ZIŅAS  
Benjamin Greber. Mary Star of the Seas. 2011

Pavasarim Rīgā starptautiska garša 4

Arterritory.com
11/04/2013

Gluži kā gājputni Rīgā ierodas starptautiski mākslas darbi, tostarp Leha Majevska lielāko videodarbu svīta, kā arī ārvalstīs dzīvojoši latviešu mākslinieki. Savukārt VEF radošais kvartāls atklāj jauno sezonu un jumta terasi, bet Kristians Brekte mūs pliķē un modina no ziemas snaudas. Garlaicīgi nebūs!

“Berlīne–Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām”
Kaņepes Kultūras centrs, Rīga
11. aprīlis – 8. maijs, 2013

Berlīne kā mākslinieku magnēts un radošuma citadele – šodien tā izskan jau kā klišeja, kas savu pamatojumu, ceļoties īres cenām, ir mazliet zaudējusi. Tomēr nav melots, ka Vācijas pilsēta joprojām iedvesmo un mudžēt mudž no māksliniekiem un dizaineriem. Arī virkne latviešu mākslinieku dzīvo un strādā Berlīnē, tālab kuratores Ieva Astahovska un Antra Priede nolēmušas novilkt nogriezni un radīt satikšanās punktu – Kaņepes Kultūras centrā. Grupas izstādi “Berlīne–Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām” organizē Laikmetīgās mākslas centrs, piedaloties latviešu, vācu un somu māksliniekiem – Kristīne Alksne, Ivars Grāvlejs, Romans Korovins, Inga Ģibiete, Maija Kurševa sadarbībā ar Edgaru Jurjānu, Evelīna Deičmane sadarbībā ar vācu mākslinieci Paulīni Reki, somu performanču mākslas apvienība T.E.H.D.A.S., kas apspēlē fluksusa idejas, vācu poētiskais konceptuālists Ulrihs Fogls un “fiktīvo redīmeidu” meistars Benjamins Grēbers.

Izstādes kuratores aptver ne vien ģeogrāfisko karti, bet arī laika nogriezni, kā centrālo balstu izraugoties Latvijā visai mazzināmo, bet vēsturiski nozīmīgo personību Valdi Āboliņu (1934–1983), kurš bija aktīvs laikmetīgās kultūras spēlētājs ne tikai Rīgā, bet arī Berlīnē 20. gadsimta 70. un 80. gados. Izstādes nosaukumā pieminētās partitūras jeb skaņdarba pieraksts, koncepts, ir patapinātas no 20. gadsimta avangarda mākslā nozīmīgās fluksusa kustības (Džons Keidžs, Nam Džun Paiks u.c.), kur par darbu pamatu bieži izmantotas “atvērtas partitūras”. Šādu fluksustisku partitūru ieraudzīšanu šodienas mākslā izstādes rīkotājus iedvesmojis konkrēts notikums – pirms kāda laika izstādes veidotāju uzmanības lokā nonāca Rietumvācijā dzīvojušā mākslinieka un mākslas dzīves organizētāja Valda Āboliņa (1939–1983) radošais mantojums, kas atkal-aktualizēja viņa personību un lomu laikmetīgās kultūras iepludināšanā Latvijā – tobrīd Padomju Latvijā, kuru no brīvas informācijas plūsmas šķīra Dzelzs priekškars. Savukārt Vācijā Valda Āboliņa vārds saistās ar agrīno Fluxus norišu organizēšanu Āhenē 60. gados un kreisi orientētās Jaunās Tēlotājmākslas biedrības (NGBK) Berlīnē vadīšanu no 70. gadu vidus līdz savai pāragrajai nāvei 1983. gadā. 

Tāpat kā Berlīne, kuru tās mērs savulaik nodēvēja par “nabadzīgu, bet seksīgu”, tā arī fluksusa gars šodienas kontekstā māksliniekus vilina kā medus pods. Atliek vien katram pārbaudīt, vai izstāde tik tiešām būs uztrāpījusi uz laikmeta pulsa.

Skolas iela 15
Rīga, Latvija

Kristians Brekte “Uzmācību neirozes un kastrācijas draudi”
Galerija “Alma”, Rīga
15. aprīlis – 17. maijs, 2013 

Tiešuma un sūrsmes ziņā Kristiana Brektes (1981) māksla pielīdzināma sejā cirstai pļaukai. Agrāk piediegtā provokatīvisma birka gadu gaitā ir pārtapusi jau noturīgā mākslinieka rokrakstā – tā nav vis pašmērķīga tīksmināšanās par seksa un nāves tēmām, kas pat vēl mūsdienās nereti garšo pēc skandāla un vieglas popularitātes, bet gan mērķtiecīga autora virzīšanās pa konkrētu tematisko nišu – sabiedrības uzskatu un paradumu augoņiem. Būdams scenogrāfs pēc izglītības, Brekte allaž centies neaprobežoties ar plakni vien, un līdzās eļļas un akvareļu glezniecībai, zīmējumiem, fotogrāfijām, tapuši arī skulpturāli objekti. Jaunajā personālizstādē galerijā “Alma” desmit akvareļos un divos objektos Brekte pievēršas morāles robežām un izvirtībai, “atslēgas cauruma” ainiņas demonstrējot visā to godībā. Par izstādes teksta autoru uzaicināts Rīgas Stradiņu universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras psihoterapeits Artūrs Utināns. Atliek doties galerijas vizītē.

