ZIŅAS  
Fragments no Kristapa Zariņa gleznas “Sirēnas”. 2013

Pavasara vēstneši – jaunas izstādes 3

Arterritory.com
25/03/2013 

Kristaps Zariņš “Slepenais muzejs / Le Musee Secret”
Galerija “Māksla XO”, Rīga
28. marts – 23. aprīlis, 2013

Vai jūs zināt, kas ir Artemīda, Ariadne, Lesbija, Andromēda, Briseīda un Dafne? Ja vēl gada sākumā Kristapa Zariņa izstādē “Sejas” (Mūkusalas Mākslas salonā) varēja skatīt mākslinieka laikabiedrus, tad līdz ar pavasari to vietā ienāk senatnes tēli, sievietes un erotika. Jaunās solo skates nosaukums “Slepenais muzejs” un izstādes ideja aizgūta no 1899. gadā Parīzē izdotas erotikas grāmatas, kam par pamatu kalpojuši Senās Grieķijas mīti un varoņteikas. Ar tam laikam raksturīgo simbolisma izteiksmi grāmatas ilustrācijās izmantotas 19. gadsimta beigu fotogrāfijas ar kailām modelēm uz gleznotiem foniem un kartoniem. Kristapa Zariņa darbos šie uzstādījumi pārtop krāsainās 21. gadsimta gleznās. Galerijā “Māksla XO” izstāde apskatāma no 28. marta līdz 23. aprīlim. 

Elizabetes iela 14
Rīga, Latvija
www.makslaxogalerija.lv

Popper Nr. 3 “Astral Blackout”
Kalnciema kvartāla galerija, Rīga
30. marts – 11. aprīlis , 2013

“Degradācijai” (kas ir jau izpārdots numurs) un “Pacietībai” seko ilustrāciju un zīmējumu žurnāla “Popper” jau trešais izdevums “Astral Blackout” – pirmo reizi krāsains. 80 numurā iekļautie mākslinieki pievēršas kosmiskai tēmai ar personiskās kosmoloģijas un psiholoģijas piedevu. Jaunā numura prezentācija notiks dienu pirms Lieldienām, 30. martā plkst. 18.00 Kalnciema kvartāla galerijā, kurā līdz 11. aprīlim būs apskatāma 33 žurnāla mākslinieku oriģināldarbu izstāde – zīmējumi, ilustrācijas un grafikas. “Popper” kolektīvs – Éndrjü, Maija Kurševa, Frost, Roberts Galviņš, Tron, Klāvs Loris un Arturs Koršs – īpaši šai izstādei izveidojuši arī vides objektus. Atklāšanas vakarā mākslinieku pavadībā būs iespēja iemēģināt roku, zīmējot gan digitāli, gan tradicionālās tehnikās. Žurnāla 33 mākslinieku vidū ir gan pašmāju autori (Reinis Pētersons, Oskars Pavlovskis, Ausma Šmite, Ēriks Caune u.c.), gan ārvalstu ilustratori no Somijas, Portugāles, Kanādas, Polijas, Vācijas, Lielbritānijas un vēl citām pasaules valstīm, tostarp amerikāņu mākslinieks Gerijs Beismens (Gary Basemen).

Piedalies Arterritory.com un “Popper” rīkotajā zīmējumu konkursā un iegūsti īpašumā žurnāla jauno numuru!

poppermag.com

Kalnciema iela 35
Rīga, Latvija
www.kalnciemaiela.lv


No Andrusa Lauringsona izstādes “Atbilde/ Pārspēle”. Foto: LMC

Diskusija “Ar ko nodarbojas jaunie igauņi?”
Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerija, Rīga
28. marts plkst. 18.30
 

Igauņu mākslinieka Andrusa Lauringsona izstādes “Atbilde/ Pārspēle” (Reply/ Replay), kas LMC Ofisa galerijā apskatāma līdz 12. aprīlim, ietvaros tiek rīkota diskusija “Ar ko nodarbojas jaunie igauņi?”. Sarunā piedalīsies izstādes kuratore Šelda Puķīte, igauņu mākslinieks un performanču grupas 10x10 meter dalībnieks Tanels Randers, igauņu kurators un kritiķis Indreks Grigors, kā arī mākslas zinātniece Maija Rudovska. 

