ZIŅAS  
Solveiga Vasiļjeva savā izstādē “Kāds vēro vīrusus. Mutācijas”

Mākslas mutācijas Majoros 2

Arterritory.com
30/04/2013

Solveiga Vasiļjeva “Kāds vēro vīrusus. Mutācijas”
Jūrmalas pilsētas muzejs, Majori
18. aprīlis – 5. maijs, 2013 

Vēl līdz 5. maijam Jūrmalas pilsētas muzejā, Majoros, ir apskatāma mākslinieces Solveigas Vasiļjevas (1954) personālizstāde “Kāds vēro vīrusus. Mutācijas”, kuru veido pērn un šogad tapuši lielformāta zīmējumi un objekti. Mākslinieces tēma jau divdesmit gadus ir lielie kosmosa procesi. Arī iepriekšējās izstādes “Cita pasaule”, “Eksistences lauki”, “Nezona. Skaistums”, “Asinsaina” un “Burbuļi” veltītas kopējai tēmai, katrā apskatot kādu atsevišķu kosmosa problemātikas fragmentu. Solveiga Vasiļjeva 1978. gadā ieguva maģistra grādu arhitektūrā, bet jau vairāk nekā 35 gadus piedalās izstādēs ar grafikas un tēlniecības darbiem. Autore strādā ar granītu, marmoru, koku, bronzu, tēraudu un dažādām šo materiālu kombinācijām. Jaunajā personālizstādē viņa izmanto arī darvu. Solveiga Vasiļjeva dzīvo un strādā savās lauku mājās Siguldā. 

Izstādes “Kāds vēro vīrusus. Mutācijas” koncepcijā māksliniece raksta: “Vēl joprojām nav skaidra vīrusu izcelsme. Ir vairākas teorijas, bet viena no tām ir, ka vīrusiem ir kosmiska izcelsme. Kā mikroorganismiem nolīstot lietus veidā pār zemi. Vīrusiem bijusi izšķiroša ietekme dzīvības rašanās procesā uz Zemes. Vīrusu spēja inficēt un pakļaut savām vajadzībām ir apbrīnojama. Spēja gan pielāgoties, gan pakļaut ir vīrusa, ko sauc par civilizāciju, galvenās un izšķirošās īpašības; izplatīties milzu ātrumā un 24 stundu laikā nokļūt jebkurā pasaules vietā ir drauds dzīvajam organismam Zemei. Dažādu vīrusu veidi, savstarpēji miksējoties, spēj savienot dažādu ģenētisko informāciju. Mutācijas līdz šim sapratām kā pārvērtības vienas sugas ietvaros. Nākotne pieder vienas dzīvības formas pārvēršanās citā vai daudzu sugu īpašību saplūšana vienā. To varētu formulēt kā homobiotehno radījumu pasauli.”

Arterritory.com sazinājās ar Solveigu Vasiļjevu, lai uzzinātu vairāk par izstādes koncepciju, sadarbību ar Jūrmalas pilsētas muzeju un autores skatījumu uz šābrīža laikmetīgo mākslu Latvijā un pasaulē. 

Kur smeļat motīvus saviem darbiem?

Ķermenis ir kā sensors visapkārt notiekošajam, sākot ar ozona caurumiem atmosfērā, mega enerģijas izlādēm uz Saules, kariem, vardarbību, manipulācijām, destruktīvu pašiznīcināšanos patērējot, un beidzot ar globālo ekonomisko krīzi un meliem par Latviju kā krīzes pārvarēšanas brīnumu. Pirms apmēram 20 gadiem apzināti izvēlējos dzīvot laukos, lai saglabātu vērojuma distances sajūtu. 


Foto no izstādes “Kāds vēro vīrusus. Mutācijas” Jūrmalas pilsētas muzejā

Kas jūs mudināja pirms 20 gadiem pievērsties kosmosa tēmu apcerei?

Esam Visuma matrices sastāvdaļa ar konkrētu kodu (DNS, RNS u.c.), pakļauti kopējai sistēmai. No tā izriet, ka viss, ko stāstām un attēlojam, ir mūsu uzbūves šūnu, molekulu pieredze un atmiņa.

Manu pieredzi un atmiņu veidojuši neparasti notikumi, piemēram, 1982. gadā piedzīvotā pārcelšanās laikā un telpā. Tam sekojušas daudzas tikšanās ar ārpuszemes civilizāciju pārstāvjiem, ko esmu pat “noķērusi” foto. Šī pieredze likusi aizdomāties par mūsu civilizāciju kā primitīvu dzīvības formu, kas apēd planētu, kur pati dzīvo. 

Vai “vīrusi” nav pārlieku depresīvs skatījums uz cilvēci?