Rūpniecības iela 1-2
Rīga, Latvija
www.galerija-alma.lv

Lehs Majevskis “4 kustīgi dzejoļi”
Mākslas muzejs “Rīgas Birža”, Rīga
4. maijs – 16. jūnijs, 2013

Mākslas muzeja “Rīgas Birža” Lielajā izstāžu zālē ar ekspozīcijas turpinājumu Boses zālē skatītājiem būs atvērta ievērojamā poļu mūsdienu mākslinieka, režisora un dzejnieka Leha Majevska (Lech Majewski) personālizstāde “4 kustīgi dzejoļi”. Majevska vārds jau daudzreiz izskanējis vienā teikumā ar dažādu ietekmīgu mākslas iestāžu nosaukumiem; piemēram, Ņujorkas Modernās mākslas muzejs (MoMA) 2007. gadā sarīkoja plašu viņa darbu retrospekciju. 

Leha Majevska audiovizuālais projekts aptver četrus no viņa lielākajiem videodarbu cikliem: “Dievības”, “Dzejnieka asinis”, “Brēgela svīta” un “Stirnu istaba”, kas tapuši dažādos gados un tika eksponēti prestižos pasaules muzejos un mākslas izstādēs. Piemēram, “Brēgela svīta” 2011. gadā tika rādīta Parīzē, Luvras muzejā, Krakovas Nacionālajā mākslas muzejā un pēc tam 54. Venēcijas biennālē.

Katrs izstādē redzamais attēls ir kā vizualizēts kustīgs dzejolis, kuru var skatīt gan atsevišķi, gan kontekstā ar citiem. Būtiski, ka šis formveides risinājums atbrīvo uztveri un ļauj darbos ietilpināto jēgu interpretēt atkarībā no skatītāja radošās kapacitātes, meklējot arvien jaunus stāsta pavērsienus un ceļojot cikla tēloto ainu labirintā. Tā ir kā glezniecība ar videokameru.

“Laikmetīgā māksla kļuvusi par kaut ko šausmīgu. Tā ir briesmīga! Tagad tā ir iznīcināšanas māksla, mēslu, tukšuma un plastmasas māksla. Man tā nesniedz pilnīgi neko. Domāju, ka 20. gadsimts sagrāva pašus mākslas pamatus,” intervijā Arterritory.com savus uzskatus atklāti pauž Majevskis. 

Doma laukums 6
Rīga, Latvija
rigasbirza.lv

VEF pavasara kūlenis
VEF radošais kvartāls, Rīga
20. aprīlis, 2013
 

20. aprīļa sestdienā VEF radošajā kvartālā tiks atklāta jaunā sezona. Atvērti būs visi kultūras un izklaides punkti, kas pēdējo piecu gadu laikā par savu bāzes vietu izvēlējušies VEF teritoriju. Dienas pirmajā pusē bērniem tiks piedāvāts koncerts un radošās darbnīcas, jauniešiem – skeitbordistu sacensības, bet vecākiem – iepirkšanās Retro Spectro vintage tirdziņā un izturības pārbaude baiļu trasē Psaiho.lv. Vakarā Totaldobže mākslas centrs atrādīs topošo koncertzāli sākuma stadijā, notiks lielais Dzejas slams, pasākuma cikla “Melnie Caurumi” pirmā improvizācija, kuras laikā mūziķi uz skatuves radīs jaunu skaņdarbu. Varēs arī garšīgi paēst un gozēties svaigi atnākušā pavasara saulītē uz Totaldobže jumta terases, kā arī apmeklēt kafejnīcu “Ziema”, vai uzmeistarot sev kreklu sietspiedes darbnīcā “Luste”. Savukārt gleznotāja Anda Lāce aicina apmeklētājus doties uz viņas darbnīcu 18.30, kurā kopīgi ar komponistu Platonu Buravicki izpildīs jaunizveidoto performanci “Kokons”. Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ lūdzam pieteikties laicīgi, rakstot uz e-pastu austra@totaldobze.com . Daži no pasākumiem ir par maksu. 

