ZIŅAS  

Kas notiek piecas minūtes pirms arhitektūras? 0

Arterritory.com
09/04/2013

“Unikāli būvkadri jeb Piecas minūtes līdz arhitektūrai”
Latvijas Arhitektūras muzejs, Rīga
26. marts – 26. aprīlis, 2013

Inženieru darbs pie būves noslēdzas piecas minūtes pirms arhitektūras, piecas minūtes pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā. Ikdienas veikums paliek neredzams objektu svinīgajās atklāšanās, kad tiek suminātas arhitektūras estētiskās vērtības. Visnotaļ interesantās un netipiskās izstādes “Unikāli būvkadri jeb Piecas minūtes līdz arhitektūrai”, kas šobrīd aplūkojama Latvijas Arhitektūras muzejā, mērķis ir pavērt aizkaru, lai atklātu unikālu ēku būvniecības un konstrukciju aizkulises, kuras ir gan šokējošas, gan iedvesmojošas, gan apbrīnojamas. Būvniecības procesa fiksācija attēlos prasa iemaņas, precīzu skatu punkta izvēli un labu intuīciju, situācija mainās ik mirkli un nav atkārtojama. Izstādē tverti mirkļi no visdažādākiem objektiem. Ar izdevuma “Lavijas Būvniecība” fotogrāfu Ainara Meiera, Sarmītes Livdānes, arhitekta Ingurda Lazdiņa fotogrāfijām un arhitekta Gunāra Birkerta skicēm izstāde tapusi izdevumu “Latvijas Architektūra” un “Latvijas Būvniecības” paspārnē.

Arterritory.com piedāvā iespēju aplūkot dažas no izstādes fotogrāfijām, kā arī iepazīties ar nozīmīgu Latvijas arhitektūras objektu būvniecības un rekonstrukcijas kolorītākajiem faktiem.


Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles zvanu torņa zeltīšana. Foto – 2011. gads. Projektēšana un īstenošana: SIA “Skonto būve”. Zeltīšanas uzraudzība – vecmeistars Gazi Habibuļins. Atrašanās vieta: Brīvības bulvāris, Rīga. Būvniecības kultūra kā arhitektoniski noformētas vides mākslas paraugs. Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles zvanu torņa zeltīšanas laikā amatnieki izvirzīja prasības ģenerāluzņēmējam. Lapiņu zelts nemīl paviršību. Būvniekam bija jārūpējas par zeltīšanai piemērotu apstākļu nodrošināšanu iespējamiem un neiespējamiem līdzekļiem. Katrs milzīgā kupola milimetrs burtiski ir noelsots, cilvēka dvaša ir tā, kas zelta lapiņu netveramo matēriju piestiprina pie virsmas. Precīza zeltīšanas tehnoloģija tiek turēta lielā slepenībā.


J. Čakstes bulvāra 1. kārtas rekonstrukcija ar gājēju tilta pār Driksas upi izbūvi. Foto – 2012. gads. Projektēšana: SIA “Arhitektu kompānija Ivara Šļivkas birojs”, SIA “Projekts 3”. Būvnieks: SIA “Tilts”. Atrašanās vieta: Jelgavas centrs. Dēļ sarežģītās formas tiek vērtēts kā Eiropā unikālākais gājēju tilts. Neparastās konfigurācijas S veida formas gājēju tiltam jelgavnieki piešķīruši nosaukumu “Mītava”. Tilts iekārts vantīs, konstrukcija izgatavota no divās asīs liektiem septiņiem 19 līdz 24 metrus gariem tērauda laiduma elementiem. Montāža bija jārealizē līdz milimetru precizitātei. Krastmalas vērtība, kuru sākotnēji pilsētnieki apšaubīja, ir individuāli projektētās kortena tēraudā izgatavotās apgaismojuma konsoles ar LED gaismas diodēm.


Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecība. Foto – 2011. gads. Arhitektūras projekts: “Gunnar Birkerts & Associates”, arhitekts Gunārs Birkerts, “Ģelzis, Šmits & Arhetips”, arhitekti Modris Ģelzis, Mārcis Mežulis, Sandra Laganovska un Dainis Rūdolfs Šmits. Būvnieks: Nacionālo būvkompāniju apvienība – NBA (“Skonto būve”, “RBSSKALS”, “RE&RE”). Gaismas pils 68,30 metrus augsto piramīdu veido monolīta betona nesošās konstrukcijas, tonēta stikla fasādes un nerūsoša tērauda plātnēm klātas jumta slīpnes. Siluetā pret Daugavu Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka tās 13 līmeņos glabās 6,5 miljonus iespieddarbu, un astoņos līmeņos ar skatu uz Daugavu un Vecrīgas siluetu izvietotās lasītavas vienlaikus varēs uzņemt 1000 apmeklētāju. Topošajā multifunkcionālajā izziņas un kultūras centrā būs arī plašs konferenču centrs ar galveno sanāksmju un koncertu zāli 380 vietām, grāmatniecības muzejs, izstāžu telpas, interneta kafejnīca un grāmatu veikali.


“Brīvības” piemineklis. Foto – 2000.gads. Atrašanās vieta: Brīvības bulvāris, Rīga. Sastatnes, kā visos Latvijas ievērojamākajos objektos, “Ramirent”. Kārļa Zāles (1988–1942) veidotā “Brīvības” pieminekļa restaurācija sākās 2000. gadā un ilga vairākus gadus. Restaurēja Brīvības tēlu, zeltīja zvaigznes, atjaunoja pieminekļa pamatni, obelisku, kāpnes, akmens materiālus notīrīja un pāršuvoja. Pamatne tika nostiprināta, lai nodrošinātos pret pieminekļa iegrimi.

Izstādes idejas un teksta autori – Agrita Lūse, Velta Holcmane, Jānis Dripe