek veidota kā pētījums par laikmetīgās mākslas mijiedarbību ar literatūru, teātri un kino.

“Pateicoties lietuviešu kuratora iniciatīvai, pirmo reizi mākslas darbi izies arī pilsētvidē, ārpus Alus brūža mūriem,” ieceri atklāj festivāla direktors Juris Žagars. Tāpat festivāls pirmo reizi izmantos bijušās Cēsu tipogrāfijas teritoriju, kurā notiks pirmā lielā fotogrāfes Karlīnas Vītoliņas (1982) personālizstāde “Portreti”. To veidos apmēram 70 melnbaltās lielformāta fotogrāfijas. Karlīnai Vītoliņai šībrīža Latvijas foto ainā ir vēl nosacīts jaunpienācējas statuss. Lai arī viņas uzņemtie attēli bieži publicēti vietējos stila žurnālos, pirmā personālizstāde vienmēr satur intrigu, kuru tik patīkami izzināt.

Savukārt Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma Vizvalža Ziediņa (1942–2007) darbu izstāde “Bezdibenis. Visvaldis Ziediņš”, kas skatītājus iepazīstinās ar iepriekš vēl neeksponētiem mākslinieka darbiem – īpašu uzmanību vēršot uz darbiem uz papīra un dabas materiālu studijām. Jāuzsver, ka Ziediņa mākslinieciskā mantojuma apjoms sasniedz 3000 vienību, pamatoti viņu ierindojot latviešu mākslinieku – nonkonformistu avangardā. Plašāka publika ar Ziediņa mākslu tika iepazīstināta 2012. gada rudenī, LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” sarīkojot perosnālizstādi “Kustība. Visvaldis Ziediņš”, kuras kuratore bija mākslas zinātniece Ieva Kulakova.

Jāpiebilst, ka šogad festivāls pirmo reizi piedāvās “ekskursijas mākslas teritorijā” – iespēju gida vadībā apskatīt vizuālās mākslas ekspozīciju.

Teātra programmas pamatu veidos trīs jaunā, provokatīvā, veiksmīgu starptautisku karjeru uzsākušā Latvijas režisora Vladislava Nastavševa iestudējumi – Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Vecene”, Valmieras teātra izrādes “Jūlijas jaunkundze” un “Makbets”, kas pirmizrādi piedzīvoja pavisam nesen.

Kinomīļiem tiks piedāvāta kino vēsturnieces Valentīnas Freimanes britu kino klasikas izlase ar 13 filmām, kas tiks atklāta 30. jūnija svētdienā ar 1933. gada komēdiju “Henrija VIII privātā dzīve“. Filmai savulaik bija lieli starptautiski panākumi, kas padarīja ungāru Aleksandru Kordu par sava laika vadošo britu režisoru, bet titullomas tēlotāju Čārlzu Loutonu – par pirmā lieluma zvaigzni.

Festivāla mūzikas programmas daudzpusību šogad raksturo tās dalībnieku vārdi kā Radio koris, Sigvards Kļava, Roberts Rubīns, Ksenija Sidorova, Sinfonietta Rīga, Raimonds Pauls, Kaspars Zemītis, Daumants Kalniņš, Ilona Bagele, profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”, Mārtiņš Ozoliņš, Andris Poga, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Reinis Zariņš, Vidzemes kamerorķestris, Andris Veismanis, Sandis Šteinbergs u.c. Festivāla īpašais viesis – Luvēnlanēvas studentu simfoniskais orķestris.

Bet festivāla noslēgumā 20. jūlijā Cēsu brīvdabas estrādē būs skatāms Liepājas teātra iestudētais mūzikls “Pūt, vējiņi!”, kas saņēmis neviltoti pozitīvas atsauksmes gan no kritiķiem, gan skatītājiem.  “Pūt, vējiņi!” tika izvirzīts piecām nominācijām Latvijas Teātru gada balvai 2011/2012. gada sezonā, kā arī ieguva TV raidījuma “100 g kultūras” balvu Kilograms kultūras 2011 kategorijā “Teātris”.

“Cēsis ir pilsēta ar festivālam optimāliem apstākļiem,” Arterritory.com uzsver Juris Žagars. “Pirmkārt, pilsēta ir pietiekami tuvu Rīga. Attālums no metropoles šādiem festivāliem ir obligāts nosacījums. Otrkārt, pilsēta ir ļoti kompakta. Treškārt, Cēsīs ir ļoti daudz kultūrai piemērotas vides, ir attīstīta kultūras un mākslas infrastruktūra. Ja paraugāmies, cik daudz tiek investēts kultūras tūrismā un infrastruktūras izveidošanā uz vienu iedzīvotāju, tad jāatzīst, ka Latvijā un varbūt pat Baltijā nav otras tādas pilsētas kā Cēsis.” Šobrīd pilsētā dzīvo vairāk nekā 18 tūkstoši cēsinieku, kuriem gada beigās būs jauna, daudzfunkcionāla koncertzāle – Vidzemes mūzikas un kultūras centrs – pēc arhitekta Jura Pogas projekta. Mūzikas un kultūras centrs iemājos tieši pirms simt gadiem celtā Cēsu Viesīgās Biedrības nama ēkā Raunas ielā 12, kas patlaban tiek pārbūvēta.

Pērn mākslas festivāls “Cēsis 2012” piedzīvoja lielāko apmeklētāju skaitu tā pastāvēšanas vēsturē – vairāk nekā 16 500 interesentu. Vasaras sezonā festivāls nenoliedzami ietekmē pilsētas ekonomiku. Tomēr Juris Žagars Arterritory.com īpaši uzsver prieku, kādu sagādā apziņa, ka iedzīvotāji tiek “inficēti” ar vēlmi pēc kultūras baudas. “Ja Cēsu reģiona iedzīvotāji jau vasarā gūst pozitīvu kultūras piedzīvojumu, tad, iespējams, arī gada atlikušajā daļā meklē ko līdzīgu. Inficēt ar mākslas un kultūras baudu – tas ir viens no festivāla rezultātiem.”

www.cesufestivals.lv

Jūlijs Cēzars - 22.05.2013 07:33
Tas labi, ka kurators cits! Citādi pēdējos gados jau vieni un tie pāsi mākslinieki...
Zenta R. - 21.05.2013 08:16
Cēsis un māksla vienmēr rada tādu sirreālu, pasaku pilsētai līdzīgu efektu, Cēsis ir unikāla vieta, piekrītu! Gaidu ar nepacietību jauno festivālu