ZIŅAS  
Mākslinieks Gints Gabrāns

No aļģēm līdz politikai 9

Četras jaunas izstādes Rīgā šonedēļ un nākamnedēļ

Arterritory.com
05/02/2013

Gints Gabrāns “Fotosintēzes kapsula”
Galerija “Māksla XO”, Rīga
8. – 26. februāris, 2013

Ja uz Ginta Gabrāna (1970) jauno personālizstādi neviens neatnāktu, tad viņa darbs aizietu bojā. Tieši tik burtiska saikne jeb pat dzīva sistēma starp mākslas darbu un tā skatītāju ir radīta galerijas “Māksla XO” telpā. Nebūtu precīzi apgalvot, ka Gabrāns savā arodā balansē uz robežas ar zinātni. Drīzāk – fizika, ķīmija un bioloģija viņam kalpo par izteiksmes līdzekli, par mākslas darbu materiālu un galu galā iedvesmu. “Fotosintēzes kapsula” ir telpa telpā – izstāžu zālē ir uzbūvēta mākslīga noslēgta vide, gaisa necaurlaidīga, kurā ievietota aļģu kolonija. Tās fotosintēzei un augšanai izmanto apmeklētāju izelpoto ogļskābo gāzi, kā blakusproduktu radot cilvēkiem nepieciešamo skābekli. Dzīvas zaļās aļģes ultravioletā gaismā fluoriscē sarkanas. Jo vairāk skatītāju, jo vairāk tie piegādā aļģu dzīvībai nepieciešamo ogļskābo gāzi, tās vairojas un sarkanā fuoriscense kļūst spēcīgāka. Ja skatītāju nav, tās izolētā telpā nosmok un mirusī zaļā aļģu masa ultravioletajā gaismā pārstāj fluoriscēt sarkana. “Izstādē situācija ir mākslīgi konstruēta, jo dabā augi mums ir vairāk vajadzīgi nekā mēs viņiem,” koncepcijas aprakstā pauž Gints Gabrāns. Popularitāti mākslinieks ieguva ar starpdisciplinārā projekta – realitātes TV “Starix” izpildījumu, par kuru saņēma Hansabankas grupas prēmiju par izcilu sniegumu laikmetīgajā mākslā (2004). Savukārt ar darbu “Paraspoguļi” Gints Gabrāns ieguva gan vietējo, gan starptautiska mēroga atzinību, piedaloties 52. Venēcijas mākslas biennālē (2007) un kļūstot par Purvīšu Balvas 2009 skatītāju balsojuma uzvarētāju. 

Elizabetes iela 14
Rīga, Latvija
www.makslaxogalerija.lv


Kārlis Vītols. Mātes portrets. 2012

Kārlis Vītols “Kults”
Mūkusalas Mākslas salons, Rīga
8. februāris – 16. marts, 2013

Jaunākā Kārļa Vītola (1979) personālizstāde “Kults” salīdzinājumā ar iepriekšējām solo skatēm solās būt pati politiskākā un lakoniskākā. Šoreiz mākslinieks ar objektu palīdzību pēta Latvijas iedzīvotāju – krievu un latviešu – nēsātos nacionālos simbolus un to nozīmi sabiedrībā. Kurā brīdī simboli kļūst par marioneti politiķu rokās, lai izraisītu sev izdevīgo divu spēku sadursmi, bet kurā tie pārvēršas par nacionālā lepnuma avotu? Kad indivīda izjusta nepieciešamība pēc nacionālā simbola valkāšanas ir bijības apliecinājums vai nostalģija pēc neredzētas valsts, bet kurā mirklī tā pārvēršas par naida kurināšanu? Septiņos video darbos mākslinieks tēlainā veidā apspēlē bijušā ministru prezidenta Aigara Kalvīša 2005. gada 31. decembrī teikto runu, kurā tika pasludināts “septiņu trekno gadu” sākums. Kārli Vītolu mākslā, tostarp glezniecībā un animācijas filmās, nemainīgi nodarbina mitoloģisko tēlu atpazīšana un transformācija mūsdienās: mākslīgā skaistuma pielūgsme, vīrišķās un sievišķās pasaules saskarsme un elku dievu transformācija popkultūras tēlos. Līdz šim Vītols sarīkojis septiņas personālizstādes, jaunākās no kurām ir “Zīmējumi” (2012), “Sāga: Botokss” (2011) un “Aptumsums” (2009).