www.totaldobze.com 


Ragnar Kjartansson. The Colonization. 2003

“INGREDIENTS”
Rīgas Mākslas Telpa, Rīga
26. aprīlis – 2. jūnijs, 2013

Rīgas Mākslas Telpas lielajā zālē aprīļa beigās tiks atklāta starptautisku laikmetīgās mākslas izstādi INGREDIENTS jeb tulkojumā no angļu valodas – “Sastāvdaļas”. Kuratore Inga Šteimane ekspozīcijas konceptuālo uzstādījumu formulē kā “kultūras recepšu pētījumi”, “kolektīvo darbību vērojumi un tēlojumi”. Izstādē piedalās Krišs Salmanis, Kaspars Zariņš, Inga Ģibiete, Laura Prikule un Eva Vēvere no Latvijas, Islandes performanču spīdeklis Ragnars Kjartansons un virkne mākslinieku no Lielbritānijas, Vācijas, Beļģijas, Čehijas un Polijas. 28. aprīļa “Vēlajās brokastīs” būs iespēja iepazīties ar vācu mākslinieku grupas OGINO:KNAUSS dalībniekiem, kas ir filmas Dom Novogo Byta autori. Filma dodas pa pēdām spilgtajai krievu modernisma arhitektūrai Maskavā un fiksē tās pastāvēšanu mūsdienu Krievijā. Tāpat “brokastīs” piedalīsies vācu mākslinieks Kristians Helvings (Christian Helwing), kurš savā mākslā atsaucas uz minimālismu, De Stijl un Bauhaus koncepcijām. 

www.artspace.riga.lv


Pius Fox. Spoguļi. 2013

Pius Fox “Tas pats spoguļos”
Galerija “Māksla XO”, Rīga
25. aprīlis – 21. maijs, 2013 

Piuss Fokss (1983) ir jauns gleznotājs no Berlīnes, kura darbi jau piesaistījuši kritiķu un kolekcionāru uzmanību ar ļoti izsmalcinātu un jūtīgu gleznieciskumu. Galerijā “Māksla XO”, sadarbībā ar Berlīnes galeriju Martin Mertens būs apskatāma Foksa personālizstāde “Tas pats spoguļos”. Savās eļļas gleznās uz audekla un ieeļļota papīra Fokss ir izkopis glezniecības stilu, aptverot gan skaidrus figurālus vēstījumus, gan pilnīgi abstraktas kompozīcijas. Mākslinieks bieži izmanto vairākus krāsu slāņus, gan caurspīdīgus, gan necaurredzamus, tādējādi radot dziļu un dinamisku krāsu telpu. Bieži viņa gleznas darbojas kā logs vai durvis uz kaut ko jaunu, taču kas ir aiz tā, paliek nenotverams. 

Elizabetes iela 14
Rīga, Latvija
www.makslaxogalerija.lv

Žana Marī Gerēna atrakcijas “Krēsli”
Rīgā, Kuldīgā, Liepājā
25 – 28. aprīlis, 2013

Pirmo reizi ārpus Francijas izceļos plastisko mākslu meistara Žana Marī Gerēna (Jean-Marie Guérin) interaktīvās, kustīgās brīvdabas atrakcijas “Krēsli”. Tās ir piecas mehāniskas skulptūras-konstrukcijas, veidotas no dzelzs, koka un akmens, kuras uz Latviju atvedīs Théâtre de la tête noire. “Krēsli” ir veltījums gan lieliem, gan maziem. Novietoti publiskā vietā, tie ļauj peldēt, rāpot, lidot un skriet vienlaikus un vienuviet.

Pie t/c “Origo”, Rīgā – 25. aprīlī no 11.00 līdz 14.00 un no 16.00 līdz 19.00
Pie Sv. Pētera baznīcas, Rīgā – 26. aprīlī no 11.00 līdz 14.00 un no 15.00 līdz 18.00
Pils parkā, Kuldīgā – 27. aprīlī no 11.00 līdz 14.00 un no 15.00 līdz 16.00
Rožu laukumā, Liepājā – 28. aprīlī no 11.00 līdz 14.00 un no 15.00 līdz 18.00

Voriss Borlovs - 12.04.2013 13:16
Brektes māksla ir tāds pat sūds kā Anmaņa glezniņas vai Panteļējeva "olas" par lielāku sūdu tos nepataisa izmantotie atributi.
Brekti baidās ignorēt visādīgi komplekšainie, kam bail, ka, ja neizliks vai nepievērsīs uzmanību, vai nepublicēs, tad domās kā par konservatīviem un sausiņiem.

Brektes mākslas spēks ir tāds pat kā ja pēkšņi sabiedrībā zināms cilvēks izrādītos traks un TV tiešraidē atkailinātos.

Brektes mākslai ir pornogrāfiska daba nevis dēļ peņiem un tml. bet dēļ pornogrāfijas paradigmas - tā uzsvērti pārspīlē jau zināmo nozīmi. Sanāk, ka visdrīzāk Brektes darbi ir autobiogrāfiski. Tam džekam interesē peņi, pārspīlējumi, izvirtības un porno.
R. R. - 11.04.2013 13:52
“Laikmetīgā māksla kļuvusi par kaut ko šausmīgu. Tā ir briesmīga! Tagad tā ir iznīcināšanas māksla, mēslu, tukšuma un plastmasas māksla. Man tā nesniedz pilnīgi neko. Domāju, ka 20. gadsimts sagrāva pašus mākslas pamatus.”

hahaha lieliski =)))
acīgā skaistule - 11.04.2013 12:53
vai tad māksla ir pakļauta modei? un garšīga bilde!
N N - 11.04.2013 12:13
nabaga Kristians. Krāniņus gleznot nav tak vairs modē.