Viens no centrālajiem jautājumiem diskusijā būs pērnā gada rudenī Igaunijas Laikmetīgās Mākslas muzejā KUMU notikusī, šobrīd pretrunīgi vērtētā izstāde “Igauņu laikmetīgās mākslas scēnas arheoloģija un nākotne”, kuras mērķis bija sniegt pārskatu par šī brīža Igaunijas laikmetīgās mākslas scēnu. Diskusijas dalībnieki mēģinās noskaidrot, kuri mākslas mediji un tēmu loks šobrīd dominē un cik lielā mērā šī aina atšķiras no tā, kas tiek “atrādīts” Latvijas publikai. Cik lielā mērā var runāt par igauņiem kā sociālkritiskiem un politiskiem māksliniekiem? Vai pastāv padomju perioda kultūras mantojuma reanimēšana? Vai var runāt par jaunu spēcīgu kuratoru un kritiķu paaudzi? Vai KUMU radīšana ir ietekmējusi Igaunijas mākslas dzīvi, un cik liela nozīme ir Kȍler Prize balvai? Dalība diskusijā ir bezmaksas. 

Alberta iela 13, 7. stāvs
Rīga, Latvija
www.lcca.lv

 
Alnis Stakle. Darbs no sērijas “Biežņa”. 2011. Pigmentdruka. Autora īpašums

Alnis Stakle “Biežņa”
LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošā darbnīca, Rīga
4. – 28. aprīlis, 2013

Alnis Stakle ir viens no nedaudzajiem starptautisku ievērību guvušiem Latvijas vidējās paaudzes fotomāksliniekiem. Darbi no fotogrāfiju sērijas “Biežņa”, kas no 4. aprīļa apskatāma LNMM izstāžu zāles Radošajā darbnīcā, tapuši vairāku gadu laikā, autoram atrodoties vizuāli poētiskā ceļojumā starp Āfrikas kontinentu, savas mājas pagrabu un dažādiem mākslas muzejiem Eiropā ar nolūku rast veidu, kā tuvoties realitātei un to izzināt. Alnis Stakle izstādes koncepcijā pauž pārliecību, ka digitālo mediju laikmetā neskaitāmie attēli ir pārpludinājuši indivīda ikdienu, aizēnojot pašu realitāti: “Realitāte ir transformējusies, kļūstot par hibridizētu reālā un attēlu konstrukciju. Fotogrāfijas medijs sen vairs nespēj sniegt skaidrojumu pasaulei, kā arī nepapildina jau esošo realitāti ar jaunu informāciju, bet konstruē uz jaunām jēgas meklējumu attiecībām balstītu pasauli, kas dzīvo pēc saviem noteikumiem un ir vienīgā atskaites sistēma indivīda meklējumos.” Tieši tālab Stakle patieso un jēgpilno meklē ikdienišķajā un šķietami nenozīmīgajā, kas ir kā atbildes reakcija uz laikmetīgās realitātes pārsātinājumu.

Torņa iela 1 (2. stāvs)
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv


No Valda Celma izstādes “Pieskārieni”. Foto: Katrīna Ģelze

Valdis Celms “Pieskārieni”
LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Rīga
22. marts – 21. aprīlis, 2013