Domāju, ka nē, jo, paldies Dievam, daļai mūsu civilizācijai piemīt spēja apzināties. Tomēr dīvaini ir zināt, ka Arktikā – mūžīgā sasaluma joslā – kalnos grebtos tuneļos ir planētas globālā gēnu banka ar 4,5 miljoniem sugu paraugu kā Noasa šķirsta prototips, un citā vietā ir LHC (lielais hadrionu kolaiders), kura darbība var izprovocēt melnā cauruma rašanos un planētas bojāeju.

2006. gadā izstādē “Nezona. skaistums” rādīju darbu “Pilnīgi slepeni”, kura pamatā bija atslepenots NASA ziņojums. Tā saturs vēstīja par Saules sistēmas apgabala – Koipera joslas izpēti (jau saņemti materiāli no turienes) un nelielas civilizācijas daļas iespējām tur izdzīvot. Tātad kāds izlems, kuram būt izredzētam.

Apzināšanās ietver alternatīvus izdzīvošanas veidus. 

Kādās tehnikās tapuši jaunās izstādes darbi?

Apzināti izvēlējos vienkāršus izteiksmes līdzekļus, kas nebūtu saistīti ar tehniskām ierīcēm, elektrību u.tml. Tie ir liela izmēra (450x250, 150x250, 150x200 cm) klasiski zīmējumi un neliela izmēra telpiski veidojumi.

Telpiskie veidojumi ir smadzenes, kas izmēru ziņā tuvas dabiskajām, bet mutāciju dēļ pārveidotas. Man likās interesanti izmantot darvu kā tēlniecības materiālu. Absolūti melnās, spoguļatstarojošās, mīkstās virsmas pilnībā atbilda idejai.

Vai jauno darbu radīšanas procesā esat atklājusi sev ko jaunu?

Katrs projekts ir jaunatklāsme un ievelk arvien dziļāk.

Šoreiz mani īpaši interesēja robežstāvoklis, supertelpa, kurā, vairākkārt spoguļojoties, atstarojoties, Visuma uzbūves matrices viena centra vietā radās divi. Ar visu no tā izrietošo – duālismu, sava “es” noliegumu, Dieva kā Visuma centra noliegumu utt.

Mēģināju šo supertelpu uzzīmēt divos zīmējumos.

Izpēte turpināsies citos projektos.

Kā veidojusies jūsu sadarbība ar Jūrmalas pilsētas muzeju? Kā vērtējat tā telpas un izstāžu programmu?

Sadarbība ar Jūrmalas pilsētas muzeju sākās 2010. gadā. Domājot par šo projektu un par liela izmēra darbiem, telpas likās ļoti piemērotas. Pietiekoši plašas, bet saglabājot cilvēcisku mērogu. Dažādu personīgu apstākļu dēļ izstāde tika pārcelta uz šāgada pavasari, tādējādi radot muzejam neērtības, mainot izstāžu plānus. Tomēr sastapos ar sapratni.

Man liekas, ka izstādēm būtu jābūt ilgāku laika posmu. Arī komunikācija ar medijiem un sabiedrību varētu būt profesionālāka. Šobrīd šķiet, ka Jūrmala ir tālu, tālu... 

Vai sekojat līdzi aktualitātēm Latvijas un pasaules laikmetīgajā mākslā? Kā jūs raksturotu šābrīža noskaņu?

Protams, interesējos. Piedalos dažādos pasākumos pasaulē, pirms tam izturot pamatīgu konkurenci. Pasaulē pieprasa jaunas, svaigas idejas, oriģinālus risinājumus. Tādus, kas nebūtu vairākkārt atkārtoti, tikai nedaudz pārveidoti. Māksliniekam jābūt kā izlūkam, kurš, atgriežoties no viņam vien zināmas vietas, par to pastāsta citiem.

Latvijas mākslas aina man liekas komiska. Šķiet, šeit lielāka vērtība tiek piedēvēta tam, kas redzams jau citur pasaulē. Tā ir kā spogulis mums zināmajai situācijai valstī.

Ko esat ieplānojusi darīt tālāk, pēc šīs personālizstādes?

Šobrīd esmu procesā vairākos projektos. Par tiem varēšu pastāstīt gada nogalē. 

Tirgoņu iela 29
Majori, Jūrmala
www.jurmalasmuzejs.lv 

R. R. - 01.05.2013 15:56
kaut kas citādāks? latviešu versija par šveicieti HR Gigger =)))
Marija Sarža - 01.05.2013 13:04
Žēl, ka izstāde nav vaļā arī garajās maija brīvdienās. Tiešām labprāt redzētu, kaut kas citādāks.