ZIŅAS  
No projekta “1914” mājas lapas

Tas nav karš, tas ir sākums 2

Arterritory.com
18/01/2013

Viena no pirmajām pieturvietām Eiropas Kultūras galvaspilsētas Rīgas 2014 pasākumu apmeklētājiem noteikti būs Pirmā pasaules kara simtgadei veltītie projekti – tematiskā līnija “Brīvības iela” un tās ietvaros topošā starptautiskā mākslas izstāde “1914”, kas 2014. gada 17. janvārī tiks atklāta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē “Arsenāls”. Tieši gadu pirms izstādes atvēršanas notika projekta mājas lapas www.1914.lv atklāšanas svētki, kas tika atzīmēti ar preses konferenci, kurā uzstājās vadošie kuratori – mākslinieciskās padomes loceklis, tematiskās līnijas “Brīvības iela” kurators un publicists Gints Grūbe, LNMM vizuālā departamenta un projekta “1914” vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, kā arī muzeoloģe, projekta digitālās stratēģijas autore Ineta Zelča Sīmansone un zīmola autors, grafiskais dizainers Kirils Kirasirovs.

Brīvības iela, atsaucoties uz Pirmā pasaules kara simtgadi, iezīmē telpu, kurā gan fiziski, gan simboliski atspoguļojas 20. gadsimta lielākās uzvaras un zaudējumi. Tā ir iecerēta kā zīmju sistēma, kura, izstāstot vienas ielas vēsturi, sniedz vēstījumu par tām iekšējām cīņām un sadursmēm, kuras piedzīvoja visas Eiropas un varbūt arī pasaules pilsoņi laikā, kad, mainoties politiskajām iekārtām, mainījās un mijiedarbojās kultūras, ietekmējot sabiedrības un personas identitāti. Intriģējoši, ka “Brīvība ielas” programmas ietvaros paredzēts apgūt tādas telpas, kas līdz šim nav bijušas plašai sabiedrībai pieejamas, bet kuru vēsturiskā pastāvēšana tieši saistīta ar Pirmo pasaules karu.

Gints Grūbe, raksturojot koncepciju, stāsta: “Kad radās ideja par Brīvības ielas projektu, aizsākās pētījumi par dzeju, kura tapusi īsi pirms Pirmā pasaules kara. Secinājām, ka līdz tam vēl nekad pasaules vēsturē nebija sarakstīti tik daudz dzejoļi par karu, kā tieši īsi pirms tā sākuma. Tas atklāj ideju par to, kā domas mēdz materializēties. Rīgas 2014 sauklis ir Force Majeoure, kas ir juridiskais termins franču valodā, kuru latviski varētu tulkot kā “nepārvarama vara” jeb apstākļi, kuru dēļ nav iespējams vairs pildīt cilvēcīgas, civilizētas attiecības starp iesaistītajām pusēm. Šajā kontekstā radās doma ieskicēt Latvijas un Rīgas notikumus un cilvēkus visa 20. gadsimta garumā, par sākumpunktu ņemot 1914. gadu. Tobrīd sabruka viena un radās pavisam cita pasaule. Austrumeiropā parādījās iespēja veidot nacionālas valstis. Tas veicināja vecās pasaules sabrukšanu un jaunās rašanos. Savukārt mākslas muzejs ar izstādi “1914” iezīmē vēl vienu kontekstu, kurā vizuālā māksla līdzīgi kā dzeja ilustrē paaudzes un vienlaicīgi arī 20. gadsimta cilvēku. Šis temats ir ļoti plašs. Interpretācijas iespējamas gan mākslā, gan kuratoru darbā. Taču mēs esam ļoti lepni un pārliecināti, ka šis projekts būs Notikums Latvijas iedzīvotājiem, kuri varēs reflektēt par to vēsturi un zemi, kurā esam piedzimuši. Tikpat nozīmīgi tas būs viesiem no Eiropas – saistīt Rīgu un Latviju ar pasaules mēroga notikumiem.”