Pirmo personālizstādi, atzīmējot 70 gadu jubileju, marta nogalē un aprīlī piedzīvo viens no savulaik vadošajiem latviešu dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķiem un praktiķiem Valdis Celms (1943), par kura radošās darbības karstāko punktu uzskatāmi 20. gadsimta 70. gadi. Pat ja nezināt, kas ir Valdis Celms, vismaz vienu viņa darbu noteikti esat skatījuši neskaitāmas reizes. Proti, robežzīmes “RĪGA” milzīgos, baltos burtus. Tie atrodas četrās pilsētas vietās – uz maģistrālajiem ceļiem, kas ved uz Rīgu. Valdis Celms projekta izstrādes sākumā nolēma, ka nosaukumam nebūs “sētas puses” jeb aizmugures. Lai sasniegtu iecerēto, tika izvēlēta pietiekami klasiska šrifta Klarendont modifikācija, kas ļauj uzrakstu skatīt no visām pusēm. To nodrošina arī pietiekami liels burtu biezums – 1,40 metri. Uzraksta “Rīga” kopējais garums ir 13,40 metri. Katrs burts ir 2,6 metrus augsts. Burtus izgatavoja no metāla karkasa un betona Rīgas kuģu remonta rūpnīcā un uzstādīja 1980. gada maijā. Kā liecina vēsture, mākslinieka piedāvājums bijis veiksmīgs un izrādījies “pārlaicīgs”, pieņemams jebkurai varai. Cita starpā izstādē apskatāms speciāli izgatavots burts “R” – mērogā 1:2. Kopumā izstādē eksponēti vairāk nekā 60 darbi, kas radīti laika posmā no 60. gadu beigām līdz mūsdienām. Šo darbu skices, projekti un fotodokumentācijas pirmo reizi tik plašā apjomā tiek nodotas publiskai apskatei. Valda Celma daiļradē dizains, neraugoties uz visu padomju politiskās sistēmas smagnējību, daudzu līmeņu cenzūru un aizliegumiem, kļuva par vienu no tām radošās darbības jomām, kurā tika radīti arī izteikti abstrakti trīsdimensionāli mākslas darbi. Autors savulaik aktīvi iesaistījies pilsētvides un interjera projektu izstrādē, eksperimentējis ne vien ar krāsu un formu, bet arī ar kustību, kas tālaika mākslā un dizainā bija novatorisks solis. Tādējādi tika pārvērtēta izpratne par telpu un apzinātas mākslas un vides attiecības – kas pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem nebūt nebija pašsaprotamas.

Skārņu iela 10/20
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv/lv/dmdm


Tatjana Suta. 1940. gadi. Foto: M. Lapiņš. SBM kolekcija. Skenējums

“Skatuve. Mūzika. Deja”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, Rīga
27. marts – 12. oktobris, 2013
 

Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas meitai, mākslas vēsturniecei Tatjanai Sutai (1923–2004), kura piedzima Parīzē, šogad apritētu 90 gadi. Visas dzīves laikā viņa atradās savu slaveno vecāku ēnā, apzināti uzņemoties viņu radošā mantojuma popularizētājas un glabātājas lomu. Tomēr izstāde “Skatuve. Mūzika. Deja”, par godu apaļai jubilejai, ir veltīta tieši Tatjanas Sutas neparastajai personībai un notikumiem bagātajam liktenim. Skatuve, mūzika un balets ir tas, kas vienoja Sutu ģimeni. Romans Suta savulaik kā scenogrāfs veidoja noformējumu daudziem operas, baleta un teātra uzvedumiem. Aleksandra Beļcova portretēja baleta un operas māksliniekus, aktierus un režisorus, kuru lielākā daļa bija viņas tuvi draugi un paziņas. Gan scenogrāfijas un kostīmu skices, gan portreti ir iekļauti izstādē. Savukārt Tatjana Suta pirms veiksmīgas mākslas vēsturnieces gaitām ilgstošus gadus dejoja Rīgas baleta trupā, gūstot ievērību kā rakstura deju izpildītāja, bet Tatjanas meita Inga Suta ir čelliste. Izstādē apskatāmi darbi no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcijas, citu muzeju krājumiem un privātkolekcijām. 

Elizabetes ielā 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs)
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv 

N N - 26.03.2013 23:57
oh, my, kad beidzot glezniecības komentētāji beigs ņemties ap krāsām! Krāsas ir tak varbūt tikai kādi 20% no šitā medija.
acīgā skaistule - 25.03.2013 17:12
bet jocīgas gan Zarina kungam tās krāsas
R. R. - 25.03.2013 15:18
Ir tiešām jāsāk domāt, kas notiek ar laikmetīgo mākslu, ja divas spēcīgākās pēdējā laika izstādes ir Zābera un Valda Celma =)