Mūkusalas iela 42
Rīga, Latvija 
www.mmsalons.lv 


Daiga Krūze. 5 sekunžu pieskāriens. 2013

Daiga Krūze “Slēpnis”
Galerija “Alma”, Rīga
11. februāris – 2. aprīlis, 2013

“Es gleznoju par iedomāto slēpni cilvēkā, kurā ir saasināta dzirde, tauste, uztvere. Kad sajustais uzbur tēlus un iztēlē izveido savu pasauli, veido savu stāstu. Kā izskatās smarža, pārlūzuša zariņa troksnis vai kustība, kad vicina rokas un kājas vienlaicīgi? Kā izskatītos mežs, ja ietu svinēt simto pavadīto dienu mežā, un kā būtu, ja ar mēnesi ēstu pusdienas, zinot, ka dienas laikā tas nav redzams; lai arī notikums ir absurds, tik un tā ir iespējams iztēloties un interpretēt mazos iedomātos brīžus,” intervijā Arterritory.com par jauno personālizstādi stāsta Daiga Krūze (1980), kuras gleznas atpazīstamas ar ekspresīvu triepienu un drosmi izmantot plašu, košu krāsu spektru, kas tiek līdzsvarots ar zemes toņiem, tostarp arī jaunajā skatē. Māksliniece 2004. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistratūras programmu, viņas darbi atrodas Valsts Mākslas muzeja un Hangar (Zalcburga) kolekcijās.

Rūpniecības iela 1 – 2
Rīga, Latvija
www.galerija-alma.lv


No Andra Brežes personālizstādes “Miera dzīve” galerijā “Alma”

Purvīša balvas 2013 kandidātu darbu izstāde
LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”, Rīga
15. februāris – 14. aprīlis, 2013
 

Kurš uzvarēs? Jautājums, kas dara nemierīgu un ziņkārīgu. 15. februāra vakarā plkst. 18.00 tiks paziņots nacionālā laikmetīgās mākslas apbalvojuma – Purvīša balvas 2013 laureāta vārds. Astoņi balvas kandidāti tika izvirzīti jau decembra sākumā. Vairāk nekā divi mēneši ir pietiekams laiks, lai intriga būtu jau kā uzvilkta stīga. Līdz ar Purvīša balvas pasniegšanu, kas notiks trešo reizi piecu gadu laikā, tiks atklāta finālistu darbu izstāde. Kaut arī jebkurā žūrijas darbā neiztikt bez šķipsniņas “laimes spēles”, tomēr nenoliedzami Purvīša balvas fināla skate allaž kalpo par savveida etiķa esenci, parādot best of the best noteikta perioda, proti, pēdējo divu gadu, Latvijas laikmetīgajā mākslā – spilgts glezniecības, grafikas, tēlniecības, instalāciju, foto un videomākslas kopums. Izstādē piedalās Harijs Brants, Andris Breže, Ivars Drulle, Miķelis Fišers, Andrejs Grants, Andris Eglītis, Krišs Salmanis, Gļebs Panteļejevs. 

Klajā tiek laista arī apjomīga grāmata “2007–2012. Latvijas laikmetīgā māksla. Purvīša balva”, kuras izdevējs ir Arterritory.com, un tā tapusi ar SIA Alfor atbalstu. Grāmata ir Latvijas šodienas mākslas procesu dokumentācija sešu gadu periodā, un tajā iekļauti kopskaitā 87 mākslinieki, kurus darba grupu sēdēs eksperti izcēluši kā būtiskas mākslas parādības. Izdevums atspoguļo Purvīša balvas nozīmīgāko mērķi – sistemātisku procesa dokumentāciju. Tā piedāvā iespēju iepazīt Latvijas laikmetīgo mākslu un ir instruments, ar kura palīdzību popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus ne tikai lokālā mērogā, bet arī starptautiskā līmenī. Izdevuma tekstu autori ir Ieva Astahovska, Vilnis Vējš, Ieva Kulakova, Ieva Rupenheite, Alise Tīfentāle un Anna Iltnere, bet grāmatas dizaina autors ir mākslinieks Kirils Kirasirovs.

Torņa iela 1
Rīga, Latvija
www.purvisabalva.lv

Jūlijs Cēzars - 08.02.2013 09:33
Salmanis!!
Karlis Zeltins - 07.02.2013 10:38
Brants
Red Wagon - 06.02.2013 17:21
Kā gan izvēlēties labāko starp fotogrāfu, gleznotājiem, instalāciju māksliniekiem, filigrānu grafiķi un laikmetīgu tēlnieku?
acīgā skaistule - 06.02.2013 17:16
es arī par Miķeli, vai par Brantu...
Pauls B. - 06.02.2013 14:46
Nav ne jausmas, kuršvarētu uzvarēt, bet atbildot uz RR ierosnājumu, es saku, ka gribētu, lai tas ir Grants!
Krī Brī - 06.02.2013 00:59
Diez ko Gabrāns servēs atklāšanā.........
R. R. - 05.02.2013 21:29
Man liekas, ka ;soreiz nav pat īsti likmes, kurš varētu uzvarēt Purvīša balvā. Visi ir vienlīdz spēcīgi. Jeb tikai man tā liekas?

Varbūt taisam totalizatoru?

Es aizveru acis un saku...Miķelis Fišers.

Ko citi domā? Tiešām interesanti būtu uzzināt...
acīgā skaistule - 05.02.2013 19:54
G.G. tā koncepcija asprātīga:))
Karlis Zeltins - 05.02.2013 18:04
labs četrinieks