Savukārt Ginta Gerharde-Upeniece preses konferencē uzsvēra, ka “1914” nav parasta mākslas izstāde, bet gan vizuāla stratēģija, asociatīvs fons un process, kurš sākas jau tagad līdz ar mājas lapas atklāšanu. Šis pētījums ir unikāls Eiropas kontekstā, jo tajā šobrīd piedalās astoņi Austrumeiropas nacionālie muzeji, bet kopumā tajā paredzēts iesaistīties vienpadsmit valstīm. “Kara interpretācijas ir visdažādākās, taču mēs nevēlamies popularizēt negatīvo kodu. Pirmais Pasaules karš veicināja modernisma rašanās nosacījumus. Mākslā tas ir arī jauna laikmeta sākums,” stāsta Ginta Gerharde-Upeniece.

“1914” ekspozīcija iecerēta trīs daļās: “Uz impēriju drupām” stāstīs par četru karā sagrauto impēriju agrāko varenību un zaudējumiem (kurators un projekta zinātniskais konsultants ir Imants Lancmanis); “Aculiecinieku” daļā būs eksponēti mākslas darbi, kuru autori bijuši Pirmā pasaules kara aculiecinieki, lielākā daļa no viņiem ir tagad plaši atzīti modernisma klasiķi. Vienlaicīgi sadaļa vēstīs par jaunajām Ziemeļu un Centrāleiropas valstīm, kas neatkarību ieguva, Pirmajam pasaules karam beidzoties. Šī daļa tiek organizēta sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas, Horvātijas un Serbijas nacionālajiem mākslas muzejiem (Latvijas ekspozīcijas kuratore izstādes sadaļai “Aculiecinieki” ir Dace Lamberga); Savukārt trešā daļa “2014” ir atvēlēta laikmetīgajam komentāram, refleksijai par vēsturi un karu no mūsdienu cilvēka pozīcijām.

Tādējādi visas sadaļas iezīmē trīs dažādus laikmetus – to, kas sabruka karam sākoties, to, kas dzima kara gados, un to, kurā dzīvojam tagad. Ginta Gerharde-Upeniece savā uzrunā atkārtoti uzsvēra, ka projekts “1914” ar vērienīgo mākslas izstādi, digitālajiem medijiem un saistītajām izglītības programmām savā ziņā būs kā terapija – veids, kādā mēģināt pārvarēt vēsturiskās “traumas”.

Tālab jāpiemin arī preses konferences “galvenais varonis” – projekta mājas lapa, kura tiešsaistē darbojas pirmo dienu. Primārie digitālo stratēģiju mērķi un uzdevumi, kā Ineta Zelča Sīmansone minēja, ir uzsākt sarunu ar skatītāju un intriģēt. Kirils Kirasirovs šo intrigu ir iekodējis projekta zīmolā, kurš asociējas ar krustu, krustcelēm, debespusēm, noliegumu un nezināmo “X”. Bet mājas lapas pirmais atvērums mūsdienu steigas “nokausētajiem” dod iespēju nervozi nenoklikšķināt kursoru, bet tā vietā sešdesmit sekunžu garumā vērot harmoniski kustīgo attēlu. Projekts “1914” tiks atklāts pēc gada, taču skatītāji jau ir uzrunāti. Tie tāpat kā galvenie kuratori, kas “krāj” iegūtos secinājumus līdz ar mājas lapas atklāšanu, var sākt apjēgt, ka kādam tikai sekundes, bet kādam tieši gadsimts ir nepieciešams, lai spētu biezus gubu mākoņus atšķirt no lēni kūpošiem dūmiem.

www.1914.lv

Jūlijs Cēzars - 21.01.2013 19:15
Hmm rīgas kultūras galvaspilsētas statuss tiks palikts zem kara smaguma?
Jūlijs Cēzars - 21.01.2013 19:15
Hmm rīgas kultūras galvaspilsētas statuss tiks palikts zem kara smaguma?